Madars Lasmanis: “Valsts iekšējā drošība nevar iztikt bez pašvaldības policijas” 17
Autors: Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts
Atsākoties aktivitātei politiskajā dzīvei pēc vasaras brīvdienām, publiskajā telpā ir daudz informācijas par topošo valsts budžetu, kur valsts iekšējā drošība esot prioritāte. Nopriecājos. Iekšlietu ministrija uzstādījums, ka policistiem jāsaņem līdzvērtīgas algas ar armijā dienošiem cilvēkiem, ir cēls mērķis. Tikai skumji ka šājā policijas darbinieku algu stāstā pašvaldību policijas palikušas aiz borta.
Protams, ka visiem jāsaņem tirgus situācijai atalgojums un ar šo rakstu ne drusciņ negribu teikt, ka iekšlietu sitēmā stradājošiem nevajag algas pielikumu, bet vienlaikus vēlos uzsvērt, ka pašvaldības policijai būtu jānosaka līdzvērtīgi atalgojuma nosacījumi kā iekšlietu struktūrās strādājošajiem.
Godīgi, reģionos Valsts policija neskaitāmo reformu rezultātā gandrīz ir pazudusi, un visi jautājumi, izņemot krimināllietas, reģionos ir jārisina pašvaldībai, bet tam neseko ne finansējums, ne apmācīti kadri, ne kāds cits atbalsts no valsts puses.
Pašvaldības policijā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pirmā problēma ir darbinieki. Kur dodas pašvaldības policisti? No nozares entuzastiem, bijušajiem Valsts policijas darbiniekim vai gadījuma cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes. Traki. Uzdevumi jāizpilda Valsts policijas līmenī, bet neviena mācību iestāde nesagatavo pašvaldības policistus. Iekšlietu ministrs ir solījis pašvaldībām, ka būšot šādas apmācības programmas, bet pagaidām no vādriem pie darbiem nav pārgājuši.
Otrs lielais izaicinājums, piesaistot kadrus pašvaldības policijai, ir sociālās garantijas. Valsts mums viena un iekšējā drošība viena, bet, kad ir runa par policistiem, tad ir dubultie standarti. Valsts policists, godam veicis savu darbu, var doties izdienas pensijā, bet pašvaldības policists nevar. Es neredzu starp šiem arodiem atšķirību, bet valsts redz. Tas ir skumji.
Trešais lielais izaicinājums ir atalgojums. Valsts policijas algas vēlas pielīdzināt armijai, bet par pašvaldības policistiem neviens nerunā. Protams, kāds teiks – pašvaldības policija, lai pašvaldība maksā, bet neviena pašvaldība nav prasījusi Iekšlietu ministrijai jaunas funkcijas. Nevienas funkcijas izpilde nenotiek par brīvu, katrai arī jāiegādājas inventārs, ko kopā ar funkcijām diemžēl valsts pašvaldībām nenodod. Kas tā par ačgānu domāšanu? Visu, ko valsts nevar atļauties, nodod pašvaldībām, bet kur lai tās ņem naudu? “Veiksmīga” valdības darba rezultātā visu pašvaldību budžetos kopumā izstrūkst ap 100 miljoni eiro pamatfunksiju izpildei. Tas ir, nerunājot par jebkādām inventīcijām, tām vēl papildus vajag naudu, tai skaitā pašvaldības policijas aprīkošanā un modernizēšanā.
Lai valstī būtu droši, nedrīkst pašvaldības atstāt tikai pašvaldību budžeta ietvarā, jo, kā rāda statistika, pašvadības policijas savā ikdienas darbā šobrīd pilda no 40 – 60% bijušos valsts policijas uzdevumus, bet neesmu dzirdējis, ka šādu veiksmīgu uzdevumu nodošanas rezutātā Iekšlietu ministrija ziņotu par ietaupījumu savā saimniecībā.
Valdība, nedomājot par kadru audzināšanu pašvaldības policijas rindās un radot būtsku atalgojuma atšķirības starp valsts policiju un pašvaldības policiju, to paklusām nīcina ārā. Pie šādas attieksmes reģionos drošāk nekļūs. Lai to uzlabotu, jābūt valsts dotācijām pašvalībām policijas uzturēšnai, jo iekšējā drošība mums viena, un pašvaldības neslēpj, bet skaļi saka, ka ar pašvaldības budžetiem nebūt nav labi, un pie šādas nodokļu politikas labāk nekļūs.
Izejas, kā vienmēr, ir divas – vai nu jāmaina valdība, kurai nekādi nesanāk uz attīstību vērstu nodokļu politiku valstī izveidot, vai, otrs variants, ka valdība piemaksā pašvaldībām par pašvaldības policijas darbu. Ja neko nemainīs attieksmē pret pašvaldības policiju reģionos, mēs nonāksim strupceļā.
