Starp idejisko un materiālo 0

17:00, 25. aprīlis 2016

Stāsti Pieredze

1931. gada pavasarī arī valsts beidzot nolēma iesaistīties tūrisma organizēšanā, pārdēvējot Iekšlietu ministrijas bēgļu un imigrantu nodaļu par emigrācijas un tūrisma nodaļu un izveidojot tūrisma veicināšanas fondu, kurā ienāca divi lati no katras izdotās ārzemju pases (tomēr – ne no pasu atjaunošanas). Šis, protams, bija uzskatāms vien par pirmo, gaužām gauso soli tūrisma politikas iedibināšanā Latvijā. 1932. gadā tūrisma nodaļas vadītājs Kārlis Vanags atgādināja: “Tūrisms ir vienīgā saimnieciska rakstura kustība, kur idejiskā puse balansējas ar materiālo. Ja Latvijas tūrisma kustības centrā liksim vienīgi dzīšanos pēc ārzemju tūristu dolāriem, bet tūrisma idejisko pusi atstāsim novārtā, tad rezultāti būs visai bēdīgi.”

Reklāma

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

Tieši tūrisma lietām Iekšlietu ministrijā tika algots tikai viens ierēdnis. Kārlis Vanags neslēpa, ka viņa sapnis būtu arī Latvijā iedibināt līdzīgu kārtību, kā citur Vakareiropā, kur daudzās valstīs (Francijā u. c.) pastāv reprezentatīva un autonoma Nacionālā tūrisma padome, kurā vajadzētu darboties Iekšlietu, Ārlietu, Finanšu, Izglītības ministrijas pārstāvjiem, dzelzceļu virsvaldes un veselības departamenta direktoram, pieminekļu valdes, kā arī citu pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Citādi 30. gadu sākumā un arī vēlāk saglabājās situācija, kad viesnīcnieki tūrisma veicināšanas darbā izrādīja “apbrīnojamu atturību”, bet tūristu organizāciju vairākums neatzina uzraudzību savam darbam. Pat valsts iestādes vai nu bezjēdzīgi dublēja viena otras darbu, vai arī rīkojās autonomi. Dzelzceļš izdeva noteikumus par tūristu pārvadāšanu par pazeminātu tarifu – 10 personu grupai tika 50% atlaide, aktieriem – pat piecu cilvēku grupām. Tomēr ideālā variantā vajadzēja ieviest tūristu kartes par pāris latiem sezonā, pret kurām katrs tūrists individuāli ceļojumam uz noteiktām stacijām varētu saņemt biļeti par pazeminātu maksu. Padomei būtu bijis arī jāgādā, lai Hipotēku banka izsniedz ilgtermiņa aizdevumus kūrortu izveidošanai un viesnīcu un pansiju remontdarbiem, dodot iespēju tām modernizēties un baudīt atvieglojumus uzņēmumu ienākumu nodokļa nomaksā. Tāpat bija vērts pārdomāt nepieciešamību ieviest pasažieru obligāto apdrošināšanu dzelzceļa satiksmē, pēc atlīdzības izmaksas atlikumu ieskaitot tūrisma fondā. Savukārt dziedniecības vietu izbūvei vajadzēja izveidot īpašu fondu, kur pašvaldības varētu saņemt aizdevumus pret zemiem procentiem.