Iešana dabā nav tik vienkārša, sevišķi ekstremālos apstākļos, kādi ir patlaban. Kā ceļot karstumā? 3
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jo ekstrēmāki laika apstākļi, jo labāk jutīsies tie, kas būs paredzējuši pēc iespējas vairāk iespējamo risku,” pārdomāt savas aktivitātes mudina Izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickopfs.
Plāno maršrutu
Iešana dabā (pārgājieni, sēņošana, ogošana u. c.) nav tik vienkārša, sevišķi ekstremālos apstākļos, kādi ir patlaban.
Viss jāpārdomā, sevišķi, ja dodas kopā ar bērniem. Pieaugušie pacietīsies, bet, ja bērnam trūks ēdiena, dzēriena, nebūs ērta apģērba vai kodīs odi, pasākums izgāzīsies.
Instruktors iesaka iešanu ar bērniem izmēģināt jau iepriekš pagalmā – lai kaimiņi brīnās, kā ģimene maršē pilnā ekipējumā.
Iesācējiem labāk sākt ar vienas dienas pārgājienu. Maršrutu plāno tā, lai takas pēc iespējas atrastos koku ēnā. Lielākā staigāšana plānojama vēsākajās rīta stundās. Vēlams paredzēt vietu, kur nopeldēties.
Noteikti vajadzīgi iepriekš pārbaudīti pretodu, pretērču līdzekļi, zāles pret alerģiju, galvassāpēm, plāksteri. Svarīgi, lai telefonam ir pielādēts akumulators. Svešā vietā derēs arī karte un kompass, jo var nebūt zonas.
Gādā pārtiku
Karstumā ēst gribas mazāk, taču pastaigā pa mežu apetīte radīsies. Līdzi ņem to, kas nebojājas. Nekādas desas! Piemērotas uzkodas būs, piemēram, siermaizes. Enerģijas atjaunošanai vasarā nederēs šokolāde, jo tā izkusīs.
Taču derēs batoniņi ar musli, žāvētiem augļiem vai sauja žāvētu augļu.
Padomā arī par iepakojumu. Viens no svarīgiem principiem ir aiznest mājās visu, ko atnesi līdzi. Atkritumiem derēs neliels iepirkumu maisiņš, kas piesiets pie mugursomas.
Instruktors aicina nemest atkritumus pat tiem paredzētajās atpūtas vietās dabā, jo putni un vējš tos izmētā.
Vasaras sezonā mežā ugunskurus kurt nedrīkst. Tādēļ dodoties uz vairākām dienām, sagādā gāzes pavardiņu.
Smēķētājiem vajadzētu līdzi ņemt, piemēram, aizskrūvējamu stikla burciņu izsmēķiem.
Dzer ūdeni
Cilvēka organismu jokojot var pielīdzināt gurķim – abos lielākā daļa ir ūdens. Un karstumā to zaudē pastiprināti. Tādēļ vissvarīgākais darbs sevis pasargāšanai ir dzert ūdeni pat tad, kad negribas.
Karstā dienā cilvēkam jāizdzer vismaz četri litri ūdens. Tik arī jāņem līdzi. Nevar rēķināties ar kādu avotiņu, jo tas var būt izsusējis vai kļuvis dzeršanai nederīgs.
“Dzert tad, kad jūt slāpes, ir nepareizi, tad īstais brīdis jau ir nokavēts, jo līdz šādam stāvoklim nedrīkst nonākt,” skaidro instruktors.
Izdevīgi ir ņemt līdzi lielas pudeles un mazāku dzeršanai, kuru novieto viegli paņemamā vietā (pie jostas vai somas, iekar kaklā u. c.).
Ģērbjas atbilstoši
Iziešanu pie dabas var sagandēt nepiemērots apģērbs, sevišķi apavi.
Karstumā velk tikai dabiska materiāla drēbes vai sintētisku materiālu apģērbus, kas paredzēti speciāli pārgājieniem un nodarbībām dabā, ārā. Karstā laikā ģērbjas plāni, taču nodrošinās arī vēsumam.
Siltās jakas labāk aizvietot ar vieglu pledu. To var uzsegt uz pleciem vai noklāt uz zemes atpūtas brīdī.
Karstumā skujas, kritalas un zāles stiebri kļūst sevišķi durstīgi. Lai sēdēšana uz tiem nesagādā netīkamus brīžus, noderēs sēžamvietas izmēra gabaliņš no vingrošanas paklājiņa.
Kājās noteikti velk slēgtus apavus arī karstā laikā, vēlams tādus, kas apņem potīti.
Ieteicamas arī speciālās zeķes (virs potītes, nevis zemās pēdiņas), kuras izvada mitrumu, kad kāja svīst. Sandales nederēs, jo tajās iekļūs smiltis, akmentiņi, var sadurties u. c.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
