6
Virzība ir pareiza
Kopš Rīgas 3. vidusskola kļuvusi par valsts ģimnāziju, tajā krietni pieaudzis mazākumtautību skolēnu skaits, stāsta direktors Andris Priekulis. Klasēs ar 32 audzēkņiem mēdz būt pat 20% nelatviešu, kolēģiem kaimiņu ģimnāzijā tas sasniedzot pat 50%. “Mēs kļūstam par integrācijas mehānisma veidotājiem,” spriež skolas vadītājs. Reti esot gadījumi, kad skolēns latviešu valodas dēļ nespēj turēt mācībās pārējiem līdzi un atgriežas iepriekšējā skolā.
Uz Rīgas 3. Valsts ģimnāziju 11. klasē pārgājusi Valērija Januševa, jo piesaistījusi izglītības programma, kas vislabāk atbilda izvēlētajām studijām eksaktajos priekšmetos. Lai gan iepriekš mācījusies bilingvāli Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā un latviešu valodā ieguvusi C1 līmeni, arī viņai pirmajā semestrī vairāk nācies pacīnīties tieši ar latviešu pareizrakstību. Valērija atzīst – ar labām priekšzināšanām latviski mācīties ir viegli.
Dmitriju Ustinovu no Rīgas 40. vidusskolas uz ģimnāzijas 10. klasi pierunājusi pāriet māsa. No pašas pieredzes sapratusi, ka ar Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā iegūtajām latviešu valodas zināšanām studijām augstskolā ir par maz, pietrūcis prakses. Dmitrijs bažījies gan par savas latviešu valodas prasmes līmeni, gan iekļaušanos jaunā kolektīvā, taču – lieki. Ar klasesbiedriem saprotas labi un valsts valodu apguvis pat labāk nekā dažs labs latviešu skolēns. Iepatikusies latviešu literatūra, sevišķi nesen lasītās Rūdolfa Blaumaņa noveles., Cik vien var, cenšoties runāt tikai latviski arī ārpus stundām, un pa kādai frāzei jau izsprūk arī mājās, kur dominē krievu valoda. Pāreju uz valsts valodu arī mazākumtautību vidusskolās tikko apsprieduši mājās – mamma un tētis bijuši vienisprātis, ka lēmums ir pozitīvs.
“Virzība ir pareiza,” arī A. Priekulis atzinīgi vērtē IZM uzņemto kursu uz valsts valodas stiprināšanu. Protestus izraisot ārpolitikas ideologi, kam ir izdevīgi, lai šeit būtu nemierīgi, un tiem atsaucas vecās paaudzes cilvēki, kas nav mācījušies un arī nemācīsies latviešu valodu un pret latvisko izturas ar negāciju. “Tā nav jauniešu, bet aizejošās paaudzes problēma,” norāda direktors. Veiksmīgai valsts valodas ieviešanai mazākumtautību skolās šķērslis varētu būt arī pedagogi ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm.
Kāpēc tik gausi?
Uz jautājumu, kas kavējis mācības valsts valodā mazākumtautību vidusskolās uzsākt agrāk, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone atbild, ka vilcināšanās nav notikusi. “Esam gājuši soli pa solim.”
IZM nesaskatot savā plānā grūtības, jo ieplānota virkne pasākumu, lai atbalstītu skolotājus un pilnveidotu viņu valodas prasmi profesionālajām vajadzībām – tam visam būs nepieciešams valsts finansējums un arī sabiedrības izpratne. Pēc ministrijas aplēsēm, kvalifikācijas pilnveide nepieciešama apmēram astoņiem tūkstošiem pedagogu.
Atbalsts tiks sniegts mācībām valsts valodā arī no 1. klases. Līdzīgi kā iepriekš to saņems pirmsskolas izglītības skolotāji, lai varētu strādāt un sagatavot skolai 5 – 6 gadus vecos bērnus. “Svarīgi, cik lielu akcentu pašvaldības un bērnudārzi velta valsts valodas apguvei – vai nodarbības notiek tikai divas stundas nedēļā, vai tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu katru dienu un arī mācību procesā, kāds ir pašvaldības finansējums mācību materiāliem, skolotāju atalgojumam u. c. Svarīga ir sadarbība starp skolotājiem un atbalsta personālu, runājot ar bērniem latviski, tā nodrošinot valodas vidi. Tas ir mūsu aicinājums,” uzsver IZM pārstāve.
Iespēju, ka protesti varētu negatīvi ietekmēt plāna virzību, kas nupat nonācis Ministru kabinetā ziņojuma veidā, V. Ernstsone nepieļauj: “Mēs strādājam pie tā, lai plānu īstenotu, mums tāda iespēja nepastāv.”
Uzziņa
Valsts valodas prasmes mazākumtautību jauniešiem
• 39% prot latviešu valodu teicami un tikpat daudz – labi.
• 22% atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
• 92% absolventu pagājušajā mācību gadā kārtoja valsts pārbaudījumus valsts valodā. Ik gadu viņu skaits pieaug – aizpērn tādu bija 76%.
• Apmēram 70% iedzīvotāju uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas agrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
• Profesionālā un augstākā izglītība jau šobrīd tiek nodrošināta valsts valodā.
Pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” dati
Uzziņa
Valsts valodas nostiprināšana mazākumtautību skolās
• No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
• No 2019./2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% no izglītības programmā iekļautajiem mācību priekšmetiem tiek apgūti latviešu valodā.
• Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.
• 12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada notiks tikai latviešu valodā.
• 9. klases valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020 mācību gada notiks tikai latviešu valodā.
Izglītības un zinātnes ministrijas informācija
