Madars Lasmanis: Papīra drošība 17
Autors: Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts
Publiskajā telpā ir nonākušas vadlīnijas pašvaldībām sadarbībai ar dažādiem dienestiem kara gadījumā. Dokuments apjomīgs – detalizēti aprakstīts, kas tik pašvaldībai jādara. Protams, apdraudējuma gadījumā visiem jāspēj mobilizēt savus spēkus un resursus, arī pašvaldībai, taču par to vajag ne tikai sapņot, bet arī praktiski rīkoties. Izlasot šo Aizsardzības ministrijas (AM) redzējumu, nākas secināt, ka teksts ir tālu no realitātes. Mēģinām iziet pa svarīgākajiem punktiem.
Pašvaldībai jābūt agrīnās apziņošanas sistēmai, kas dotu iespējas apzināt iedzīvotājus svarīgās situācijās, bet sistēmas nav. Kaut vai tuvojoties ekstrēmiem laika apstākļiem, piemēram, Polijā visiem iedzīvotājiem tiek nosūtīts brīdinājumus. Atsevišķas pašvaldības kā, piemēram, Jelgavas pilsēta ir izveidojusi savu operatīvo vadības centru, kas tieši nodarbotos ar šādu apziņošanu, bet valsts iestādes ar informāciju dalās gausi un negribīgi. Līdz ar to operativitāte nesanāk. AM iesaka veidot apzināšanas grupas tādās platformās kā X, WhatsApp, Signal – manā skatījumā šis piedāvājums ir nenopietns.
Pašvaldības darbībai svarīgas infrastruktūras aizsardzība ir jāsargā, teikts plānā, bet ar kādiem resursiem? Šodien kadru trūkums neļauj pašvaldības policijai strādāt diennakts režīmā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Kur reģionos ir Valsts policija? Kur lasāmi tās uzdevumi šajā plānā? Sašķeltība policiju struktūrās tikai vājina reģionu drošību.
Pašvaldībai jānodrošina patvertnes tās iedzīvotājiem. Kur tās radīsies un par kādu naudu? Patvertne nerodas no VUGD atzinuma, ka viens vai otrs pagrabs ir tam piemērots. Lai tā pildītu savu funkciju, vajadzīga gan gaisma un ūdens, gan sanitārais mezgls. Tādas vietas pa visiem reģioniem ir varbūt dažas. Lai tiešām izveidotu reālu patvertni, vajadzīgi līdzekļi. Pašvaldībām nav brīvu līdzekļu. Valsts neveiksmīgā nodokļu politika gadu no gada tikai pasliktina pašvaldību finansiālo rīcībspēju. Ja valdību tiešam uztrauktu patvertņu pieejamība, tad tā vismaz Valsts kasē atvēlētu iespēju pašvaldībām šādam mērķim saņemt līdzekļus aizdevumu vai granta formā, bet tā nav.
Patvertnēs jābūt pieejamiem pārtikas rezerves un ūdens krājumiem. Reģionos ar ūdeni gan jau problēmu nebūtu – katrā ciemā ir vismaz pa vienai akai, bet par kādām pārtikas rezervēm runā autori AM plānā? Neesmu par tādām dzirdējis. Arī ārkārtas situācijas gadījumā neviens likums neļauj iet zemnieka laukā rakst kartupeļus vai pārtikas uzņēmuma noliktavās ņemt pārtiku, tad par kādu naudu veidosim tās pārtikas rezerves?
Tāpat plāns nosaka, ka pašvaldībai jābūt gāzmaskai katram tās iedzīvotājam, bet nesaka, kā to finansēt. Vai kāds ir redzējis gāzmasku par vienu eiro? Gāzmasku nodrošināšana ir dārgs pasākums, bet vai tiešām lietderīgs? Kā rāda prakse Ukrainā, no krieviem var sagaidīt daudz ko, bet līdz šim ķīmiskos ieročus nav sākuši lietot, bet mēs pirmo, ko nopērkam, ir gāzmaskas. Nemācāmies mēs no apkārt notiekošā, nav īsti nevienas jaunas idejas vai laba piemēra par mūsu iekšējo drošību un aizsardzību. Vismaz ne šajā plānā.
Saskaņā ar plānu pašvaldībai jābūt gatavai evakuēt 2% iedzīvotāju. Uz kurieni? Cik racionāli ir ārkārtas gadījumā 2% aizvest uz blakus pagastu vai novadu? Es uzskatu, ka šiem evakuācijas plāniem būtu jābūt mērķtiecīgākiem. Daudz lielāku uzmanību būtu jāvelta iedzīvotāju apmācībai pretoties iebrucējiem, kā to dara Polijā, nevis domāt, kā bēgt. Šiem evakuējamajiem valdība solīja nopirkt gultas. Pērk jau vairākus gadus. Esam “zibenīgi kā bultas” darbos ar civilās aizsardzības jautājumiem.
Plāns arī paredz, ka pašvaldībai jāgādā par visu resursu nepārtrauktu pieejamību elektrībai ūdenim, siltumam, atkritumu savākšanai, veselības pakalpojumiem un sociālajai palīdzībai. Mums pagājušā ziemā bija slikts piemērs Jelgavas novadā. Laika apstākļu ietekmē sabojājās elektroapgāde daļai Jelgavas pilsētas un Ozolniekiem. Remonts ilga aptuveni astoņas stundas. Sadales tīklu komunikācija ar pašvaldību un iedzīvotājiem nekāda – varam zvanīt uz klientu diennakts klientu centru, kur atbildes uz jautājumiem nav. Ja valsts elektroapgādes sistēmai nav rezerves jaudas remonta gadījumā, tad ko darīs kad valstī būs bojāta vairāk nekā viena apakšstacija? Tagad viss saistīts ar elektrību – ūdens apgāde, kanalizācija, internets, siltums apgāde un daudz kas cits.
Veselības pakalpojums ārkārtas gadījumā vispār sarežģītā situācijā, jo valstī ģimenes ārsts ir privāts bizness, kas darbosies no ārsta sirdsapziņas. Bieži ģimenes ārsts nedzīvo tajā pašvaldībā, kur ir prakses vieta. Ārkārtas gadījumā šaubos, ka ģimenes ārsts domās par došanos uz savu praksi. Pašvaldība visu nodrošinās tikmēr, kamēr būs finansējums. Pašvaldības resursi nav neierobežoti un ar to ir iedzīvotājiem jārēķinās, ka pašam jābūt gatavam līdzdarboties ārkārtas gadījumā un ne tikai 72 stundas.
Par atkritumiem plānā sarakstītas, manā skatījumā, pat aplamības. Tur teikts, ka pašvaldības var izbūvēt pagaidu atkritumu poligonus. Mums tikko valstī ir izveidoti pieci moderni atkritumu poligoni un katra jauna mazāka vai lielāka legāla to izveidošana ir gadiem saskaņojama. Pēc iespējas, protams, ka savāks arī atkritumus, bet piefrontes joslās, manuprāt, būs citas prioritātes nevis atkritumu poligona izbūve atbilstoši vides prasībām.
Šis AM plāns potenciāla apdraudējuma gadījumiem, ja godīgi, diemžēl šķiet rakstīšanas pēc radīts. Tajā nav ne atbildes uz svarīgiem jautājumiem, ne ir paredzēts finansējums plāna realizācijai. Nemācamies mēs no Ukrainas, kur katru dienu notiek kaujas frontē un pašvaldībai un valsts struktūrām jāstrādā totāla finanšu līdzekļu badā. Protams, sarkasms, bet arī bardaks ir sava veida aizsardzības stratēģija. Varbūt tā arī ir mūsu stratēģija?!
