Problēmas formulējumu jāsniedz vecākiem 0
J. Hanzovska saziņā ar vecākiem galvenokārt sastopas ar divām problēmām. Pirmā – vecāki nesaskata vai negrib saskatīt bērna mācīšanās traucējumus. Tādēļ, lai pedagogs izprastu, vai vecāki patiešām neapzinās problēmu, vai tomēr zemapziņā tā ir, bet viņi to nevēlas atzīt, sarunājoties ar vecākiem, nepieciešama aktīvā klausīšanās.
Otra problēma – vecāki, kuri saskata bērna grūtības un ir hiperrūpīgi. Tāpat daļa vecāku, kas neuzticas pedagogiem, nevēlas ieklausīties viņu ieteikumos, uzskatot, ka viņi labāk zina, kā bērns ir jāmāca, kas ar viņu notiek.
Vecāki jūtas labi tad, ja, atnākot pie pedagoga, viņi redz, ka viņos klausās, tādēļ pirmais solis veiksmīgas un ilgstošas saziņas izveidē ir savstarpēja uzticības iegūšana un ieklausīšanās vecākos. Pirmajā tikšanās reizē pedagogam nepieciešams uzklausīt vecākus. Nākamais solis – vecāki runā, bet, pedagogs klausoties, pieraksta viņu izmantotos vārdus un izteicienus. Vēlāk, runājot ar vecākiem, pedagogs izmanto viņu teiktos vārdus un izteicienus.
Pedagogam jāvirza vecāku uz problēmas izpratni, gaidot no viņa problēmas formulējumu. Šajā brīdī uzsvars ir nevis uz bērnu, bet gan vecākiem. Kā viņi jūtas? Kāda ir viņu problēma, kā viņi saskata situāciju?
„Kad klausāmies vecāku stāstītajā, svarīgi ir atturēties no vēlēšanās mierināt un sniegt padomus. Nav pieļaujama arī teiktā interpretācija. Vecāku izvirzītās vērtības nebūt nav jāpieņem kā manējās. Es kā pedagogs tikai klausos un iedziļinos viņu teiktajā, un strādāju vecāku vajadzību līmenī, ” skaidro J. Hanzovska.