Dace Rolava: Apgūsim jaunus uzvedības modeļus! 0
Dace Rolava, psiholoģijas maģistre, neirolingvistiskās programmēšanas un kouča trenere un hipnopsihoterapeite: “Ikviens lielā mērā neapzināti mācās visu mūžu. Mazulis mācās rāpot, sēdēt, staigāt, runāt, vēlāk – lasīt, rēķināt. Ar šīm un daudzām citām darbībām cilvēks dzīves laikā uztur aktīvu smadzeņu darbību. Kaut kas jauns jāmācās ik pa brīdim, jo tehnoloģijas un iekārtas mainās. Piemēram, pat iegādājoties jaunu veļas mašīnu, jāiemācās, kuru pogu spiest.
Lai vecumdienās smadzenes būtu aktīvas, darbīgas, lai cilvēks spētu sakarīgi domāt un saglabātu dzīvesprieku, jāmācās ne tikai pusmūžā, bet visas dzīves garumā. Īpaši pozitīvi smadzenes ietekmē jaunu uzvedības modeļu apguve, piemēram, labrocis iemācās tīrīt zobus, turot birstīti kreisajā rokā, kāpt pa kāpnēm augšā un lejā atmuguriski, uz veikalu vai darbu iet nevis pa ierasto, bet pa citu ceļu. Šādas darbības liek smadzenēm vēl vairāk aktivizēties. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka, apgūstot citus uzvedības modeļus, smadzenes aktīvi veido jaunus neironu ceļus. Ja uzvedības modeli izpilda aptuveni mēnesi, neirons saprot, ka tam šī darbība jāapgūst. Kad neirons jauno pienākumu iemācījies, tas par to tūlīt ziņo pārējiem neironiem, veidojot jaunus neironu ceļus, kuri nodrošina aktīvu, gudru, visu saprotošu smadzeņu darbību. Ja cilvēks apgūst jaunus uzvedības modeļus visa mūža garumā, viņa smadzenes ir darbīgas, kustīgas un aktīvas. Bet, ja šīs darbības veic neregulāri vai tikai dažas reizes, ne tikai neveidojas jauni neironu ceļi, bet neirons pat aiziet bojā.”
Dace Rolava stāsta, ka joprojām aktuālas ir sen zināmās mentālās smadzeņu trenēšanas metodes – svešvalodu apguve, dzejoļu, ciparu, piemēram, tālruņa numuru, mācīšanās no galvas.
Vēl viens vērtīgs paņēmiens, lai trenētu smadzenes, ir seju iegaumēšana. No interneta vai žurnāliem var savākt pēc iespējas vairāk cilvēku seju attēlu un censties iegaumēt vārdus, uzvārdus, arī kādu rakstura iezīmi un nodarbošanos. Seju iegaumēšana ir cits atmiņas veids, kas smadzenēs glabājas citā failā. Kā zināms, sasniedzot sirmu vecumu, seju atmiņa mēdz strauji pasliktināties. Tas izpaužas kā nespēja pazīt agrāk zināmus cilvēkus.
Vēl viens atmiņas veids, kas jāattīsta, ir taktilā atmiņa. Tā veidojas, atmiņā saglabājot sajūtas, kaut kam pieskaroties ar plaukstu. Pēdējā laikā neiroloģijā arvien vairāk runā arī par smaržu atmiņu. Lai to trenētu, jāiepazīst arvien vairāk smaržu, jo, izrādās, smadzenēs tikai divās vietās tiek radīti jaunie neironi. Viena no tām ir tā dēvētie smaržu sīpoliņi. Ja tos aktivizē ar jaunām smaržām, rodas jaunais neirons, kas kļūst aktīvs.
“Apsveicami ir ļaudis, kuri vecumā pēc četrdesmit apgūst jaunu profesiju vai papildina izglītību. Ja ir laiks un finansiālās iespējas, tas noteikti jādara. Uzskatu: valsts varētu dot mācību maksas atlaides cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Arī es pati otro reizi augstskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (tagad – akadēmija), iestājos 48 gadu vecumā. Trīs gadus pēc bakalaura līmeņa izglītības apguves saņēmu maģistra grādu psiholoģijā. Mācīties iesaku visiem, lai uzturētu aktīvas smadzenes un socializētos,” uzsver Dace Rolava.
