Dejojot “izpriecu vilcienos” 0
Kopš 1933. gada, pēc ārzemju, īpaši Amerikas, parauga, sestdienu pēcpusdienās uz Latvijas sliežu ceļiem no Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils, Cēsīm, Valmieras un citām vietām norīkoja īpašus “izpriecu vilcienus”.
Šajos vilcienos bija pieejami tikai trešās klases vagoni un braukšanas maksa bija uz pusi lētāka nekā parasti. Igaunijā atlaide bija vēl lielāka – 70%, turklāt ienākumi no tiem 1934. gadā deva 8% no visas pasažieru kustības. Izpriecāties varēja gan restorāna un deju vagonos – par samaksu –, gan parastajos vagonos, klausoties radiofona atskaņotās programmas pilnīgi par velti. No dažiem latiem bija jāšķiras, ja ceļojuma naktī vēlējās gulēt, izmantojot gultasveļu. Ar papildus samaksu bija jārēķinās arī, ja galapunktā gribēja piedalīties organizētajos izbraucienos.
Pirmais izpriecu vilciens devās ceļā 1933. gada 31. jūlijā no Rīgas uz Pļaviņām. Atpakaļceļš gan bija paredzēts no Kokneses – tādēļ braucējiem papildus vilciena biļetei (2,80 latu, parastā cena bija 6,80 latu) bija jāpērk arī īpaša karte uz laivu, kas izmaksāja vienu latu katram ekskursantam.
1933. gada 8. augustā izpriecu braucienā uz Liepāju piedalījās 382 ekskursanti. Kā vēstīja laikraksts “Latvijas Kareivis”, lai gan speciālā deju vagona nav bijis, tomēr, radio skaņās klausoties, daudzi ļāvušies deju priekiem. Netrūcis arī sentimentālu sapņotāju mēnesnīcā, kamēr vilciens traucies pa Zemgales un Kurzemes laukiem. No rīta ceļotāji automobiļos apbraukājuši Liepāju, apskatījuši domes sēžu zāli, velkoņos “Valdemārs” un “Līva” braukuši apskatīt dokus un jaunceļamo Liepājas cukurfabriku. Šūpojoties atklātās jūras viļņos, vienam otram radies “patīkams iekšķīgs saviļņojums” un laba apetīte pusdienām, kas ieturētas Liepājas Jūras paviljonā. Ekskursija noslēgusies ar simfonisko koncertu kūrmājas dārzā. Bet pirmdienas rītā, Rīgai tuvojoties, radiofons pēc vilciena komandanta ierosmes ceļotājus sveicis ar dziesmu “No salda miega mosties.”
Lai gan “izpriecu” vilcieniem bija publikas piekrišana, par spīti atlaidēm šis tomēr bija samērā dārgs dzimtenes apceļošanas veids, kas daudziem – it īpaši lauciniekiem – nebija pieejams. 1933. gada 12. augustā paredzētais “izpriecas” vilciens Daugavpils–Rīga–Dubulti tika atcelts, jo Daugavpilī bijuši pieteikušies tikai 75 pasažieri. Pēc aptuvenām aplēsēm, laulāta pāra izdevumi šādā braucienā bija vismaz 28 lati, kas nebija maz, ņemot vērā, ka kvalificēta strādnieka alga toreiz bija ap 120 latu.
1933. gada septembra beigās notika īpaši intriģējošs izbrauciens – nezināmā virzienā (arī – pēc ārzemju parauga), kas vēlāk izrādījās aizraujoša viesošanās Cēsīs.
1935. gadā amerikāņu laikraksts “Herald Tribune” rakstīja, ka Latvija, iepazīstinot iedzīvotājus ar tūristu un deju vilcieniem, Eiropai parādījusi, kā sekmīgi cīnīties ar automobiļiem. No 1937. gada gan arī Sabiedrisko lietu ministrija ik sestdienu un svētdienu rīkoja izbraucienus pa dzimtenes ārēm automašīnās. Šie ceļojumi parasti tika “izķerti” līdz pēdējam, vienīgi nācās rēķināties ar to, ka autobusu bija maz un tie bieži lūza.
