Maģiskie skaitļi – 120/80 0
Mūsdienās paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu konstatē arvien plašākam un gados jaunākam pacientu lokam. Neatkarīgi no vecuma vēlams, lai spiediens ir ap 120/80 mg/Hg, bet 140/90 mg/Hg jau uzskata par paaugstinātu pat cilvēkam gados.
“To, ka veidojas paaugstināts asinsspiediens, nosaka ģenētiskie faktori un ārējās vides faktoru mijiedarbība. Galvenais iemesls ir straujais dzīves ritms jeb stress, jo organisms uz to reaģē ar spiediena paaugstināšanos. Sakārtojot savu dzīvi, spiediens bieži vien normalizējas arī bez ārsta palīdzības,” stāsta MFD kardiocentra ārste Vineta Brice. “Paaugstināts asinsspiediens veidojas arī cilvēkiem ar nieru kaitēm, cukura diabētu un paaugstinātu holesterīna līmeni. To var izraisīt arī pretiekaisuma, pretsāpju un citu medikamentu lietošana, kaitīgais ieradums smēķēt. Sievietēm, sākoties menopauzei, hormonālās pārmaiņas arī ietekmē sirds asinsvadu stāvokli. Nereti pirmais menopauzes simptoms ir tieši asinsspiediena paaugstināšanās.”
Kādus medikamentus lietot
Parasti, lai asinsspiediens būtu normas robežās, jālieto medikamenti. Nedrīkst aizmirst, ka arī veselīgs uzturs, holesterīna līmeņa samazināšana, fiziskās nodarbības palīdz normalizēt arteriālo spiedienu.
“Pacientam, kas tikko sācis ārstēt paaugstināto spiedienu, sākumā ārsts var izrakstīt asinsspiediena zāles, kas ir īsākas darbības un kuras var pārtraukt lietot, ja veselības problēma tiek uzskatīta par īslaicīgu. Ja medikaments tomēr neiedarbojas, jāpiemeklē cits spēcīgāks līdzeklis,” norāda ārste. “Izrakstot zāles, ārsts ņem vērā arī to, vai pacientam nav citu saslimšanu, piemēram, nieru slimību. Tā kā ļoti daudzi medikamenti tiek izvadīti caur nierēm, spiediena zālēm jābūt tās saudzējošām. Gadījumā, ja medikaments rada kāju tūsku, visticamāk, deva noteikta par lielu un tā jāsamazina.”
Ārste V. Brice uzsver – ja, sākot medikamentozo terapiju, rodas kādas jaunas sajūtas, par tām noteikti jāpastāsta savam dakterim.
Nereti pacientam piemērotākā un efektīvākā medikamenta piemeklēšana var būt diezgan ilga. “Ar to diemžēl jāsamierinās, jo katra cilvēka organisms var atšķirīgi reaģēt uz zālēm,” skaidro ārste.
“Var gadīties arī, ka cilvēkam jālieto trīs četras zāles asinsspiediena pazemināšanai, tomēr spiediens nekrītas. Šādos gadījumos sakām, ka asinsspiediens ir rezistents pret medikamentozo terapiju un cenšamies atrast tam iemeslu. Parasti gan pacienta asinsspiedienu izdodas normalizēt ar vienu vai diviem medikamentiem.”
Jaunākās paaudzes medikamentos parasti jau vienā tabletē apvienotas divu dažādu grupu zāles (par to liecina uz iepakojuma uzrakstītie divi cipariņi ar daļsvītru), kā arī tie ir pagarinātas darbības – tas nozīmē, ka tablete nav jālieto trīs četras reizes dienā, bet pietiek ar vienu tās lietošanas reizi.
Ja ārsts atradis pacientam labāko medikamentu un ideālā variantā arī iemeslus, kas izraisījuši spiediena paaugstināšanos, tas turēsies normas robežās ap 120/80 mg/Hg. “Cilvēkiem, kam ir vēl citas saslimšanas, īpaši cukura diabēts, nieru kaites, noteikti jādomā par arteriālā asinsspiediena normalizēšanu, lai organismam būtu vieglāk un arī vēlāk būtu mazāk veselības traucējumu,” uzsver V. Brice. “Ja medikaments labi stabilizē spiedienu un cilvēkam nav nekādu sūdzību, to var lietot ilgstoši. Tas jāmaina vienīgi tad, ja vairs nepalīdz.”
Asinsspiediena svārstības – nevēlamas
Medikamenti asinsspiediena pazemināšanai jādzer regulāri un ilgi, un lielākā kļūda ir pašiem uz savu galvu pārtraukt to lietošanu.
“Lielākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, – pēc kāda laika pārstāj dzert zāles, jo viņiem šķiet, ka viss ir kārtībā. Taču spiediens atkal kāpj uz augšu. Ja asinsspiediens ir palielināts un netiek ārstēts, sirds struktūrās sāk veidoties pārmaiņas, kas ātri noved pie sirds mazspējas (jo augstāks spiediens, jo lielāka mazspēja). Spiedienam strauji palielinoties un sasniedzot lielus ciparus, var attīstīties arī insults un infarkts,” brīdina V. Brice. “Tādēļ spiediena regulēšanai jāpievērš īpaša uzmanība.”
