Krietni “iesēsties” šoziem var pat Daugavas krastmalas stāvvietā. Parastais domkrats ir štrunts. Ko likt bagāžniekā? 7
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien tiku uzaicināts “Brīvkalnos” kādu padomu atkal dot raibai ģimeniskai jelgavnieku kompānijai, kura šurp ir braukusi jau iepriekšējos gados un šādu brīvdienas pavadīšanu atzinusi gan par tīkamu, gan vajadzīgu.
Parunājām vēlreiz (attālināti, protams!) gan par pareizu pozīciju pie stūres, gan šī vissvarīgākā rata visefektīvāko grozīšanas veidu. Atkārtojām ziemas līkuma stratēģijas pamatus (lēnāk iebrauksi, ātrāk aizbrauksi!) un centāmies atšifrēt tik dažādos moderno auto elektroniskos asistentus.
Otrajā stundā jau brauca visai smaidīgi un ātri. Tik ātri, ka kādas ģimenes galva ar savu pilnpiedziņas krosoveru pamanījās pat sniega valnī ievingrot. Un tur arī krietnu pusstundu palika. Kāpēc?
Nav īstās lāpstas
Pārāk trūcīgs un vasarīgi vieglprātīgs izrādījās kompānijas lielākās daļas ekipējums. Tikai vienā no astoņiem bagāžniekiem atradās lāpsta. Pat divas. Viena plastmasas sniega pūkas šķūre, kura šajos apstākļos izrādījās par platu, otra – metāla šķipelīte, kura piebraukto valni gan spēja grauzt, bet bija par īsu, lai sasniegtu sniega sablīvējumus zem auto vēdera. Izrakt nespējam. Stumšanai šis kuģis par smagu. Bezcerīgi buksējam.
Nav krietnas troses
Varam vilkt. Mums ir pat varens vilcējs – labi apriepots pikaps. Bet nopietnu tauvu nav. Ir daži striķīši smukos maisiņos, kuri strinkšķēdami trūkst, galiem pa gaisu aizplīvojot. Atceros senu vilkšanas likumu – piesien virves viducī kaut ko mīkstu, vecu džemperi, piemēram! Tad, trosei vai tās stiprinājumiem trūkstot, ne vilcējs, ne velkamais netiks traumēti. Šī jaukā kompānija neko tādu diemžēl nav dzirdējusi.
Abiem sakabinātajiem auto ir piekabes āķi, kuri virves piesiešanai tiek izmantoti. Bet ja nebūtu? Nez vai vismaz kāds no viņiem ir laikus siltā garāžā pameklējis, kur modernajā limuzīnā paslēpta ieskrūvējamā velkamcilpa, kur un aiz kā atveramiem vāciņiem paslēptas tai paredzētās ligzdas.
Vārdu sakot – neesam mēs vilkšanai gatavi. Bet vajadzētu būt. Krietni “iesēsties” šoziem var pat Daugavas krastmalas stāvvietā.
Krietna “strope” beigu beigās tomēr tiek atrasta. Tā – dāvanā saņemta – izrādās jau krietni ilgi nelietota un neizsaiņota guļ tomēr kāda bagāžnieka stūrī. Iestrēgušais nu izlido no slazda kā šampānieša korķis. Mēs pie ugunskura turpinām sarunu par izdzīvošanu ziemā.
Ko tad likt bagāžniekā?
Padoms, ar smaidu. Sens rallistu likums – līdzi jābūt duncim, “fufaikai” un kortelītim.
Pirmo turam savu durvju kabatā. Vienmēr pa rokai! Jo avarējuša žiguļa siksnu sprādzes tolaik mēdza iesprūst, siksnas vajadzēja pārgriezt un laisties, pirms autiņš aizdedzies! Ja nedeg – vari atgriezties pēc silta apģērba (bagāžniekā) un zem sēdekļa pameklēt vēl kaut ko sildošu. Jo mobilo telefonu vēl nebija un palīdzību varēja nākties gaidīt dikti ilgi…
Padoms, pavisam nopietns. Silta apģērba un apavu rezervei, pat kādam krietnam deķim vai guļammaisam ziemā vajadzētu būt arī mūsdienu auto ekipējumā. Jo arī šis var iestrēdzis apklust. Un vairs nesildīt. Jo arī šis var no draņķīgi kaisīta ceļa noķert logā krietnu akmeni, un mājupceļu turpināt varēs vien mīnus 15 caurvējā.
Ko vēl? Ja dodies klejot pa tālākiem un tukšiem ceļiem, vilcēju vari nesagaidīt. Un tādēļ ir jēga laikus padomāt par moderniem pašpalīdzības rīkiem, kuri nemaz nav dārgi. Piemēri šādi.
Parastais domkrats ir štrunts. Bez cieta pamata tas grimst, gāžas, cēliena diapazons tam pārāk mazs. Pameklējiet, pamēģiniet pneimatisko.
Tie ir tādi spilventiņi, kurus var zem sliekšņa palikt, tad kompresora vada galu auto 12 V rozetē iespraust (vai – citiem modeļiem – cauruli izpūtējā iebāzt). Un iebuksējušais ritenis paceļas. Liec tad zem tā sprunguļus, žagarus (cirvis, zāģis var noderēt!). Un – ļoti iespējams – izbrauksi bez vilcēja.
Un vēl – ir jau arī līdzi paņemams privātais vilcējs. Tā sauktais “pullers”. Tāda kā vinča ar garu sviru un diviem trošu galiem. Vienu sien pie auto, otru pie krietna koka un – pumpē! Esmu mēģinājis – šis ceļ džipiņu ne tikai no dubļu žampas. Pat krietnā kāpā var uzvilkt. Labāko celtspēja ir veselas četras tonnas.
Uz trasi – labāk savā kompānijā
Tāda negaidīta izdzīvošanas mācībstunda sanāca “Brīvkalnos”. Domāju – arī noderīga. Tādēļ turpinu aicināt šo speciālo mācību poligonu iespējas izmantot. Ziema turpinās. Darbojas ne tikai jau iepriekš pieminētās trases, sals un sniegs ļauj atvērt jaunas.
Rīdziniekiem, piemēram, – vecajā “Spilves” lidlaukā (tālr. 20468727). Baldones novadā – “Stūri” (tālr. 29652449). Ieteikums potenciālajiem apmeklētājiem braukt vienam (tādu iespēju piedāvā visur), manuprāt, nav labākais variants. Varat nonākt jums nepiemēroti lēnā (vai otrādi – azartiskā un trakulīgā) sabiedrībā. Labāk kompāniju veidot pašam. Un īrēt visu trasi. Stunda vai divas būs pilnīgi pietiekams laiks. Un, iespējams, iznāks pat lētāk nekā “solo”.
