Skolās mācīs aizsargāt valsti 27
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis 20. martā paredzējuši apspriest obligātās militārās apmācības ieviešanu skolās. Sabiedrības noskaņojums šai idejai ir atbalstošs. Kā norāda Aizsardzības ministrija (AM), aptaujā par valsts aizsardzības jautājumiem 62% iedzīvotāju atzinuši, ka militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tostarp šāda priekšmeta ieviešanu atbalstot 65% jauniešu vecumā no 17 līdz 25 gadiem. Jautājums – kad un kādā formā tas notiks?
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vērtē, ka jaunajā izglītības saturā varētu ieviest militārās apmācības elementus. “Vēlos apspriest ar kolēģi, kā varam jaunajā izglītības saturā ieviest papildu cilvēkdrošības elementus. Tās ir prasmes aizstāvēt sevi, savu valsti un attiecas gan uz ārējo, gan iekšējo drošību,” saka K. Šadurskis. Kā veiksmīgu piemēru viņš min valsts aizsardzības mācību, ko varētu ņemt par pamatu. Valsts aizsardzības mācība līdz šim īstenota 18 skolās, vecāko klašu skolēni priekšmetu apguva fakultatīvi. “Tas ir vēl viens zināšanu un prasmju bloks, kas aizrauj ar savu atšķirību, piemēram, tajā bērni iegūst ne tikai papildu fizisko sagatavotību, bet arī komandas darbu un iemācās atbildības izjūtu, kas ir būtiski ne tikai valsts aizsardzības kontekstā, bet noderēs arī jauniešiem dzīvē,” uzskata ministrs.
Viņš plānojis ar aizsardzības ministru apspriest izmaksas, kā arī nepieciešamos cilvēkresursus militārās apmācības ieviešanai. Militārās prasmes civilajās mācību iestādēs būtu jāmāca cilvēkiem ar atbilstošu pedagoģisko izglītību vai NBS instruktoriem ar pedagoģisko pieredzi.
“Galvenais mērķis ir ne tikai nodrošināt militāro pamatzināšanu apguvi, bet arī audzināt valsts piederību, palīdzēt orientēties pašreizējā informatīvajā telpā un kiberdrošības izaicinājumos, kā arī sekmēt valsts pilsoņu veselību un fizisko sagatavotību,” ieceri pamato Aizsardzības ministrija. Atsevišķas tēmas būtu apgūstamas jau pamatskolā, piemēram, vēstures stundās, sociālo zinību stundās, apmeklējot piemiņas vietas, kā arī sporta stundās. “Vidusskolā savukārt tam vajadzētu būt atsevišķam praksē balstītam mācību priekšmetam ar vienu mācību stundu nedēļā, kurā jaunieši nostiprinātu valstisko apziņu, attīstītu kritisko domāšanu, drosmi, disciplīnu un motivāciju, kā arī paplašinātu savas zināšanas par valsts aizsardzību. Šobrīd norit darbs pie apgūstamo kompetentu izstrādes mācību satura veidošanai,” norāda AM Preses nodaļas pārstāve Vita Briže.
Šogad rudenī plānots sākt arī īpašu militāro apmācību augstskolu studentiem. Līdzīgs apmācību modelis pastāvējis līdz 2009. gadam, tomēr augstskolu studentu apmācību AM bijusi spiesta pārtraukt krīzes dēļ. Priekšmeta pilotprojektu paredzēts uzsākt Rīgā, bet vēlāk iesaistīt arī reģionu augstskolas. Šāda prakse – iespēja brīvprātīgi apgūt militārās zināšanas un prasmes augstskolas laikā – ir ierasta prakse daudzās NATO valstīs, piemēram, ASV un Apvienotajā Karalistē.