Lai saprastu, kāpēc ir tik svarīgi, lai latviešu kino ienāktu skolās, būtiski atgādināt, ko šā gada sākumā diskusijā “KZ” redakcijā teica režisors Dāvis Sīmanis – Latvijas kino kvalitāte pēdējos gados ir uzlabojusies, tomēr šie mākslinieciskie panākumi bieži atšķiras no tā, ko prasa skatītājs. Rezultātā, ieguldot enerģiju skatītāju sasniedzamībā, notiek pretējs process – skatītāji patiesībā virzās prom, jo šāda veida māksla tiem šķiet pārāk elitāra. “No vienas puses, ir patīkami doties uz reģioniem un redzēt, ka kāds skatās tavu filmu. No otras puses, tomēr neesi gatavs dot milzīgas atlaides tādēļ vien, ka noteikts kultūrizglītības līmenis ir zemāks. Jautājums ir cieši saistīts ar to, cik lielā mērā mēs jauniešus jau pamatskolas līmenī virzām kultūras refleksijas virzienā. Šis līmenis joprojām ir ļoti zems, un tas neattiecas tikai uz reģioniem. Arī Rīgā daudzviet tas ir kritisks,” atzina režisors, kurš guvis plašu starptautisku atpazīstamību ar filmām “Escaping Riga”, “Pēdējā tempļa hronikas” un citām un pašlaik strādā pie vēsturiskas filmas “Pelnu sanatorija”, kuras pirmizrāde gaidāma šā gada rudenī.
Lasīt citas ziņasLatvijai patiešām būtu pēdējais laiks ierindoties to Eiropas valstu (ziemeļvalstis, īpaši Dānija, arī Igaunija, Lietuva) skaitā, kurās mācību procesā vispārizglītojošajās skolās būtiska vieta ir audiovizuālajai izglītībai. Tā kā cerību uz atsevišķu mācību priekšmetu šobrīd nav, loģiska šķiet izvēle iekļaut kino valodu kā izteiksmīgu tēmas ilustrējošo un paspilgtinošo līdzekli jau esošajos mācību priekšmetos – sociālajās zinībās, vēsturē, kulturoloģijā, politikā, tiesībās u. c. Piemēram, 10. – 12. klasē, mācot par sarežģītajiem Otrā pasaules kara notikumiem, skolotājam būtu iespēja legāli izmantot režisores Ināras Kolmanes un vēsturnieka Ulda Neiburga dokumentālo filmu “Pretrunīgā vēsture” (2010), pēc noskatīšanās skolēnus rosinot uz diskusiju un aicinot izteikt savas atziņas un viedokļus. Roberta Rubīna dokumentālā filma “Kā tev klājas, Rūdolf Ming?” (2010) var noderēt, lai ar 4. līdz 6. klašu skolēniem runātu par dažādām tēmām – par interesēm un hobijiem, talantiem, radošumu u. c. Savukārt Pētera Krilova dokumentālo filmu par traģisko personību, izcilo mākslinieku Gustavu Kluci “Klucis – nepareizais latvietis” (2008) kā analīzes vielu iespējams izmantot visos 10. līdz 12. klases mācību priekšmetos, kas sevī ietver 20. gs. vēstures dimensijas.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
