Magnija nozīme grūtniecības laikā 0
Grūtniecība ir īpašs laiks gan mātei, gan arī viņas mazulim. Organismam ir nepieciešams vairāk dažādu elementu, tostarp enerģijas, olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu, minerālu u. tml. Grūtniecības un dzemdību laikā jo īpaši svarīgi ir minerāli un vitamīni, jo to trūkums var būtiski negatīvi ietekmēt bērna veselību.
Uztura speciālisti ir vienisprātis, ka ieteicamā magnija dienas deva ir aptuveni 4 – 12 miligrami uz kilogramu ķermeņa masas un šis daudzums grūtniecības laikā ir jāpalielina par aptuveni 35%. Grūtnieces organisma izmaiņu dēļ viņai ir nepieciešams vairāk magnija, jo tas tiek izvadīts urīna veidā, kā arī to absorbē mazuļa organisms. Vemšana, nelabums un nepatika pret ēdienu magnija deficītu var vienīgi paaugstināt jeb, citiem vārdiem sakot, mātes organisms to strauji pazaudē un tas ir nepārtraukti jāuzņem no jauna.
Grūtniecēm vecumā līdz 18 gadiem ir nepieciešami aptuveno 400 mg magnija dienā. Vecākām sievietēm – 350 mg dienā. Sievietēm, kas baro ar krūti un ir vecumā līdz 18 gadiem, ir nepieciešami 360 mg dienā, bet tām, kas ir 19 – 30 gadus vecas, – 310 mg dienā.
Magnijs paātrina pārkaulošanās procesus, paaugstina kaulu pretestību pret lūzumiem un tam ir ievērojama loma embrija kaulu veidošanās procesos. Magnijs arī ietekmē dzemdes muskuļu saraušanās intensitāti; magnija sulfāts bieži tiek lietots kontrakciju mazināšanai. Ja notiek pretējais – ir radies magnija deficīts –, organisms var radīt priekšlaicīgas dzemdības, tāpēc ir ļoti svarīgi grūtniecības laikā uzraudzīt magnija līmeni organismā.
Kāju muskuļu saraušanās grūtniecības laikā var būt biežāka, taču tas ir dabiski. Mazuļa un organismā dabiski maz esošā magnija dēļ ķermenis var sākt to absorbēt no vietas, kurā tas tiek uzkrāts visvairāk, – no muskuļiem. Tad sākas krampji un muskuļu spazmas, kas ir viens no daudziem rādītājiem tam, ka ir nepieciešams uzņemt papildu magniju.
Tāpat arī mums nevajadzētu aizmirst par kalcija lomu – tas iet roku rokā ar magniju. Magnijs veicina muskuļu atslābumu, bet kalcijs stimulē muskuļu saraušanos. Pareizs magnija līmenis var arī pasargāt dzemdi no muskuļu saraušanās līdz pat 35. grūtniecības nedēļai.
Hormonālo izmaiņu dēļ sievietēm grūtniecības laikā var rasties savārgums, bezmiegs un aizkaitināmība. Magnija trūkums var būt viens no iemesliem, kas var radīt nespēku, apātiju un neirozes.
Tāpat arī grūtniecības dēļ dažas sievietes var ciest no migrēnām, pat tās, kurām tās iepriekš nav bijušas. Migrēna grūtniecības laikā ir normāla parādība hormonālo izmaiņu dēļ, un magnijs var palīdzēt mazināt migrēnas radītās galvassāpes. Tas palīdz savilktajām smadzeņu artērijām atslābt, novēršot pienskābes veidošanos, kas varētu radīt sasprindzinājumu un migrēnas sāpes.
Turklāt šis minerāls līdzsvaro asinsspiediena līmeni un uzlabo sāpju panesamības slieksni, padarot dzemdības daudz ērtākas un vieglāk panesamas. Ja grūtniecības laikā tiek uzņemts nepieciešamais magnija daudzums, dzemde būs pasargāta no pirmsdzemdību saraušanās.
Jaunākie pētījumi rāda, ka papildu magnija uzņemšanai organismā grūtniecības laikā ir vai nu pozitīva, vai neitrāla iedarbība uz mazuli, kas tikai pierāda, ka magnija bagātinātāji mazuļa veselībai ir pilnīgi droši.
