Mācīties Krievijā vairs nepiedāvā 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut mazāka, nekā ierasts, tomēr atgriezusies: tāda bija izstāde “Skola2022”, kas notika iepriekšējā nedēļas nogalē un kur potenciālos audzēkņus un studentus mēģināja piesaistīt gan profesionālās izglītības iestādes, gan augstskolas.
Pērn kovida pandēmijas dēļ izstāde izpalika.
Vervē arī darba devēji
Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad te bija mazāk dažāda līmeņa izglītības iestāžu stendu. Dalībnieku vidū nebija, piemēram, Daugavpils un Liepājas Universitātes, Ogres un Rīgas valsts tehnikumu. Atšķirībā no citiem gadiem, visticamāk, kara Ukrainā dēļ nepiedalījās arī Krievijas izglītības iestādes.
Pēdējo gadu tendence ir tāda, ka izstādē sāk piedalīties arī potenciālie darba devēji, kuri visbiežāk arī paši piedāvā apmācību.
No darba devējiem šogad izstādē bija redzama, piemēram, nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic”, kā arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Armijnieki aizņēma salīdzinoši plašu izstādes zonu, jo te reklamējās gan Nacionālā aizsardzības akadēmija, gan NBS, kas savās rindās uzņem arī tos, kam militārās izglītības nav. Ierasts, ka tieši bruņoto spēku stends piesaista daudz interesentu, un šis gads nebija izņēmums: te varēja gan ielīst vieglajā tankā “Scimitar”, gan arī paņemt rokā ieroci.
Virsseržants, kas uzņēma apmeklētājus stendā, “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka interese ir liela: daudzi jaunieši grib vairāk uzzināt gan par te apskatāmo tehniku, gan dienesta iespējām: kā var iestāties armijā, kā tur veidojas karjera, kādi ir dienesta apstākļi un atalgojums.
Ieinteresē ar praktiskām nodarbēm
Daudz jauniešu spietoja arī ap citiem stendiem, kur varēja izmēģināt kādas praktiskas nodarbes vai pārbaudīt savus spēkus. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes stendā varēja izmēģināt roku veiklību, velkot metāla cilpu gar stieni: tikko tie saskarsies, būs netīkama skaņa. Stends iekārtots tā, lai jauniešiem, praktiski darbojoties, rastos vēlme uzzināt, kas izraisa dažādas parādības.
“Novikontas” jūras koledžas stendā varēja izmēģināt augstumkāpēja prasmes. Tas tāpēc, ka arī uz kuģa var nākties kāpt mastos, tāpat koledžā sagatavo arī speciālistus vēja parkiem, kur darbs notiek lielā augstumā. Zaļā enerģija ir ļoti augoša tautsaimniecības nozarei, tāpēc šādai profesijai ir liels nākotnes potenciāls. Stenda apmeklētāji gan vairāk grib pārbaudīt savas kāpšanas prasmes, tikai daļa interesējas par studiju iespējām, atklāja kāpšanas instruktors.
Savukārt Rīgas 1. medicīnas koledžas stendā varēja redzēt, uz kādām mulāžām medicīniskās manipulācijas mācās veikt topošie ārsta palīgi. Piemēram, roka – gandrīz kā īsta, kurā jebkurš izstādes apmeklētājs varēja mēģināt iedurt vēnā un paņemt “asinis”. Savukārt cilvēka galvas mulāžā varēja veikt intubāciju. Tāpat varēja apgūt elpināšanas prasmes un parūpēties par paša veselību – izmērot asinspiedienu vai nosakot cukura līmeni. Savukārt tie, kuri vēlētos kļūt par masieri vai optometrista palīgu, varēja noskaidrot, kā strādā šo profesiju pārstāvji.
Stenda darbinieki stāstīja, ka te izstādes apmeklētāji ne tik daudz “spēlējas” ar mulāžām un medicīniskām iekārtām, bet izrāda reālu interesi par studiju iespējām: budžeta vietām, uzņemšanas nosacījumiem un citiem jautājumiem. Taču gadās, protams, arī ziņkārīgie, kuri grib pieskarties rokai, kas izskatās gluži kā īsta, bet tomēr tāda nav.
Nākamo augstskolu meklē jau laikus
Pamatskolas “Rīdze” topošie absolventi, 9. klases skolēni – Jēkabs, Nikola, Tomass un Linda –, ko “Latvijas Avīze” satika izstādē, atklāja, ka skaidri zina, ka pēc pamatskolas absolvēšanas dosies mācīties uz kādu vispārējo vidusskolu, lai pēcāk studētu. Taču par to, kuru jomu un kur studēt, jaunieši domā jau tagad, tāpēc arī ieradušies izstādē.
Nikola gribētu studēt medicīnu, visticamāk, Rīgas Stradiņa universitātē, un izstādē ir iespēja iztaujāt augstskolas pārstāvjus, paņemt kādus informatīvos materiālus. Tomass savukārt stāsta, ka interesē mākslas un mediju jomas, tomēr, “apskatot visu piedāvājumu, manas domas var vēl mainīties”.
Linda atzīst, ka vēl nezina, kādu jomu gribētu studēt, tāpēc pagaidām interesē viss, tostarp stendi, kur piedāvā informāciju par studiju iespējām ārzemēs. Arī Jēkabam vēl nav konkrētu nākotnes plānu: “Es tikai savācu no visādām vietām bukletiņus, pēc tam mājās izpētīšu to visu.”
Katrā ziņā izstāde jauniešiem šķiet noderīga, jo te vienkopus ir informācija par dažādām iespējām, var rast atbildes uz daudziem jautājumiem. Viņi atzīst, ka kovida laiks vismaz daļai jauniešu apgrūtinājis karjeras izvēli. “Normālos apstākļos varētu iet uz visādām atvērto durvju dienām, bet nu tādas iespējas nebija,” teic Tomass. “Par laimi, tagad viss lēnām sāk atkal atvērties.”
