Maģiskā Leģendu nakts jau šonedēļ – brīnumi un maģija Latvijas muižās un pilīs 7
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad pasākuma tēma – brīnumi, maģija un zinātnes atklājumi. “18. gadsimts bijis bagāts ar dažādiem atklājumiem ķīmijā, fizikā, astronomijā un citās zinātnēs. Laiks, kad atklājumi tika izmantoti cilvēku pārsteigšanai, izklaidēšanai, mānīšanai, iebiedēšanai un citādai ietekmēšanai, tādēļ būs neparasti atklāt trīssimt gadu senas pagātnes noslēpumus,” mudina Leģendu nakts rīkotāji.
Stāsti dzīvo, kamēr tos stāsta
Tā nosaukts pirmās Leģendu nakts pasākums atdzimušajā Dobeles pilī. Tas sāksies pulksten 19. Kopā ar deju studiju “Panda” kustību un gaismu performancē atdzīvosies pils teikas un mūsdienu nostāsti, kurus aizvadītā gada laikā atklājuši pils apmeklētāji. “Katrā no pils telpām būs jūtams, dzirdams, redzams kāds mistisks, baiss, emocionāls, neticams mūsdienu stāsts, kas balstīts uz patiesiem notikumiem, kurus Dobeles pilī izdzīvojuši un piedzīvojuši paši dobelnieki,” atklāj pils saimnieki.
Arī Stāmerienas pilī (Gulbenes nov.) tiks stāstīti stāsti – ne par mistērijām, bet slaveniem novadniekiem, kuri paveikuši kaut ko neparastu, piemēram, par Edvardu Liedskalniņu (1887–1951), kurš Floridā uzcēlis noslēpumaino un maģisko Koraļļu pili, viens pats spējot izkustināt vairāku tonnu smagus koraļļu akmens bluķus. Kas viņam licis to darīt? Nelaimīga mīlestība vai vēlme aizbēgt no realitātes? Otrs stāsts būs par Zemgaliešu Birutu (1878–1906) – pirmo Latvijas sievieti dekandenti literatūrā, kura pēc iesaistīšanās 1905. gada revolūcijā aizbēga uz Parīzi, bet vēlāk, pēc atgriešanās Latvijā, tika vainota domubiedru nodevībā, nonāca vientulībā un izdarīja pašnāvību noindējoties.
Krustpils pilī, pastaigājoties sveču gaismā, varēs satikt vairākus pils iemītniekus, kuri dalīsies stāstos par interesantiem notikumiem pilī dažādos laika posmos, tostarp par lielīgo baronu Korfu, kura cūkas noskrējušas zirgus, par tūļīgo baronesi, kura nekad nav spējusi sapucēties laikus, un par spokiem, kas vēl šobaltdien klīst pa Krustpils pils zālēm un gaiteņiem. Šajā vakarā pils viesiem būs iespēja pēdējo reizi apskatīt ceļojošo izstādi “Retumu kabineti. Kaislības Eiropā 16.–21. gs.”.
Savukārt Jērcēnmuižā (Valmieras nov.) apmeklētājus gaida noskaņu koncerts. Par godu barona Adalberta fon Krīdenera (1857–1933) 165. jubilejai te tiks stāstīts par viņa ieguldījumu ornitoloģijā, jo muižkungs bijis viens no pirmajiem pārlidojošo putnu vērotājiem Vidzemē. Muižas freileņu māju Krīdeners cēlis savām neprecētajām māsām, tās iekštelpu interjers liecina par baltvācu muižnieku grezno dzīvi – četras podiņu krāsnis, koka griesti, durvju ailas, kāpnes. Podiņu kamīna augšējā daļā attēlots barona dzimtas ģerbonis. Ierodoties Jērcēnos vēl gaismā, varēs novērtēt unikālo ozolu aleju un daudzžuburu liepas, kā arī aiziet līdz netālu esošajam Kaņepju ozolam (9,4 m) – otram lielākajam Latvijā un Baltijā.
Jau šajā nedēļas nogalē ar gaismas, skaņas un video instalācijām uzplauks maģiskā krāsu pasaule Puikules muižas parkā.
Vakars muzikālās noskaņās
Saulei rietot, pie Vadakstes muižas iedegsies lāpas, pils logi iegaismosies, un brīnumainais vakars sāksies ar mierīgām pastaigām un iespēju baudīt maģiskus ēdienus. Tas vainagosies ar koncertu, kurā pirmo vijoli spēlēs mūziķis, kurš prot radīt brīnumus arī no māla, – Igo. Veselavas muižā gan tik rāms vakars nav gaidāms, jo pasākumā “Pūkas un spalvas” piedalīsies Ēnu teātris “Viltus mīla” un Cēsu zvanu ansamblis. Līga Priede un ģitārists Andrejs Grimms izpildīs skaistākās Imanta Kalniņa dziesmas, un ikviens varēs kārtīgi izballēties kopā ar grupu “Lauku muzikanti”. Ungurmuižā (Cēsu nov.) muzicēs jaunais pianists Kristers Briedis, bet Puikules muižā Raitis Zapackis uzstāsies ar slavenākajām Frenka Sinatras melodijām. Turpretī mūsu pašu dzīvās leģendas būs iespējams satikt Dundagas pilī – komponistu Pēteri Vasku, mākslinieci un P. Vaska fonda vadītāju Regīnu Deičmani. Latviešu kamermūzikas koncertā spēlēs Dace Zālīte-Zilberte (čells), Indulis Cintiņš (vijole) un Aldis Liepiņš (klavieres). Mūzikas, mākslas un vēstures sintēzi varēs piedzīvot Alūksnes Jaunajā pilī. Restaurētajos mūzikas salonos ieskanēsies izcilā komponista Ludviga van Bēthovena 5. klaviersonāte do minorā. Šo un vēl citus skaņdarbus komponists veltījis savai skolniecei, Alūksnes muižas īpašnieka Otto Hermaņa fon Fītinghofa meitai Annai Margarētai fon Braunai, kura studēja mūziku pie Bēthovena un kļuva par iedvesmas avotu vairākiem viņa darbiem. Cesvaines pilī vakars sāksies plkst. 18 ar jauktā kora “Burtnieks” koncertu, kurā skanēs Jāņa Lūsēna darbi. Visa vakara garumā pils zāles un pagrabu piepildīs gaismas spēles, tēli un leģendas no pils vēstures, bet ap plkst. 20 pils viesi varēs piedalīties izzinošā nodarbībā “No skala līdz…” – par gaismekļiem, iepazīstot tos no pils muzeja krājuma.
Paslēpes tumsā
Ampīra stilā celtā Jaunauces pils (Saldus nov.) ciemiņus sagaidīs, izgaismota ar videoprojekcijām. Pils telpās būs iekārtota triku kinotelpa, buduārā varēs iekāpt dzīvajā gleznā, pabūt papildinātajā realitātē, ķīmijas kabinetā radīt zili zaļus brīnumus un pils virtuvē pašaudīties. Adrenalīna atkarīgajiem īpašs piedāvājums – naktsspēle “Izlaušanās” no muižas pārvaldnieka mājas. Pils dīķa salā vārīsies burvju zupa, bet pils vīna pagrabā baudāms jaunības eliksīrs un citi karstie dzērieni. Plkst. 20 un 22 gida pavadībā notiks ekskursija, lai iepazītu pili, kura veiksmīgi pārdzīvojusi divus karus, kopš baronu Ropu laikiem saglabājot gandrīz nemainīgu interjeru.
Toties Abgunstes muižā (Jelgavas nov.) Leģendu naktī valdīs kaķi. Tie uzņems viesus, cienās viņus ar uzkodām, spēlēsies un slēpsies. Muižas vēstures un tās atjaunošanas stāstu varēs atklāt, slēpņošanas spēlē izstaigājot visu Abgunstes muižu, savukārt netālu esošā Zaļā jeb Zaļenieku muiža pārsteigs ar iluzionistu trikiem.
Skaistuma formulu meklējot
Tāds ir Lielplatones muižas Leģendu nakts moto. Visu vakaru muižā darbosies radošās darbnīcas un tirgosies mājražotāji, būs skatāma zvanu izstāde. Dārznieka namiņā varēs nobaudīt Skaistuma dzērienu, bet muižas vešūzī vešerienes atklās skaistas un tīras veļas noslēpumus. Plkst. 19 un 21.30 seno laiku noskaņu uzburs vēsturisko deju kolektīvs “Senvedere” un Maijas Andersones spēlētā baroka kokle.
Vecauces pilī viesus priecēs mākslinieces Laumas Baueres darinātās lelles – kungi, kalpi, pats nelabais un astaini puišeļi, lāde ar zelta naudu, zibeņi un ezeri palīdzēs iejusties lomās izzinošā un radošā piedzīvojumā, izspēlējot notikumus, kas vēsta par to, kā radusies Auce un kā gājis Auces ezeram, meklējot vietu, kur nolaisties zemē. Arī kāpēc negaisa laikā no Līgotņu kalna dzīlēm dažkārt dzirdamas balsis un dzīrošana. Pēc performances drosmīgākos gaida pasakainas uzkodas un maģiski dzērieni.Vistālākais ceļš Leģendu naktī būs jāmēro uz Krāslavas pili, kuras foajē apskatāma Guntas Gulbes-Kalvānes un Aijas Daukštes (Aglona) lielformāta ziedu izstāde “Ziedu un gaismu rotaļas”. Vakara gaitā varēs noskatīties īsfilmu par podniecību, kokapstrādi, aušanu un kulināro mantojumu Krāslavas novadā, apmeklēt Latgales keramiķu grupas izstādi. Būs atvērto durvju vakars keramikas, kokapstrādes, aušanas, stikla dekoru un aromātu darbnīcās, radoša darbošanās bērniem.
Nobeigumā vēl padoms – pirms došanās uz izvēlēto Leģendu nakts pasākumu vietu pārliecinieties, vai rīkotāji nav veikuši kādas izmaiņas apmeklējuma laikos un programmā. Vairāk: https://www.pilis.lv/.
