Mācītājs: Dziesmu svētki ir lielākais mūsu tautas garīgais notikums 8
Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls sociālajā tīklā “Facebook” dalījies ar aizkustinošu viedokli par Dziesmu svētkiem. “Dziesmu svētki ir lielākais mūsu tautas garīgais notikums, kurā atveras, atklājas un skan mūsu nācijas gars. Top redzams ikdienā neredzamais, dzirdams ikdienā nedzirdamais. Tas ir gars, kas neizveidojas vienā vai dažās paaudzēs vai atsevišķu cilvēku spēju dēļ. Tas ir gars, kas neiznīkst vienas vai dažu paaudžu laikā, kas neiznīkst, lai ko atsevišķi cilvēki ar šo garu darītu, kā slāpētu vai ignorētu. Tas ir gars, kas satur kopā mūsu nāciju – dziļāks un plašāks par teritoriju, ekonomiku, politiku, reliģijām un visu citu. Gars, kas nosaka tautas esību,” raksta mācītājs.
Pretstatā viedoklim, ka Dziesmu svētki ir latviešu pagāniskās dzīvesziņas apliecinājums un augstākā virsotne, mācītājs Rozentāls uzskata – Dziesmu svētku gars ir labs, jo Dieva radīts, pārpilns mīlestības, labestīguma, mierīguma, prieka, izturības, lēnprātības.
Tieši tā Linards Rozentāls skaidro Dziesmu svētku fenomenu – nedēļu, kurā jūtamies tīrāki, labāki, vienotāki kā nācija un garīgi stiprāki: “Tā ir Dieva klātbūtne, kuru tādā veidā nevar piedzīvot citur. Cilvēkos atplaukst ne tikai dziedāšanas prasmes, bet arī daudz dziļākas dvēseles prasmes, cilvēki kļūst labāki, svētāki, labestīgāki. Un, ja šim garam atveramies, tad neviens cilvēks pēc šiem svētkiem vairs nav tāds, kāds bija iepriekš. Jo Dziesmu svētkos mēs apzināmies savu nācijas garu, mēs ieplūstam tajā un šis gars ieplūst mūsos, tādējādi cilvēkā kaut kas sakustas, mainās, atbrīvojas, dziedinās, atmostas. Mēs, visdažādākie – balsīs, personībās, uzskatos, pārliecībās, prasmēs, pieredzēs –, piedzīvojam absolūtu vienotību, kuru veido tieši dažādība, nevis vienveidība.”
Un arī Dieva valstību mācītājs salīdzinājis ar svētkiem, kuros katrs dzied savā balsī, bet kopā, uzsverot – Dziesmu svētki ir viens no lielākajiem dārgumiem, kas mums pieder.
