Madonas slimnīcas vadītāja: Covid-19 krīzes vadība jāizvērtē, lai saprastu, kā nākotnē līdzīgā situācijā rīkoties gudrāk 20
Pieaicinot Pasaules veselības organizācijas un citu starptautisku organizāciju ekspertus, ir jāizvērtē Covid-19 krīzes vadība, lai noskaidrotu katra iesaistītā atbildību un to, kas tika darīts pareizi vai nepareizi, intervijā aģentūrai LETA atzina Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna.
Viņa uzskata, ka tas ir svarīgi, nevis lai kādu sodītu, meklētu vainīgos, bet lai saprastu, kā nākotnē rīkoties gudrāk līdzīgā situācijā.
Runājot par Covid-19 krīzes vadību valstī, Šerna norāda, ka noteikti nepieciešama dziļāka analīze, lai saprastu, kāpēc Latvijā ir tik daudz mirušo šīs slimības pacientu. Jautājums par rīcību, kas ir pareizi, kas nepareizi, ir nepārtraukti dienas kārtībā, viņa atzina.
“Man šķiet, ka pēc pirmā viļņa vajadzēja būt rūpīgākai analīzei un šovasar vajadzēja izstrādāt algoritmu, lai zinātu, pie kāda Covid-19 pacientu skaita un gultu noslogojuma atvērt Covid-19 nodaļas pārējās slimnīcās. Patlaban ir sajūta, ka šāda algoritma nav. Kā pašmērķi uzstādīja to, ka visās slimnīcās ir jāatver Covid-19 nodaļas, nejautājot slimnīcām un nerēķinoties ar to iespējām, infrastruktūru, neanalizējot, kāda ir noslogotība ar Covid-19 pacientiem citās slimnīcās, kur jau ir atvērtas šīs nodaļas,” uzsvēra Šerna.
Viņas ieskatā investīcijas vajadzēja novirzīt visām slimnīcām, ne tikai universitātes un reģionālajām, lai tās sakārtotu infrastruktūru. Protams, vislielākā kļūda bija tā, ka krīzes vidū tika mainīts krīzes vadītājs, proti, sākta vakcīnu iegādes izmeklēšana, viņa pauda. Pēc slimnīcas vadītājss domām, Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško bija pieredzējusi un viņa sāka vadīt krīzi, tādēļ “noņemt viņu no trases” bija neprātīgs lēmums.
Šerna uzskata, ka slikti ir arī tas, ka cilvēki tiešām strādā uz izdegšanas robežas, tādēļ liela daļa speciālistu ir aizgājuši projām no dažādām veselības nozares institūcijām. Tajās ir palikuši cilvēki, kas jau tā uz nepietiekama cilvēku resursu rēķina, turpina iznest šo smagumu un strādā paaugstināta stresa apstākļos jau no 2020.gada. Jāņem vērā, ka veselības nozarei vienai pašai bija jāizvelk visi smagākie jautājumi, intervijā uzsvēra slimnīcas vadītāja.
