Mācības un darbs pie datora. Kā nenodarīt pāri acīm? 0
Ja daudziem pieaugušiem darbs pie datora pašlaik nozīmē vien darba telpas maiņu pret biroju mājās, tad bērniem un pusaudžiem tas ir kas jauns – attālinātā mācīšanās paredz krietni vairāk pie datora pavadīta laika, nekā ierasts. Ko darīt, lai nekaitētu acīm?
“Vairāk laika pie datora pavada gan pieaugušie, gan bērni, turklāt acis noslogo ne tikai lūkošanās datorā, bet arī planšetē vai viedtālrunī. Tas nozīmē, ka acis ilgstoši skatās tuvumā. Arī poza nereti ir nepareiza – tā var traucēt galvas, tostarp acu apasiņošanu.
Svarīgs faktors ir apgaismojums, kādā lieto ierīci, un telpas kvalitāte – vai tā ir vēdināta, kāds ir gaisa mitrums telpā. Tas viss ietekmē acis. Turklāt, iespējams, ka bērnam vai pusaudzim jau tāpat ir redzes traucējums, kā dēļ noteikta redzes korekcija,” skaidro „AIWA Clinic” oftalmoloģe Dace Lietuviete.
Pazīmes, kas jāpamana
Diez vai, sajūtot acīs nelielu diskomfortu, bērns tūlīt par to sūdzēsies, taču ir pazīmes, kuras vecākiem vajadzētu pamanīt, piemēram, biežāka acu mirkšķināšana, kas liecina par acu sausumu.
Jāieklausās, ja bērns min acu miglošanos vai asarošanu. Noteikti jāpievērš uzmanība, ja sūdzas par galvassāpēm, ja kļūst trauksmaināks, uzbudināmāks. Mēdz būt arī smilšu sajūta acīs.
“Gan bērnam, gan pieaugušajiem, palielinoties redzes slodzei, vajadzētu veikt nopietnu redzes apskati, jo, iespējams, ir nepieciešamas brilles. Ja tās jau ir izrakstītas, tad noteikti jāvalkā, atbilstoši ārsta norādījumam. Taču, kamēr nokļūšana pie speciālista ir apgrūtināta, mājās var veikt darbības, kas palīdzēs acīm atpūsties unsaglabāt labu redzi,” saka Dace Lietuviete.
10 padomi, kā mācīties un strādāt pie datora, nekaitējot acīm
Jāraugās, lai datora ekrāns būtu pietiekami apgaismots, bet ne par daudz – uz tā nevajadzētu krist tiešai saules gaismai, arī mākslīgajam apgaismojumam vai atspīdumam. Ekrānam jābūt tīram, bez traipiem.
Jaunākas paaudzes dators būs redzei saudzīgāks, jo tā ekrāns nemirgos un tam ir antirefleksais pārklājums. Svarīgi mainīt uzstādījumus un, atbilstoši lietotājam,pielāgot gan datora ekrāna spilgtumu, gan burtu lielumu.
Ja darbs pie datora norit sausā, saulainā telpā, būtu nepieciešams, gaisu telpā mitrināt.
Atrodoties pie datora ilgstoši, ik pēc 20 minūtēm jāņem pārtraukums, lai atpūtinātu acis. Attālums no tām līdz ekrānam ir neliels, tādēļ aptuveni 20 sekundes jānovirza skatiens vismaz piecu metru tālumā.
Atpūtas pauzē vēlams piecelties, izstaipīties, izkustināt sprandu un citus sasprindzinātos muskuļus, arī izvēdināt telpu.
Strādājot pie datora, jāievēro ergonomika – optimāls attālums līdz datoram un pareiza, ērta poza (augumam atbilstošs krēsla augstums, acu augstums attiecībā pret ekrānu utt.).
Datoru vajadzētu pārtraukt lietot divas trīs stundas pirms došanās gulēt, jo datora izstarotā gaisma var nelabvēlīgi ietekmēt miegu.
Ja bērnam vai pieaugušajam jau ir redzes problēmas un brilles vai kontaktlēcas lieto ikdienā, ilgstošam darbam pie datora ieteicams izvēlēties brilles, nevis kontaktlēcas. Brilles labāk pasargās acis no izžūšanas. Turklāt jebkurš svešķermenis, arī kontaktlēcas, papildus sausina acis.
Īpaša uzmanība bērna redzei jāpievērš tad, ja redzes problēmas ir vecākiem, jo tās mēdz pārmantoties.
Vismaz stundu dienā bērniem vajadzētu pavadīt brīvā dabā. Izpētīts, ka tas var mazināt redzes defektu progresēšanu. Vismazāk cilvēku ar redzes problēmām var sastapt valstīs, kuru ainavā ir kalni, kur cilvēki daudz un bieži lūkojas tālumā.
3 vingrinājumi acīm
1. Vispirms fiksēt skatienu uz kādu priekšmetu tālumā, tad –uz kādu priekšmetu tuvumā. Atkārtot vairākas reizes.
2. Acu muskuļu treniņam var izmantot pildspalvu – pacelt to vertikāli un tuvināt degunam, līdz pildspalva dubultojas. Tad to attālināt, lai redzama tikai viena pildspalva, un atkal – tuvināt. Efekts sasniegts, ja, maksimāli pietuvinot pildspalvu degunam, tā nedubultojas.
3. Pildspalvu virzīt uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi un ar acīm sekot līdzi kustībai. Vingrinājumu var veikt arī, neizmantojot priekšmetu.
Ja nepieciešams, var lietot pilienus acu mitrināšanai, taču jāizvēlas tādi, kas nesatur konservantus. “Acu pilienus var iedalīt pēc to lietošanas mērķa: pilieni, kas paredzēti acs mitrināšanai, ja ir sausās acs simptoms, pārpūlētas, nogurušas acis; un pilieni, kas piemēroti citu simptomu novēršanai, piemēram, vieglas pakāpes iekaisumus, alerģiska reakcija, acs atbrīvošanai no svešķermeņa. Tādēļ arī acu pilienu sastāvs atšķiras,” skaidro Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza.
Pilieni, kas paredzēti mitrināšanai galvenokārt satur hipromelozi, dekspantenolu, hialuronskābi, nātrijakarboksimetilcelulozi, treholozi. Citu simptomu novēršanai acu pilieni var saturēt, piemēram, kumelīti, alveju, B2 vitamīnu, A vitamīnu, kālija jodīdu, dažādas aminoskābes.
Acu pilieni mēdz būt ar pievienotiem konservantiem vai bez tiem. Pilienus bez konservantiem un stabilizatoriem droši var pilināt arī, nēsājot lēcas. Tiesa, šiem pilieniem būs īsāks lietošanas termiņš nekā pilieniem ar konservantiem, taču jaunākās paaudzes pilieni tiek ražoti, pildot tos īpašos flakonos, kas nodrošina gaisa nepiekļūšanu un pasargā no piesārņojuma vai pilienu iedarbības samazināšanās. Nereti pilieni ir iepakoti sterilā vienas dienas ampulā.
Galvenā mitrinošo pilienu funkcija ir novērst diskomforta sajūtu, mitrināt, ieeļļot aci, sargāt no sausuma, sniegt tūlītēju atvieglojumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja nākas strādāt vai mācīties pie datora, ja darbs jebkādā citādā veidā saistīts ar ilgstošu acu piepūli, ja ikdienā nēsā lēcas, kas arī veicināt sausumu. Acis mitrināšana var būt nepieciešama cilvēki gados, kā arī cilvēkiem pēc acs operācijas.
Pirms acu pilienu iegādes, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
