Arī Bilam Geitsam bija disleksija, bet – viņam ticēja 0
Iespēju modeļa moto ir: „Nest mīlestību un cerību pasaulē”. Tā pamatā ir SVID analīze (no angļu. val. SWOT analysis), kura, iespējams, labāk pazīstama kā uzņēmumu situāciju analīze. Iespēju modelis balstīts uz četriem stūrakmeņiem – situācijas stiprās puses (S), vājās puses (V), iespējas (I) un draudi (D), vai otrs „Nitzan” pārstāvju piedāvātais skaidrojums bailes. Draudi jāsaskata ārpusē, bet bailes iekšienē, kas slēpjas mūsos.
„Semināra laikā mums lūdza atcerēties vienu situāciju, kura šķiet patīkama un veiksmīga, un otru, kuru atceramies ar sliktām sajūtām. Situācijas bija nepieciešams uzrakstīt uz papīra lapas un izanalizēt to stiprās un vājās puses, iespējas un draudus. Kad tas bija paveikts, sadalījāmies pāros un dalījāmies savos stāstos. Viens no dialoga partneriem iejutās kouča ādā, bet otrs kopā ar veikto analīzi izstāstīja savus piemērus. Kouča uzdevums bija klausīties un visu vārds vārdā pierakstīt, cenšoties abās situācijās atrast vēl citas stiprās puses, bez jau iepriekš uzskaitītajām,” stāsta J. Hanzovska.
Modeļa mērķis ir parādīt, kā no mīnusiem iegūt plusus. Semināru laikā pedagogiem tika piedāvāts noskatīties īsfilmu „Disleksijas spēks” (no angļu. val. The power of dyslexia), kuras sižeta centrā ir pasaulē pazīstami cilvēki, kuriem bijusi disleksija, bet, neraugoties uz to, viņi guvuši lielus panākumus (A. Einšteina, T.Edisona, B. Geitsa u.c. personību stāsti). „Galvenā atziņa, ko sniedz šī īsfilma – visiem šiem cilvēkiem bērnībā ir bijis vismaz viens pieaugušais, kurš viņiem ticējis, viņus atbalstījis un, balstoties uz viņu trūkumu, proti, grūtībām iemācīties lasīt, atradis viņa stiprās puses. Tas ir pamats, ko jāspēj dot skolai un vecākiem,” atzīst J. Hanzovska.
