Madars Lasmanis: Klusums pirms vētras… Nodokļu celšana tikai padarīs situāciju reģionos vēl sliktāku 46
Autors: Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts
Vasara pilnā plaukumā, un domas par tādiem rudenīgiem tematiem kā valsts budžeta sagatavošana nākamajam gadam šķiet tālu aiz kalniem. Tas ir maldīgi. Ik pa brīdim ziņās pavīd izteikumi no valdības, ka ar esošajiem nodokļiem ir pa maz valsts budžetam. Gaisā virmo idejas par pievienotās vērtības nodokļa ( PVN ) palielināšanu. Tā manā skatījumā ir ļoti slikta doma, jo tādējādi reģionus ar jau tā daudzreiz mazāko ekonomisko aktivitāti salīdzinājumā ar Rīgu padarīs vēl lēnākus savā attīstībā.
Ko dod nodokļu celšana? Sabiedrība ir neapmierināta, un ar katru gadu trūcīgākā sabiedrības daļa kļūst no tā nabadzīgāka, jo procentuāli lielāko savu ienākumu daļu tērē pārtikai, mājoklim un pirmās nepieciešamības precēm. Ja cels PVN, visas šīs lietas, kļūs dārgākas. Līdz ar to, vienkārši sakot, dzīve kļūs dārgāka un vēl sliktāka. Savukārt turīgākie iedzīvotāji ar lielākiem ikmēneša ienākumiem nenozīmīgi izjutīs PVN izmaiņas par kādu procentu savos maciņos atšķirībā no mazo algu saņēmējiem. Tas būtiski ietekmēs arī uzņēmumu konkurētspēju it īpaši reģionos, kur pamatā ir mazie un vidējie uzņēmēji. Varētu teikt, ka tas mazāk ietekmēs eksportējošos uzņēmumus, bet procentuāli, cik tad daudz tie mums reģionos ir?!
Tāpēc es aicinu valdību apdomāties un vispirms beidzot pieķerties tēriņu mazināšanai valsts pārvaldē un, mazinot birokrātiju, dotu iespēju arī pašvaldībām efektivizēt savus izdevumus. Ar ideju palielināt PVN valdība iet vieglāko ceļu. PVN ir gana vienkārši iekasējams, no tā nevar izvairīties.
Otrkārt, PVN palielināšana būtiski ietekmēs ne tikai trūcīgākos iedzīvotājus, bet arī pašvaldību jau tā plānos budžetus, jo pašvaldību sfērā nekādi reversie PVN vai atvieglojumi nedarbojas. Tas nozīmē, ka visas būvniecības objekti sadārdzināsies. Tā nav laba ziņa iedzīvotājiem, jo par to pašu naudu nākamgad varēs izdarīt mazāk, bet vajadzību reģionos mazāk nepaliek. Ceļi, jāremontē, ēkas jāsiltina un skolu tīkls jākārto. Tātad, ja baumas par valdības plāniem celt PVN apstiprinās, tad nākamgad pašvaldībām budžetus sabalansēt būs vēl grūtāk.
Skaidrs, ka bez budžeta palikt nevaram, bet izdevumu samazināšanas plāni valdībai jau gadiem nevedas un, visticamāk, arī šogad mēģinājumu efektivizēt budžetu nebūs. Skaidras, izlēmīgas rīcības par kādu no nozaru reformām arī šogad nebūs. Kaut vajadzību ir daudz – tā pati skolu reforma. Administratīvi teritoriālās reformas jautājumā valdība un Saeima šogad nodemonstrēja klaji neracionālu rīcību, atceļot paredzēto valstpilsētu un novadu apvienošanu līdz 2029. gadam, bet, kā šajās pašvaldībās nedublēt funkcijas un rīkoties racionāli ar līdzekļiem, neviens nepateica. Tāda pati situācija ir ar drošību – ne Iekšlietu ne Aizsardzības ministrijas nedomā, kā pašvaldībām un valstij rīkoties racionāli ar ievērojami trūkstošajiem līdzekļiem.
Piemēram, Iekšlietu ministrija visām pašvaldībām liek pirkt gultas potenciālai ārkārtas situācijai, šis rīkojums, manuprāt, ir apšaubāms. Varbūt vajag vismaz sākt ar patvertņu izbūvi un aprīkošanu? Gultas gan jau vairums gadījumos stāvēs noliktavā un gaidīs X stundu. Tieši tikpat racionāls ir Aizsardzības ministrijas ieteikums pašvaldībām visiem iedzīvotājiem nopirkt gāzmaskas. Var jau būt, ka vajag tās gāzmaskas, bet ja šobrīd ir izvēle nodrošināt finansējumu bērniem pusdienām vai remontēt ceļus, vai arī pirkt gāzmaskas, tad pašvaldības ir grūtas izvēles priekšā.
Mums reāli trūkst jēgpilnas diskusijas starp ministrijām un pašvaldībām. Mums jādara kopīgs darbs, bet dzīvē, katrs savā stūrītī rosās, kā māk. Mums jādomā par valsts aparāta izdevumu samazināšanu, pretējā gadījumā gala rezultātā reģionos attīstības nav un ļaudīm rūpju sejas. Nodokļu celšana tikai padarīs situāciju reģionos vēl sliktāku un pēc kāda laika Saeimā brīnīsies, kas pie tā vainīgs?
Reģionu attīstībai vajag reālu plānu. Kur mums ir VARAM, ZM un EM ministri? Neesmu dzirdējis pēdējā gadā nevienu VARAM priekšlikumu, kā mazināt reģionālo nevienlīdzību vai kā reģionā veicināt ES Zaļajam kursam atbilstošu saimniekošanu lauksaimniecībā no ZM, vai arī, kā radīt jaunas darba vietas reģionos no EM. Kur idejas? Palielinot nodokļus, neko no iepriekš minētā neveicinās.
Tas, ka ministri gozējās rallija pasākumos, jau forši, bet, kad par reģionālo attīstību domās? Ideju nav un līdz ar to nav arī darbu.
