Jāaizmirst par moralizēšanu 0
Efektīva dialoga rīki ir māka atšķirt empātiju no neauglīgas līdzi jušanas, kad cenšas uzmundrināt, dot padomus, teikt vispārpieņemtus mierinājuma vārdus. Tāpat jāaizmirst par moralizēšanu. Šie dialoga rīki jāizmanto gan vecākiem ar saviem bērniem, gan arī starp vecākiem un pedagogiem.
J. Hanzovska stāsta, ka efektīva dialoga pamats ir empātija, kas nozīmē aktīvu klausīšanos – es klausos un ieklausos, ko saka runātājs, šajā laikā noliekot malā savas zināšanas un rūpes. „Empātija veido pozitīvu sadarbību un runātājs jūtas uzklausīts. Tas nenozīmē, ka vecāks piekrīt un dod bērnam visu, ko viņš vēlas, bet viņš uzklausa un akceptē viņa teikto, spējot to atkārtot bērna vārdiem. Šajā brīdī bērns jūt, ka nav viens, viņam tic, ka viņš visu sasniegs.”
Savukārt līdzjūtība (no angļu. val. sympathy) neveicinās veiksmīgu dialogu, kas tiek izteikta, piemēram, ar šādām frāzēm: jā, man arī tā bija; manam bērnam arī tā bija; neuztraucies, viss būs labi; neskaties uz visu tik drūmi u.c.
Dialogā svarīgi noskaidrot, ko runātājs domā un jūt, kas viņam ir nozīmīgs. Šajā laikā klausītāja komentāriem un interpretācijai jāizpaliek. Piemēram, tā vietā, lai teiktu: es saprotu, ka tu ar to domā…; ieteicams aizvietot ar: es dzirdu, ka tu saki…, izmantojot tos pašus vārdus, ko teicis bērns vai vecāks. Atvērts dialogs veidojas tad, kad ir precizēta bērna un vecāku vērtību sistēma.
„Gan pedagogi, gan vecāki bieži grēko, domājot, ka viņi zina, kā otrs jūtas. Svarīgākais ir uzklausīt un atbalstīt. Arī atbalstīšana nebūt nenozīmē piekrist, bet gan respektēt otra jūtas, domas un vērtības,” uzsver J. Hanzovska.
