Mācību grāmatu tirgū – milzis un rūķīši 0
Vairāk nekā puse no naudas, kas Latvijā izlietota, pērkot mācību grāmatas, izdota tieši par “Zvaigznes ABC” izdevumiem. Tā secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas šo informāciju iesniegusi Konkurences padomē, lūdzot izvērtēt konkurences apstākļus mācību literatūras tirgū. No Konkurences padomes arī gaida rekomendācijas situācijas uzlabošanai.
Jāsaka gan, ka 2007. gadā padome jau pētīja situāciju mācību grāmatu tirgū un atzina, ka konkurence ir nepietiekoša.
Tagad noskaidrojies, ka 48,57 procentus skolu iepirkto mācību grāmatu pēdējo piecu gadu laikā izdevusi “Zvaigzne ABC”. Ar 17,48 procentiem jau krietni atpaliek “RaKa”, bet 16,62 procentus iepirkto grāmatu izdevis “Lielvārds”.
Nedaudz cita aina parādās, ja skatās, kā starp izdevniecībām sadalījies grāmatām atvēlētais finansējums: 53,5 procenti izlietots par “Zvaigznes ABC” grāmatām, 16,96 procenti – par “Lielvārda”, bet 12,72 procenti nonākuši “Rakas” kabatā. Pārējo izdevniecību ieņēmumi skolu grāmatu tirdzniecībā nesasniedz pat piecus procentus. Uz šī fona “Zvaigzne ABC” patiesi izskatās kā milzis starp rūķīšiem.
Raugoties pa gadiem, redzams, ka vislielākā daļa mācību grāmatām atvēlētā finansējuma “Zvaigznes ABC” kabatā nonāca pērn – 62 procenti.
Izpētīts arī, kuru izdevniecību izdotās mācību grāmatas laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam visbiežāk apstiprinājis Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Līderis ar 36,8 procentiem apstiprināto mācību grāmatu ir “Zvaigzne ABC”, otrajā vietā ir “Raka”, kas ar saviem 13,5 procentiem būtiski atpaliek. Trešajā vietā ar 9,6 procentiem ir “Lielvārds”.
VISC vecākā referente mācību grāmatu jautājumos Ināra Švarca uzsver: no šiem skaitļiem nevar secināt, ka šīs izdevniecības procentuāli aizņem arī tik lielu tirgu, jo mācību grāmatu tirgū ir arī VISC neapstiprināti izdevumi.
Patlaban gan nav skaidrs, ko dod šādu skaitļu apzināšana. Pat, ja Konkurences padome paziņos, ka “Zvaigznei ABC” ir monopolstāvoklis, kā gan šo problēmu varēs risināt? Vai “Zvaigznei ABC” aizliegs izdot kādas mācību grāmatas? Vai citas izdevniecības piespiedīs izdot vairāk grāmatu? Vai skolām uzliks par pienākumu iepirkt vienādu skaitu grāmatu no katra izdevēja?
2007. gada Konkurences padomes atzinumam faktiski nav bijušas nekādas sekas.
Kādas izdevniecības pārstāve, nevēloties minēt savu vārdu, brīnās, kāpēc jāpēta, vai kādai izdevniecībai ir monopols mācību grāmatu tirgū. “Kam vēl ir tik daudz grāmatnīcu visā Latvijā, kurš vēl citu izdevēju grāmatas vai nu vispār neņem tirgot, vai uzliek tām nesamērīgu cenu vai nogrūž pavisam dziļumā?” viņa vaicā, liekot manīt, ka runa ir par “Zvaigzni ABC”.
Kas citiem izdevējiem liedz atvērt savas grāmatnīcas? Izrādās, citu izdevēju starta apstākļi un kapitāls ir pavisam citāds.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata: nav būtiski, vai dominējošs stāvoklis kādai izdevniecībai radies dabiskās evolūcijas vai ļaunprātības ceļā, svarīgi ir saprast, vai šī stāvokļa dēļ grāmatas nav dārgākas, nekā tām vajadzētu būt.
Apgāda “Mācību grāmata” pārstāve Gunta Kuzmane teic: ir acīmredzams, ka “Zvaigzne” ir vislielākā izdevniecība, taču mācību grāmatu tirgū grūti noteikt, kam ir monopols. “Piemēram, ja krievu skolām krievu valodas grāmatu Latvijā esam izdevuši tikai mēs, vai mums ir monopols, pat ja esam maza izdevniecība?” viņa vaicā. R. Ķīlis saka: patlaban IZM pētījusi monopolu tirgū kopumā, vēl vajadzētu pētīt monopolsituācijas dažādos segmentos. G. Kuzmane uzsver, ka mācību grāmatas ir tik dārgas ne tik daudz kādas izdevniecības monopolstāvokļa, cik mazā Latvijas tirgus dēļ.
“Zvaigznei ABC” esot “savi cilvēki” arī VISC. Tāpēc esot bijuši gadījumi, kad citu apgādu izdoto grāmatu saskaņošana esot nepamatoti bremzēta, stāsta kādas izdevniecības pārstāve. Taisnība gan ir, ka daļa “Zvaigznes” autoru vai darbinieku strādājuši VISC. “Zvaigznes ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka gan norāda, ka bijušie VISC darbinieki atraduši darbu arī citās lielākajās izdevniecībās. Ja “Zvaigznes ABC” grāmatas tiek ātrāk cauri VISC sietam, tad tas esot skaidrojams ar apgāda darbinieku profesionalitāti, nevis kādām korporatīvajām saitēm.
Uz jautājumiem par to, kāds ir V. Kilblokas viedoklis par iespējamo monopolstāvokli mācību grāmatu tirgū un IZM aktivitātēm šajā jomā, “Zvaigznes ABC” vadītāja nerada iespēju atbildēt.
Izdevniecības “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts saka: “Neesmu novērojis problēmas mācību grāmatu apstiprināšanas procesā. Cita lieta, ka šis process pats par sevi ir relikvija no padomju laikiem. Vajadzētu būt tā, ka skolotāja lēmums ir augstākais un svarīgākais. Ja skolotājs lieto šo grāmatu un ir ar to apmierināts, tad skaidrs, ka tā ir lietojama.”
R. Ķīlis sola arī pētīt, vai grāmatu apstiprināšanas process vienmēr ir godīgs. Kā zināms, VISC apstiprinātās grāmatas var pirkt par valsts piešķirto naudu, kamēr citas mācību grāmatas nevar. Tāpēc izdevēji lielākoties ieinteresēti apstiprināšanā. I. Švarca atzīst – ar pirmo reizi gan reti kura grāmata tiek apstiprināta.
A. Gribusts pauž neizpratni, ko IZM grib panākt, pētot, vai kādam nav monopolstāvoklis. Viņaprāt, IZM būtu vairāk jāuztraucas par to, ka joprojām ir nepietiekams valsts finansējums mācību grāmatu iegādei. Ja skolām būtu iespēja pašām pirkt grāmatas vairumā, tās iegādātos no izdevēja, nevis grāmatnīcās, kas uzliek savu uzcenojumu. Šāds papildfinansējums veicinātu arī mācību līdzekļu kvalitāti, jo tirgū ienāktu jauni spēlētāji, kuri saasinātu konkurenci. “Patlaban mācību grāmatu tirgus Latvijā nav pievilcīgs,” teic A. Gribusts.
Izrādās, kaut arī vienas izdevniecības pārsvars tirgū ir novērojams, ik pa laikam mācību grāmatu tirgū rodas arī tukšās nišas, kad kādā mācību priekšmetā mācību grāmatu nav nemaz vai arī nav konkurences. Tādos gadījumos VISC izdevējus informējot, ka kādā priekšmetā trūkst grāmatas. “Ja vien izdevniecības var, tās šo nišu aizpilda. Taču ne vienmēr tas ir iespējams, jo trūkst mācību grāmatu autoru,” stāsta I. Švarca. Lielākoties tās raksta pedagogi, taču ne katram labam skolotājam ir arī šādas dotības vai vēlme. Nemotivējošs lielākoties ir arī izdevniecību solītais honorārs autoram.
Pērn trūka jaunajam mācību standartam atbilstošu mācību grāmatu vidusskolām, taču nu jau šī niša tiek aizpildīta, kaut esot aizkavējusies mācību grāmatas latviešu valodā apstiprināšana. Mācību grāmatu nav vidusskolā mācāmajiem izvēles priekšmetiem, piemēram, programmēšanā vai tehniskajā rasēšanā. Taču tādos gadījumos skolotāji izmanto citus izziņas materiālus, stāsta I. Švarca.
Uzziņa
Lai noskaidrotu, kuru izdevniecību grāmatas skolas iepērk, IZM aptaujāja 500 skolas izlases veidā, apkopojot datus par 81 skolas grāmatu iepirkumiem. Vislielākā izvēle mācību grāmatu tirgū ir angļu valodas mācību grāmatām – 9 līdz 15 konkurējoši izdevumi. Daudz mācību grāmatu ir arī matemātikai no 1. līdz 3. klasei – pa piecām grāmatām katrā klasē. Tikai viena grāmata katrā klasē ir šādos mācību priekšmetos – vizuālā māksla, mājturība un tehnoloģijas, sports, kristīgā mācība.
