Madars Lasmanis: Ministru kabinets uzražojis brāķi 0
Autors: Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts
Tagad darbs Saeimai. Deputātiem gala vārds par valsts budžeta projektu. Visi, kuriem ir iespējas un vēlēšanās, uzrunājam Saeimas deputātus, klauvējam pie viņu sirdsapziņas!
Sagatavotais 2025. gada valsts budžeta projekts ir kaitīgs mūsu valsts ekonomikai un reģionu attīstībai. Manā skatījumā vienīgi valsts aparāta izdevumu samazināšana ir risinājums, kā sabalansēt nākamā gada valsts budžetu. Es personīgi nesaprotu, kāpēc mums jāceļ pieminekļi tankam, valdības vadībai jālido ar dārgām lidmašīnām vai jāsubsidē valsts uzņēmums? Tāpēc mums nākamgad būs dārgāka degviela. Būs lielāki nodokļi daudzās jomās, un atklāti tiks nozagtas nākotnes pensijas mums visiem.
Budžeta projektā ir daudz nejēdzību, bet izcelšu spilgtākās, ko Saeimai vajadzētu noraidīt.
Pirmais. Otrā pensijas līmeņa 1% novirzīšana pirmā līmeņa pensijai. Tā ir zagšana, acīs skatoties. Valdība solās, ka tagad paņems, pēc tam atliks atpakaļ, bet mēs visi zinām, ka tie ir meli. Pie šodienas demogrāfiskās situācijas un iemaksu apjoma katru gadu pirmajā pensiju līmenī nav grūti izskaitļot, ka pensiju sistēma jau šodien nav dzīvotspējīga un tai nepieciešamas pārmaiņas.
Darbspējīgo nodokļu maksātāju iemaksas ir mazākas nekā nepieciešams pensiju izmaksai. Viegli ir tagad paņemt no otrā pensiju līmeņa. Aizlāpīt caurumu budžetā šodien un nedomāt par rītdienu, jo finanšu ministrs un premjers netic, ka viņiem 2026. gada budžets būs jāgatavo. Problēmas pensiju sistēmā būs citu valdību problēma, bet ilgi vairs pa vecam nevarēs. Jo ilgāk atliek risinājumu, jo sāpīgāks tas būs.
Otrais – akcīzes nodokļa palielināšana degvielai. Laikā, kad Baltijas valstīs mazumtirdzniecībā mums ir dārgākā degviela, ir kļūdaini palielināt cenu, jo tas atstās negatīvu ietekmi uz visu. Jau tagad pie šodienas cenas bieži var sastapt automašīnas ar Latvijas numurzīmēm, uzpildoties kaimiņvalstīs. Nākamgad kas mainīsies? Nedomāju. Cilvēki brauks tur, kur ir lētāk, to paradumu neapkarot ar nodokļu papildināšanu.
Šis stāsts nav tikai par paradumiem uzpildīties. Tam ir dziļākas sekas visā valstī. Palielinot degvielas cenas vēl vairāk, mēs sadārdzināsim visas preces veikalos un to ražošanas izmaksas. Mūsu dzīvē bez piegādēm veikaliem un ražošanā neiztikt. No šā varam secināt, ka, ja plānojat kādu lielāku pirkumu, tad to neatlieciet uz nākamo gadu. Tad jau būs dārgāk. Par 1% vai par 10%, nav svarīgi, bet dārgāk. Ar šādu ekonomikas tempu un politisko tuvredzību nav iespējas veidot uzkrājumus vai ko plānot ilgtermiņā.
Visbeidzot, tas negatīvi ietekmēs arī darba algas. Pie mūsu darba roku trūkuma degvielas sadārdzinājums būtiski ietekmēs darbinieka vēlmi un iespējas doties uz darbu. Vieni, visticamāk, prasīs algas pielikumu, citi būs spiesti mainīt darba vietu. Tāda nu mums ir tā Latvijas specifika, ka vairums darbinieku uz darbu dodas vairāk nekā 30 – 40 km no savas dzīvesvietas. Piemēram, Jelgavas novada 80% darbspējīgā vecumā esošie iedzīvotāji dodas strādāt uz citu novadu. Viņiem no nākamā gada būs jāizdara izvēlē, savam darba devējam prasīt algas pielikumu vai meklēt citu darbu tuvāk mājām.
Trešā lieta ir tautā tā sauktais ceļa nodoklis. Plāno mainīt tā aprēķināšanas mehānismu. Šobrīd to iekasē atkarībā no automašīnas motora tilpuma, bet no nākamā gada valdība grib to iekasēt par nobrauktajiem kilometriem. Šī, nu droši var teikt, ir stulba doma. Jau tas, ka mēs šo nodokli neiekasējām kā daudz kur Eiropas Savienības (ES), kur tas ir degvielas cenā. Tad maksā vairāk tie, kas vairāk lej degvielu, bet šo dīvainību jau kādu laiku esam pieņēmuši.
Tagad nākamā līmeņa muļķība. Iekasēs no tā, cik kilometrus es nobraucu, jo tas veicināšot zaļu domāšanu. Vajag jau zaļāk dzīvot, tāds ir ES kurss, bet nevajag to izkropļot. Tagad pa jaunam sanāks, ka nav svarīgi, cik liels motors mašīnai, ka tik brauc. Sanāk, ka džips ar 3l motoru maksās mazāku nodokli nekā skolotāja, kas ar 1l tilpuma motoru katru dienu brauc uz darbu. Kur zaļā domāšana? Vai tiešām Satiksmes ministrijā (SM) vairs nestrādā cilvēki, bet to ir pārņēmis mākslīgais intelekts, jo tikai tas varētu ko tādu izdomāt. Vai tad neesat SM pamanījuši tās automašīnu rindas uz Rīgu no rīta un vakarā no Rīgas? Viņi jau nebrauc uz Rīgu atpūsties, bet strādāt. Kur ir alternatīvas reģionos?
Ja būtu darbavietas reģionos, arī transporta plūsma uz Rīgu samazinātos, bet tā nenotiek jau 30 gadus. Pēc SM domām uz darbu jādodas ar kājām vai velosipēdu, vai elektroauto. Par iešanu ar kājām, es domāju, nav ko diskutēt. Tā nebūs. Arī velosipēds ir nenopietns stāsts un pat tur, kur to varētu izmantot, mums ļoti trūkst velojoslu un piemērotas drošas ceļu brauktuves. Elektroauto, protams, ir variants, bet cik šāds transports ir pieejams kaut cenas ziņā? Ja valstī vidējais auto vecums ir ap 15 gadi, tad tā tirgus vērtība arī ir starp 1000 – 3000 eiro. Kādu elektroauto var par šādu summu nopirkt?
Dārgie Saeimas deputāti, uz jums likta pēdējā cerība. Jūs regulāri tiekaties ar vēlētājiem reģionos un redzat visu, kā ir. Vismaz no tribīnes jūs tā stāstāt, tāpēc labojiet to nākamā gada budžeta projektu un ļaujiet cilvēkiem dzīvot reģionos, jo ministrijas uz laukiem nebrauc un dzīves realitāti neredz.
