“LA” reportāža no Romas: Izolētā Itālija pielāgojas un modernizējas 1
Kopš Itālija ir kļuvusi par jaunā koronavīrusa izplatības centru Eiropā, dzīve šajā dienvidu valstī ir krasi mainījusies. Sešdesmit gadus vecais Romas iedzīvotājs Frančesko neatceras savā mūžā pieredzējis neko līdzīgu – tāds apjukums, neziņa, nemitīga situācijas maiņa, aizliegumi un valsts izolācija līdz šim nav bijusi, un situācija pilsētā rada asociācijas ar fantastikas filmu.
Lielas raizes rada piesardzības pasākumu ietekme uz valsts ekonomiku, mazie uzņēmumi baidās šo periodu nepārdzīvot.
Notikumi Itālijā mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus, piemēram, neskatoties uz to, ka valstī joprojām ir skolas, kur vēl nav ieviests elektroniskais klases žurnāls, tagad skolēniem tiek nodrošinātas mācības attālināti. Līdz šim Itālija jutās ES institūciju pamesta, bet situācija ir uzlabojusies, un ir saņemti atbalsta solījumi gan no ES, gan kaimiņvalstīm.
Bezatbildība nepalīdz
Kopš 21. februāra, kad Itālijas pilsētiņā Kodonjo netālu no Milānas tika konstatēts pirmais “Covid-19” gadījums, valstī pieņemtie ierobežojumi aizvien pastiprināti. Sākotnēji karantīnas zona tika noteikta tikai tajās pašvaldībās, kurās bija saslimšanas gadījumi, tomēr tas nepalīdzēja apturēt vīrusa izplatību. Paplašinot karantīnas zonu, kļuva aizvien sarežğītāk nodrošināt noteikumu ievērošanu. Kad karantīnas zonā tika iekļauta arī Milāna, tūkstošiem milāniešu naktī steidzās uz dzelzceļa staciju, lai pamestu pilsētu un dotos pie radiem uz Itālijas dienvidiem, tādējādi pakļaujot lielākam vīrusa izplatības riskam arī pārējo valsts teritoriju.
Tas pamudināja Itālijas valdību lemt par labu vienādiem noteikumiem visā valstī.
Itālijas pieredze liecina, ka, kamēr iedzīvotājiem tiek tikai ieteikts palikt mājās un bez vajadzības nestaigāt apkārt, liela daļa šādus ieteikumus neuztver nopietni un turpina ierasto dzīvesveidu un izklaides. Tikai stingri noteikumi un kategoriski aizliegumi, par kuru pārkāpšanu paredzēti sodi, izklaides vietu slēgšana, un televīzijā un sociālajos tīklos bieži redzami populāru aktieru, dziedātāju, TV raidījumu vadītāju aicinājumi nepakļaut riskam sevi un gados vecākos tuviniekus, kā arī reportāžas no pārpildītajām slimnīcām, ir panākuši rezultātus, un vairākums iedzīvotāju paliek mājās un iziet tikai uz pārtikas veikalu, aptieku vai izmest atkritumus.
Grūtības joprojām sagādā noteikums par distances saglabāšanu. Pārtikas veikali, lai izvairītos no drūzmas veikalā, tajos ielaiž tikai nelielu skaitu pircēju, pārējie gaida rindā ārpusē. Noteikumi paredz, ka rindā gaidošajiem jāstāv vismaz metra attālumā vienam no otra, taču praksē tas parasti netiek ievērots. Turklāt Itālijā joprojām ir daži cilvēki, kas sevi uzskata par īpašākiem nekā pārējie un ignorē noteikumus, piemēram, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni, neskatoties uz aizliegumu atstāt valsti bez īpaši svarīga iemesla, ir devies uz Nicu, cerot šādā veidā izbēgt no inficēšanās.
Daži pārstrādājas, citi nestrādā
Itālijas slimnīcas ir pārpildītas, tiek steidzami pieņemti darbā papildus 20 tūkstoši mediķu, tostarp gan tikko studijas beigušie, gan jau pensionētie ārsti, kuri tiek aicināti uz laiku atgriezties ierindā. Par medicīnas aprūpes situācijas simbolu šajās dienās kļuvusi fotogrāfija, kurā kāda ārste iemūžinājusi medmāsu, iemigušu pie galda ar visu sejas masku.
Tomēr medicīnas personāls nav vienīgais, kuri šajās nedēļās strādā vairāk nekā jebkad, tas attiecas arī uz dažiem uzņēmumiem.
Piemēram, Veneto reģiona uzņēmums “Malvestio” ir vienīgais Itālijā, kas ražo speciālas gultas slimnīcu intensīvās terapijas nodaļām. Uzņēmums īsā laikā ir saņēmis vairāk pasūtījumu, nekā parasti saražo gada laikā, un tā darbinieki ir piekrituši strādāt bez apstājas, arī nedēļas nogalēs.
Tikmēr citi uzņēmumi piedzīvo grūtus laikus, sākot ar ķīniešu restorāniem, kuri pirmie slēdza durvis, kad bailēs no jaunā vīrusa itālieši sāka izvairīties no cilvēkiem, kuri varētu būt nesen atgriezušies no Ķīnas.
Kā nākamās cieta viesnīcas, kuras turpina saņemt tūristu atteikumus. Daži uzņēmumi, piemēram, diskotēkas, ir slēgti pēc valdības rīkojuma, bet lielākajai daļai veikalu un ražotņu ir atļauts turpināt darbu, cenšoties saglabāt darbavietas. Taču vienlaikus cilvēki tiek aicināti palikt mājās un iziet tikai neatliekamas nepieciešamības gadījumā, un veikali, izņemot pārtikas tirgotājus, kļūst tukši.
Grāmatu veikals Romas centrālajā dzelzceļa stacijā “Termini” ir viens no daudzajiem, kas nolēmuši uz laiku slēgt durvis un palaist darbiniekus atvaļinājumā pircēju trūkuma dēļ.
Karantīnā ar līķi
Jauno noteikumu gūzmā neiztiek bez nepilnībām un neparedzētām situācijām, piemēram, Savonas provincē kāda sieviete pavadījusi vairāk nekā 24 stundas karantīnā kopā ar sava vīra līķi. Kad 76 gadus vecais vīrietis piepeši saļima uz grīdas, sieva izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Atbraukušajiem mediķiem neizdevās reanimēt vīrieti, kura sirds bija apstājusies, taču radās aizdomas, ka mirušajam varētu būt arī “Covid-19”, jo iepriekšējās dienās viņam bijuši arī koronovīrusa izraisītās slimības simptomi. Mediķi paņēmuši tamponus gan mirušajam, gan sievai, nosakot sievietei karantīnu līdz analīžu rezultātu saņemšanai, kā arī aizliegumu aiztikt līķi.
Mirušais tā arī palicis uz grīdas, bet izmisusī sieviete lielāko diennakts daļu pavadījusi uz balkona, meklējot mierinājumu telefonsarunās ar tuviniekiem un amatpersonām, kuras solījušas paredzēt risinājumus arī šādās nestandarta situācijās.
Aizliegtas bēres un futbols
Uz vīrusa ierobežošanu vērsto aizliegumu sarakstā ir arī dievkalpojumi, kāzas un bēres. Pirmie divi ir vienkāršāk atliekami, bet sērojošajiem tuviniekiem šajā laikā nākas piedzīvot īpašas grūtības. Nelaiķus apglabāt nav aizliegts, taču to drīkst darīt tikai nedaudzu tuvinieku klātbūtnē, kuriem arī šādā brīdī jāpaliek vismaz metra attālumā vienam no otra un jāizvairās no rokasspiedieniem un apskāvieniem.
Aizliegta jebkāda pulcēšanās nelaiķa mājās, izvadīšanas vietā vai kapos, kā arī bēru dievkalpojums, kuru būs iespējams ieplānot pēc aizlieguma beigām.
Valstī slēgtas arī sporta zāles un atceltas vietējā mēroga un valsts mēroga sporta sacensības. Tas attiecas arī uz valsts futbola čempionātu, kas itāliešiem ir īpaši sāpīgs lēmums. Ekonomisko interešu sadursme šajā jomā bija neizbēgama, jo Itālijas futbolā un ap to apgrozās milzīgas naudas summas
. Sākotnēji komandas aizvadīja dažas spēles bez līdzjutēju klātbūtnes, Itālijas sporta ministrs Vinčenzo Spadafora centās panākt, lai šīs spēles tiktu pārraidītas arī bezmaksas TV kanālos (parasti tās tiek rādītas tikai maksas kanālos, un čempionāta raidtiesības ir ļoti dārgas), taču netika uzklausīts, un visbeidzot tika nolemts futbola čempionātu apturēt.
Sāpīgais lēmums tomēr rosinājis arī cēlus žestus, piemēram, futbola komandas “Atalanta” līdzjutēji nolēmuši atteikties saņemt atpakaļ naudu par braucienu un ieejas biļetēm uz spēli, kuru nevarēja apmeklēt, un ziedot visu summu – 40 tūkstošus eiro – Bergamo slimnīcai.
Skolēni mācās skaipā
Visas Itālijas skolas un universitātes ir slēgtas vismaz līdz 3. aprīlim, taču skolēniem tas nenozīmē brīvlaiku. Skolām ir pienākums nodrošināt mācību procesa turpināšanos, un katra skola cenšas to īstenot pēc saviem ieskatiem un iespējām. Daudz atkarīgs arī no konkrētā skolotāja prasmes pielāgoties ārkārtas situācijai.
Mana desmit gadus vecā meita jau pirmajā skolas slēgšanas dienā saņēma no skolotājas detalizētu tabulu, kurā pa datumiem un mācību priekšmetiem norādīts, kuras lappuses jāizlasa, kuri uzdevumi jāizpilda, kādi praktiskie darbi veicami, un ieplānots pat darbs pāros… pa telefonu. Turpretī astoņgadīgā meita, kura apmeklē to pašu skolu, četras dienas veltīgi gaidīja norādes no skolotājas un tikai piektajā dienā saņēma apgūstamās vielas sarakstu.
Mācību materiālu izplatīšanai tiek izmantotas gan viedtālruņu lietotnes, gan interneta vietnes – dažas no tām uz laiku atcēlušas maksu par savu pakalpojumu izmantošanu.
Iecienītākā attālināto mācību metode, īpaši vecāko klašu skolēniem, ir stundas skaipā, kaut gan videosaruna, kurā skolotājam pievienojas 30 skolēni, neiztiek bez tehniskām problēmām. Šādā veidā notiek arī apgūtās vielas atprasīšana un atzīmju izlikšana, bet skolēnam tās laikā obligāti jāskatās kamerā, lai novērstu špikošanu.
Kaimiņi saprot pēc līdzīgi piedzīvotā
Bijušais Itālijas premjers un bijušais ES iekšējā tirgus un konkurences komisārs Mario Monti aizvadītajās dienās skarbi kritizējis ES par to, ka katra no dalībvalstīm vārdos pieņem lēmumus visas Savienības interesēs, bet patiesībā katra valsts aizvien vairāk domā tikai par sevi.
Tas bijis skaidri redzams arī koronavīrusa gadījumā, kad gan ES institūcijas, gan atsevišķas dalībvalstis ignorējušas Itālijas aicinājumu radīt vienotu ES stratēģiju vīrusa izplatības ierobežošanai, bet tā vietā valstis steigušās norobežoties no Itālijas, tostarp Austrija un Slovēnija kā pirmās steigušās slēgt robežu.
Zīmīgi, ka pirmās attieksmi mainījušas valstis, kuras pašas piedzīvo strauju koronavīrusa izplatību, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien izteikusi līdzjūtību un atbalstu Itālijai pēc tam, kad arī viņas valstī reģistrēti vairāk nekā 1300 “Covid-19” gadījumu. Merkele paziņojusi, ka saprot nepieciešamību “ārkārtas situācijā reaģēt ar ārkārtas līdzekļiem” un atbalstīs Itālijas lēmumu palīdzēt ierobežojumu dēļ cietušajiem uzņēmumiem.
Tikmēr arī Eiropas Komisija sadzirdējusi Itālijas saucienu pēc palīdzības.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis paziņojis, ka EK “atbalstīs Itāliju un tās iedzīvotājus ar visiem iespējamiem mēriem un līdzekļiem”, bet EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pēc videosarunas ar Itālijas premjeru Džuzepi Konti apsolījusi, ka tuvākajās dienās tiks apstiprināts lēmums piešķirt 25 miljardus eiro koronavīrusa seku likvidēšanai.
