Mācības Dānijā: skolotājiem nespiež potēties, bērni bez maskām un testiem 126
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz septembrim, kad daudzviet Eiropā un pasaulē atkal tiek atvērtas skolas, sākušās jaunas bažas un debates, vai mācību uzsākšana pilna laika klātienē varētu veicināt pandēmiju. Sagaidīt vienprātību šajā jautājumā, šķiet, ir neiespējami.
Skaitļi ir baisi. ANO kultūras organizācija UNESCO pagājušajā gadā minēja, ka līdz 2021. gada jūnijam 770 miljoni bērnu visā pasaulē vēl nebija sākuši apmeklēt skolas klātienē. Pēc Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda (UNICEF) aplēsēm, iepriekšējā mācību gadā vairāk nekā 168 miljoniem bērnu skolas bija pilnībā slēgtas gandrīz visu mācību gadu.
Šo graujošo procesu pavada arī paradoksālas situācijas – vecāki var ieturēt gardas vakariņas restorānos, kafejnīcās un viesnīcu terasēs, apmeklēt koncertus un muzejus, bet vai viņu bērni varēs klātienē apmeklēt mācības – viedokļi un domas dalās.
Skolēni tika aicināti vakcinēties jau vasarā
Lai arī Dānijas skolās un augstskolās mācības klātienē atsākušās pilnā sparā un ne skolēni, ne skolotāji nelieto sejas maskas, ik pa laikam kā ass īlens pazib domas, ko darīt, ja kāds skolēns vai students pieprasītu apmainīt savu vietu klasē vai auditorijā, jo blakussēdētājs ir nevakcinēts?
Šobrīd jau vairāk nekā 35% skolēnu vecumā no 12 līdz 15 gadiem ir saņēmuši pirmo vakcīnas devu, vēl 10% ir rezervējuši laiku.
Dānijā nevienai sabiedrības vai profesiju grupai nav noteikta obligātā vakcinācija, arī skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem tā ir brīva izvēle, bet valdība katru dienu atgādina, cik svarīga ir vakcīna, lai apturētu pandēmiju.
Kopumā Dānijā pilnu vakcīnas devu saņēmuši 70% iedzīvotāju, kas ir atslēga skolas durvju atvēršanai mācībām pilna laika klātienē. Valstī tiek atcelti ierobežojumi un tiek pieņemti jauni lēmumi, lai skolas varētu strādāt ierastā režīmā pat vīrusa uzliesmojuma laikā.
Dāņi noteikuši, ka klātienes mācības tiks atceltas tikai tādos gadījumos, ja skolā tiks inficēti vairāk nekā 30–40 cilvēku vai arī parādījušies jauni un īpaši agresīvi vīrusa varianti. Arī Dānijā šobrīd dominējošais vīrusa variants ir līdz šim lipīgākais – delta.
Novērtē ar septiņām atzīmēm
Pirms skolas gaitu uzsākšanas Dānijas izglītības iestādes organizē vecākiem vebinārus un cita veida tikšanās. Dāņi to sauc par “Skolas sākuma komplektu vecākiem”, kas ietver informāciju un padomus par vecāku lomu mācību procesā. Dāņi saka – skolas gaitas uzsāk ne tikai bērni, bet arī vecāki. Vecāki par lielākajām problēmām uzskata garās mācību dienas un lielo skolēnu skaitu klasē.
Dāņiem ir raksturīgi, ka viņiem ļoti patīk iet uz darbu un viņi cenšas savu darbu izdarīt tik labi, cik vien spēj. Tas ir ne tikai tāpēc, ka viņi izvēlas profesijas, kas patiešām patīk, bet arī labās algas un sociālā nodrošinājuma dēļ. Ja Dānijā ir pilnas slodzes darbs, tad lielu finansiālu problēmu nevajadzētu būt.
Liliāna Soberte ir Sindālas pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja. Viņai šis ir pirmais mācību gads savā profesijā. Vasarā Liliāna absolvēja Joaringas pedagoģisko semināru ar vienu no augstākajiem novērtējumiem, izturēja konkursu darbavietā, un tagad ir 7. klases audzinātāja. Liliāna pasniedz dāņu valodu, vēsturi, amatniecību un dizainu. Skolotājas profesiju viņa izvēlējās tāpēc, ka vienmēr paticis mācīties pašai un iegūtās zināšanas nodot citiem.
Viņa saka: “Klasē ir 23 pusaudži, un es nedalu zēnos vai meitenēs. Dānijā vispār nav raksturīga dzimumu diskriminācija, es vienmēr saku – manā klasē mācās 23 cilvēki. Mēs arī nepievēršam lielu uzmanību apģērbam. Arī skolotājam apģērbs nav svarīgs. Ja klasē rodas domstarpības, mēģinu saprast problēmas būtību, lai abas puses zinātu viena otras motīvus.”
Mariane Odsa par skolotāju strādā gandrīz 40 gadus, pēdējos 12 gadus – nelielas pilsētiņas Vesterhornumas pamatskolā. Viņas mācīšanas metode, attieksme un kontaktu veidošana ar audzēkņiem ir balstīta labās savstarpējās attiecībās un katra skolēna personības veidošanā.
9. augustā, kad Dānijā sākās jaunais mācību gads, Mariane savai klasei teica: “Sākoties jaunajam mācību gadam, es saviem skolēniem novēlēju, lai viņi uzplaukst kā personības – gan mājās, gan skolā, gan attiecībās vienam ar otru, ka viņi ar mani var justies droši. Labas attiecības rada labu pamatu mācībām. Savā darbā jūtu, ka viņiem ir nepieciešams atbalsts, lai atrastu mieru, iemācītos sajust sevi un citus.”
Dānijā skolēnu un studentu sekmes tiek vērtētas ar septiņām atzīmēm: -3, 0, 2, 4, 7, 10 un 12. Vislabākais novērtējums “12” tiek piešķirts par izcilu sniegumu, kas apliecina pilnīgu mācību priekšmeta apguvi bez jebkādiem trūkumiem vai to ir ļoti, ļoti maz. Zemākā sekmīgā atzīme “2” nozīmē mācību priekšmeta minimālu apguvi. Savukārt, ja saņem vērtējumu “0” vai “-3”, tad mācību priekšmets nav apgūts pat minimāli.
