Madars Lasmanis par “Rail Baltica”: Šī avantūra, citādāk to nevar nosaukt, iezagsies ik katra maciņā 0
Autors: Madars Lasmanis
Premjerministre Evika Siliņa saka, ka Satiksmes ministrija (SM) saistībā ar jauno dzelzceļa līnijas projektu piedāvā nereālus plānus. Jāpiekrīt, SM no sākta gala “Rail Baltica” projektā bijuši nereāli plāni, kas tuvākajā laikā mūsu valsti novedīs strupceļā. Pēc šīm problēmām iepriekšējie skandāli liekās tādas kapeiku lietas. Šī avantūra, citādāk to nevar nosaukt, iezagsies ik katra maciņā.
Es ilgi domāju, vai vajag par šo projektu izteikties. It kā tas mani tieši neskar, jo neiet caur Jelgavas novadu, un teorētiski būtu jau labi, ka tas dzelzceļš ar to Eiropu būtu. Protams, mani vienmēr nomocījis jautājums, kāpēc nevarēja paplašināt esošo trasi un rīkoties taupīgāk, bet gan jau projekta virzītājiem ir kaudze argumentu, kāpēc to jauno trasi vajag no nulles. Neesmu eksperts, varbūt tā arī vajag, bet šā gada notikumu kontekstā, kas arvien nāk gaismā, tas viss tagad pieņem tādu nokrāsu, ka nevar klusēt.
Skaidrs ir kā diena, ka laba ideja ir sabojāta līdz tam, ka Latvijai gandrīz labuma nebūs nekāda. No projekta atteikties nevar, jārealizē par katru cenu kaut stacija tikai Salaspilī. Labi jau, ka vismaz mēs tagad zinām, kādās nepatikšanās esam, jo līdz šim mums ir melots par izmaksām. Tagad jādomā, ko tālāk. Tas, ka politiķiem ir jāuzņemas politiskā atbildība, par to nav pat ko diskutēt, jo tas, ko nesen premjere Siliņa runāja Ministru kabineta sēdē, uzsverot, ka SM slikti strādā, nav tikai SM problēma, bet gan visas viņas vadītās valdības problēma, un jo ātrāk viņa to sapratīs, jo ātrāk mēs tiksim uz gaismu.
Lai nesanāk tikai kritika, jāpiedāvā kādi risinājumi. Es uzskatu, ka nekavējoties projekta vadība jādot citiem vadītājiem un varbūt pat jāmaina pārvaldības modelis. Pašlaik esam pierādījuši, ka ar dažādu SM ierēdņu nodarbināšanu par kosmiskām algām nekur neesam tikuši. Ir jāmēģina dot projektu vadīt kādam ar pieredzi lielu projektu vadībā un, ja Latvijā neredzam nevienu cienīgu speciālistu, tad pieaicinām viņu no ārzemēm, bet mainām, jo ar esošajiem jau esam purvā.
Pamattrase tiešām ir jābūvē, un tas nav tāpēc, lai izpatiktu Eiropai. Dzelzceļa projekts ir vajadzīgs, lai parādītu, ka mēs esam piederīgi Eiropai, nevis Krievijas guberņa un jo mēs ātrāk visu dzelzceļu pārorientēsim uz Eiropas platuma sliedēm jo tālāk mēs atliekam mūsu valsts apdraudējumu no Krievijas. Apdraudējums mums vienmēr bijis un vienmēr būs, bet ir jāmazina riski.
Vēl šodien dzīvojot Krievijas dzelzceļa sistēmā, mēs patiesībā esam daļa no Krievijas, lai kā to kādam negribas dzirdēt, un patiesībā visas nedienas ar jaunā dzelzceļa būvniecību ir kā saldais ēdiens visiem, kuri Latvijā gaida un fano par Krievijas atkal atnākšanu. Dzelzceļa projekts nav tikai dzelzceļš, tas ir apliecinājums tam, vai esam vai neesam piederīgi Eiropas saimei. Tāpēc lai cik slikti ar to projektu neietu, mums jādod padomi, kā no tās bedres tikt ārā, nevis priecāties, kā valstij neiet, jo tāda zākāšanās priecē mūsu ienaidnieku. Padomājam par to!
Lai cik traki tas neizklausītos, bet valdības lēmums nebūvēt trasi no Salaspils līdz Rīgai ir kļūda. Jā, tam tagad nav naudas, jā, tas sagādās neērtības, jo ietekmēs būtiski valsts budžetu, bet to vajag Rīgai – jau tā Baltijas valstu saimē Rīgai nav tie spožākie rādītāji ne tūrismā, ne investoru piesaistē, bet to visu vajag. Mums visiem to vajag, kuri grib šai valstī dzīvot. Stacija tikai Salaspilī būs kauns pa visu seju. Ko tad tagad darīs? Salaspilī būvēs jaunu modernu staciju? Arī tā nav plānos. Vilcienam jāienāk Rīgā!
Rīgas stacijā, visticamāk, kādu laiku būs jāskatās uz tām daudzsološajām redelēm, kas pirmajā rāvienā ir izbūvētas. Reāli jauno staciju tuvākajā laikā nepabeigs ne pie kādiem scenārijiem, būs vien jāpadzīvo ar veco. Vēl jau ir objekti, ar kuriem Rīgā nezinās ko iesākt. Viens pālis Daugavā, šķiet, ir visbezcerīgākais objekts – tilta jau nebūs. Vēl ir uzbūvēta gājēju tilta uzbrauktuve pie autoostas. Tur, visticamāk, risinājums jāmeklē arhitektiem, kā pie esošā dzelzceļa tilta piekombinēt kaut ko gājējiem un velosipēdistiem.
Tas būtu pa kabatai Rīgas pilsētai, lai domā, un, visbeidzot, paliek lidostas būves, kas kā piemineklis stāvēs un mums un mūsu viesiem katru dienu atgādinās par mūsu kļūdām. Lidostas stacijas iedarbināšana nenotiks drīz un mēģināt tur iebūvēt Krievijas platuma sliedes manā skatījumā var plānot tikai muļķi vai valsts ienaidnieki. Otrie nevar būt, jo drošības struktūras visus pārbauda, bet kas zina. Par valsts līdzekļiem nedrīkst būvēt ne metru Krievijas platuma sliežu ne uz lidostu, ne kur citur!
Īsāk sakot, pēc manām domām “Rail Baltica” projektā daudz darāmā priekšā un jo ātrāk sāksim rīkoties valstiski, jo labāk. Premjere, meklējot vainīgo, un, visticamāk, to arī atradīs satiksmes ministra personā, bet patiesībā visa valdība ir atbildīga par šā projekta neveiksmēm.
Lai Dievs stāv mums klāt un sargā no muļķiem.
