Mācības ārā – vieniem prieks, citiem māžošanās! Kā realitātē norit “skolas dzīve” pandēmijā? 1
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
No 22. marta novados un pilsētās, kas atbilst noteiktām epidemioloģiskām prasībām, skolām atļauts organizēt mācības ārtelpās, svaigā gaisā, brīvā dabā.
Par šādu ierosinājumu viedokļi dalās – vieni saka, tas ir tīrākais absurds, citi ieceri atbalsta, uzsverot, ka socializēšanās šobrīd ir vitāli svarīgs process. Kā šāds mācību modelis tiek organizēts praksē? Kādas ir vecāku, skolu un pašu bērnu atziņas?
No 22. marta stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājums par mācību organizēšanu ārtelpās tajās administratīvajās teritorijās, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250. Līdz ar šīs ieceres izskanēšanu daudzu skolēnu vecāku starpā bija vērojams sašutums – mācības ārā martā?!
Par iemeslu sašutumam tika minēts tas, ka šobrīd nav iespējams nopirkt laikapstākļiem atbilstošu apģērbu, ir bažas par saaukstēšanos, tāpat šāds mācību modelis tiek uzskatīts par nejēdzīgu un neproduktīvu.
Trīs bērnu mamma Inita no Valmieras, kur mācības ārtelpās teorētiski ir atļautas, taču praktiski īstenotas netiek, ir priecīga, ka Valmieras pilsētas pašvaldība lēmusi šādu mācību modeli nepieņemt: “Kāpēc tāda māžošanās? Vai lielie lēmumu pieņēmēji paši gribētu +3 grādos vadīt savas sēdes?
Ja nav iespējams nodrošināt normālus mācību apstākļus, tad labāk lai paliek tā, kā ir. Es nevēlos, lai mani bērni visam šim kovida trakumam pa vidu saaukstējas. Paskatieties taču, kāds mums ir pavasaris – neprognozējams!”
Vecāki satraucas par bērnu veselību, bet pašvaldību pārstāvji savukārt norāda uz sarežģīto plānošanas procesu. Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Pinne uzsver, ka, lai gan Valmierā kumulatīvais saslimstības rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku, Izglītības pārvalde sadarbībā ar Valmieras izglītības iestāžu vadību pagaidām lēmusi neizmantot iespēju organizēt mācības ārtelpās: “Mūsu pilsētas izglītības iestādēm ir svarīgi, lai vienlīdzīgs mācību process tiktu nodrošināts visiem Valmieras izglītības iestāžu skolēniem.
Mūsu izglītības iestādēs pārsvarā ir lielas klašu grupas, kurās skolēnu skaits pārsniedz 20 bērnus. Šādu mācību modeli ir iespējams ērti īstenot mazākās pašvaldībās. 38% no Valmieras izglītības iestāžu skolēniem nedzīvo Valmierā, bet gan citās Latvijas pilsētās un novados.
Lai nokļūtu uz stundām, skolēni izmanto sabiedrisko transportu vai arī viņus līdz skolai atved vecāki, un dienas beigās pēc mācībām viņi šādā pašā veidā nokļūst atpakaļ uz mājām. Šobrīd šiem skolēniem nokļūšana uz atsevišķām 40 minūšu ilgām nodarbībām ārtelpās būtu sarežģīti īstenojama.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa atgādina, ka šāds mācību modelis gan nekādā ziņā nav obligāta prasība – katra skola epidemioloģiski drošajās teritorijās var patstāvīgi pieņemt lēmumu par klātienes nodarbību īstenošanas veidu un kārtību ārtelpās.
Mazām skolām process vienkāršāks
Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča stāsta, ka labprāt šādu iespēju izmantotu, ja vien tas būtu reāli izdarāms: “Mums tas nav ļauts, jo Rīga nav tā sauktajā labo novadu sarakstā un, visticamāk, tik drīz tur arī neiekļūs.
Uzskatu, ka mācības ārtelpās ir apsveicamas jebkādā formātā un veidā – kaut vai līdz desmit skolēniem vienlaikus, 30% no kopējā stundu skaita utt. Īpaši svarīgi tas ir vecāko klašu audzēkņiem – kā zināms, šajā vecumā socializēšanās vajadzība ir vislielākā.
Netiekoties zūd motivācija mācīties, kā arī tas atstāj smagas sekas uz jauniešu mentālo veselību. Skolas aptaujā 50% vecāko klašu skolēnu atbildēja, ka jūtas slikti, un tikai 25%, ka jūtas labi vai ļoti labi. Ja būtu iespēja vadīt mācības ārtelpās, domājam, ka priecīgi būtu visi – gan skolēni, gan vecāki.”
Bērnu prieku par atkalsatikšanos un iespēju mācīties ārtelpās novērojusi divu bērnu mamma Mārīte no Beverīnas novada. Viņas bērni mācās vienā no novada skolām un ir sajūsmināti par to, ka skola izmanto šo iespēju: “Bērni ir ļoti noilgojušies pēc skolas un draugiem, un šobrīd iet uz skolu ar lielu prieku – tas man ir galvenais.”
Beverīnas novada Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane apstiprina to, ka bērnu prieks par šādu iespēju tiešām ir neizmērojams – skolēni atzinuši, ka ir tik forši atkal satikt draugus un redzēt skolotājus turpat blakus, nevis datora ekrānā.
Arī vecāki bijuši pretimnākoši, iespēju robežās nogādājot un atgādājot bērnus uz un no skolas. Skolas direktore min vienas mācību dienas piemēru: “Pirmā stunda norisinājās kopā ar klases audzinātāju birzītē pie mūsu skolas – katram bērnam tika dots uzdevums ar aukliņu izmērīt viena bērza apkārtmēru. Pēc tam bērni salīdzināja aukliņu garumus un noteica visresnāko bērzu.
Tad ar krītiņiem skolēni zīmēja mūsu skolas apkārtnes ainavu. Tam sekoja mūzikas stunda, kurā skolotāja kopā ar bērniem veica ritma vingrinājumus, skandēja tautas dziesmas par Lieldienām, gāja rotaļās. Trešā bija vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņa nodarbība, kurā bērni trenera vadībā veica iesildošos un līdzsvara vingrinājumus, piedalījās jautrās stafetēs un sporta spēlēs.
Pēc kopīgajām aktivitātēm bērni priecīgi un ar sārtiem vaigiem devās mājās.” Direktore gan piemin, ka mazajām lauku skolām šādu procesu nodrošināt noteikti esot vienkāršāk nekā lielajām skolām, kurās mācās daudz bērnu.
Galvenie izaicinājumi
Iecavas novada skolās (vidusskolā un pamatskolā) arī tiek īstenotas mācības ārtelpās. Tas nav bijis viegls process, ņemot vērā to, ka Iecavas vidusskolas audzēkņu skaits nav mazs – kopā 782 skolēni. Taču, kā min Iecavas novada Izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja, nekas nav neizdarāms, ja vien notiek cieša skolu un pašvaldības sadarbība.
Starp lielākajiem izaicinājumiem Vija min vecāku pārliecināšanu, nodarbību un teritorijas plānojumu: “Skolu vadības sākotnēji nedaudz baidījās, jo plānošanas process prasīja papildu ieguldījumus un laiku. Mums ir paveicies, jo Iecavas novads ir diezgan kompakts – abas novada skolas atrodas vienā ielā, kas ļauj skolēnu nogādāšanu uz un no skolas organizēt veiksmīgi.
Tāpat mums ir stadions, tribīnes, kuras arī var izmantot ārtelpu nodarbībām. Pamatskolā savukārt ir ābeļdārzs, bērzu birzīte, un šonedēļ lietas, kurām ikdienā varbūt nepievēršam pārāk lielu uzmanību, ieguva jaunu nozīmi. Piemēram, ābeļdārzs tika izmantots kā vieta, kur ir iespējams ērti ievērot distanci – katram bērnam savs kociņš, un pēc tiem ir vieglāk orientēties.”
Tiek plānotas trīs nodarbības dienā, katru dienu uz skolu ierodas atsevišķas klašu grupas. Bija jāveic izmaiņas arī stundu sarakstā, lai skolotāji veiksmīgi varētu pārslēgties no ārtelpu nodarbībām uz attālināto mācību darbu. Tāpat izaicinoši ir arī laikapstākļi – vienu dienu ir silts un saulains, un tad gan skolēniem, gan mācībspēkam strādāt ir patīkami, bet nākamajā dienā ir auksts un vējains.
Vija cer, ka laikapstākļi, pavasarim iestājoties, traucēs arvien mazāk, kā arī uzsver to, ka šai ir jābūt tikai vienai no mācību formām un to nevajag pārforsēt.
Aizputes vidusskolas direktore Gunta Vīdnere atklāj, ka skolēni ļoti gaidījuši brīdi, kad varēs satikties, – jau pirms ārtelpu mācībām skolēni jautājuši, vai tiešām nav iespējams visiem kaut kur satikties, parunāties. Taču, kā jau zināms, tas nebija iespējams: “Šobrīd esam ļoti priecīgi un šo iespēju izmantojam. Mums āra nodarbības nav nekas īpaši jauns, jo jau 2017. gadā, reorganizējot skolas apkārtni, ir izveidotas divas āra klases, kuras tiek izmantotas labu laikapstākļu gadījumā.
Sākotnēji noskaidrojām, cik gatavi šim procesam būtu skolotāji, ar nosacījumu, ka šīs nodarbības notiks bez burtnīcām, grāmatām, un to galvenā funkcija būtu socializēšanās. Skolotāji ar prieku atsaucās.” Nodarbības sākās ar audzināšanas un sporta stundām, taču šobrīd ārtelpās norisinās arī matemātika, vēsture, svešvalodas, fizika, mājturība u. c.
Skolotājiem tika lūgts neplānot tiešsaistes nodarbības stundu pirms un stundu pēc ārtelpu nodarbībām, lai bērni visu var paspēt. Sākumskolas skolēniem apvienotajās matemātikas + dabaszinību stundās jāsaskaita, piemēram, cik parkā ir egļu, cik bērzu, tad jāsalīdzina skaits. Bioloģijas stundā 7. klasei jānosaka ķērpju sugas skolas teritorijā.
Ceļš uz dzīvesprieku
Bet ko darīt tām skolām, kuras atrodas novados ar plašu teritoriju, kas automātiski sarežģī iespējas nokļūt uz nodarbībām ārtelpās un no tām atpakaļ? Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsver, ka mācības ārtelpās ir ieteikums, ne obligāta prasība: “Ir dažādi šķēršļi, un plānošanas procesā tie tiek ņemti vērā, taču gribētos, lai skolas mēģina sarežģījumus risināt, ja tas ir iespējams.
Saprotu, ka 100% apmeklējumu nevar nodrošināt, bet, ja ierasties nevar tikai divi vai trīs bērni, tas nozīmē, ka ir vērts mēģināt. Varbūt šādas mācības var organizēt tikai vienu dienu nedēļā – tai obligāti nav jābūt veselai saplānotai nedēļai. Skolu piemēri rāda, ka satikšanās prieks dod enerģiju tālākajam attālināto mācību procesam. No skolēna skatpunkta attālinātais mācību process ir garlaicīgs, vienveidīgs, bet šādā veidā to var mainīt.”
Ministres sacīto apstiprina Rīgas Teikas vidusskolas skolniece Arta – viņas skolā gan mācības ārtelpās nav iespējamas, taču viņas brālis mācās Inčukalna pamatskolas 5. klasē, kur mācības ārtelpās tiek organizētas: “Viņš ir ļoti priecīgs – citādi visu laiku sēž pie datora, un viņu pierunāt iziet ārā ir diezgan grūti. Pēc šīm ārtelpu nodarbībām varēja manīt, ka dzīvesprieks ir atgriezies.
Es arī būtu ārkārtīgi priecīga par šādu iespēju. Gribu satikt klases biedrus. Bet mūsu skolai cerība uz šādu mācību modeli ir ļoti niecīga. Taču mēs rodam citus risinājumus, piemēram, februārī skolā bija diena bez datora. Vienīgais uzdevums – iziet ārā pastaigāties. Pirms tam mana motivācija bija noslīdējusi zem nulles, bet pēc šīs dienas tā atgriezās, jo tika pamainīts ierastais grafiks.”
Pašizaugsmes centra “Love Home” psiholoģe Baiba Kalnciema uzsver to, cik bērniem un pusaudžiem šis pandēmijas laiks ir smags: “Viņi ir tā sabiedrības daļa, kurus statistiski vīrusa izraisītā saslimstība ietekmējusi vismazāk, taču ierobežojumi ir tie, kas nodara vislielāko kaitējumu.
Pusaudžiem ir nepieciešams atbalsts no vienaudžiem – tas ir kritiskais vecums, kur vienaudžu viedoklis, redzējums ir ļoti būtisks. Randiņi, kino vakari, satikšanās – viss ir nogriezts kā ar nazi, un šiem pusaudžiem vairs nav kur gūt apliecinājumu. Tāpat pandēmija bērnus ietekmē arī fiziski.
Pat pie manis kā pie psihologa vēršas ar sūdzībām par to, ka kaut kas sāp, nav spēka kaut ko nest, stiept. Tam ir jāliek pretī risinājumi – es iesaku pastaigas, izstaipīšanos, izvingrošanos starp tiešsaistes stundām.” Psiholoģe iesaka vecākiem vērot savus bērnus, runāt ar viņiem.
Tāpat iesaistīties arī skolotājiem un klases biedriem – ja nu pamana kādas savādas darbības, piemēram, to, ka bērns kārtējo reizi nepieslēdzas nodarbībai, ir redzams kādā citā lietotnē, taču stundā nepiedalās: “Jāpiefiksē, vai nav kādas izpausmes, kuras iepriekš netika novērotas. Varbūt bērns vairs nevēlas iziet no istabas, negrib komunicēt, ir nomākts.
Vecākiem tam ir jāpievērš uzmanība. Bērnam ir jāsajūt atbalsts, lai cik grūts šis laiks būtu arī pašiem vecākiem.” Baiba atbalsta ārtelpu mācību modeli – skolēniem tas esot nepieciešams: “Zinu skolēnus, kuri jau paspējuši izbaudīt mācības ārtelpās. Daži teic, ka ir bijis ļoti auksti, tāpat nākas saskarties ar grūtībām koncentrēties, lai izpildītu uzdevumus.
Taču kopumā bērni ir ļoti apmierināti – skolotāji esot bijuši daudz saprotošāki, organizējuši interesantas nodarbības, kurās iespējams ne tikai sēdēt pie datora ekrāna, bet arī reāli līdzdarboties. Protams, tad, kad būs labāks laiks, šādas nodarbības būs patīkamākas. Es noteikti šo iespēju atbalstu – tā ir iespēja satikties, un tas šobrīd ir ļoti svarīgi.”
Uzziņa
• No 22. marta nodarbības ārpus telpām, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības, var īstenot formālās un neformālās izglītības programmās grupās līdz 20 bērniem.
• To var darīt tajās administratīvajās teritorijās, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250.
• Šonedēļ nodarbības ārpus telpām savās skolās var īstenot 51 pašvaldība.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
