Latvieši izgudrojuši īpašu risinājumu, kā robotiem sastrādāties 0
Eiropā katru gadu pārdod 170 000 industriālās tīrīšanas iekārtu. Pēc trim vai četriem gadiem 10% no šiem tīrītājiem varētu būt autonomi. Pieliekot klāt vēl arī ASV un Āziju, gadā varētu saražot apmēram 40 000 autonomu iekārtu.
“Visi tirgus aprēķinu dati mums ir tikai pieņēmumi, jāvērtē arī, cik liela būs licences maksa u. c. faktori, taču robotizētām iekārtām 2021. gadā tirgus varētu būt ap 150 miljoniem eiro. Tālāk viss atkarīgs no mums – cik lielu pīrāga daļu iegūsim mēs. Vēlāk jau nāks klāt citas nozares, kurās varēsim ieviest mūsu risinājumu,” saka robotikas jaunuzņēmuma “Robotic Solutions” līdzīpašnieks un izpilddirektors Matīss Brunavs.
Viņš norāda, ka jau tuvākajā laikā plānots ieguldījumus uzņēmuma attīstībā atpelnīt. “Jāsāk beidzot atpelnīt! Nākamgad jābūt rezultātiem, nav vairs variantu. Esam pārāk tālu tikuši.”
Iekārtām piešķir “smadzenes”
“Robotic Solutions” rada tehnoloģiju, kas ļauj manuāli vadāmas industriālas iekārtas, šajā gadījumā – grīdas tīrīšanas iekārtas – pārvērst par autonomiem robotiem. Šobrīd tos vada cilvēki, bet latvieši izgudrojuši īpašu risinājumu, kas sastāv no dažādiem sensoriem, programmatūras un robotu kontroles algoritmiem, ar kuru palīdzību grīdas tīrītāji pārvēršas par autonomām iekārtām.
Tīrīšanas process vien jāuzrauga, kas ļauj cilvēkam tajā laikā pievērsties citiem darbiem, turklāt viens cilvēks var uzraudzīt vairākas ierīces. Latvieši parūpējušies arī par to, ka ierīces savstarpēji sadarbojas un māk strādāt komandā.
“Ierīces viena par otru neko nezina. Ja vairākus pašbraucošos putekļu sūcējus palaidīs vienā istabā, viņi uzskatīs, ka istabā ir vieni un tīrīšanu veiks neefektīvi, varbūt viens otru pat saplēsīs. Robotizētām sistēmām nav viegli iemācīt sadarboties, jo jāņem vērā katra robota spējas, atrašanās vieta, baterijas līmenis, nobraucamais attālums, iespējamā saplīšana utt.” stāsta idejas autors Agris Ņikitenko.
Tas viss kopumā ļaus tīrīšanas iekārtu izmantotājiem ieekonomēt darbaspēka izmaksas un uzlabot darba ražīgumu.
“Mēs tehnoloģiju pārdodam ražotājiem – iekārtu ražotāju vidū šobrīd ir liela sacensība par to, kas nāks klajā ar labāko autonomo iekārtu. Tas vairs nav nākotnes sapnis, visi lielākie ražotāji strādā tieši pie tā,” sacīja Matīss.
Vēl pirms gada “Robotic Solutions” bija tikai degsme un izstrādāta tehnoloģija, taču jautājums – kur to izmantot – vēl skaidrs nebija. Tas gan neliedza uzņēmumam pagājušā gada tehnoloģiju un dzīvesstila festivālā “Digital Freedom Festival” (DFF) iekļūt labāko piecniekā.
Savukārt šogad uzņēmums bija viens no finālistiem Latvijas–Vācijas uzņēmējdarbības gada balvai.
“Nesen tieši domājām, ko esam gada laikā izdarījuši. Tolaik bija smuka prezentācija, bija izstrādāta tehnoloģija, bet vēl meklējām tās pielietojumu. Bija koncepts, bijām izdomājuši, ka iesim tīrīšanas tehnoloģiju virzienā, taču to nevar salīdzināt ar šā gada tehnoloģisko progresu – maijā bijām lielākajā industrijas izstādē, kurā mūsu tehniskā komanda nostartēja lieliski. Aizbraucām ar bažām, ka nevarēsim sevi labi parādīt, bet mūsu stends un atrādītā tehnoloģija nodrošināja sarunas ar visiem lielākajiem industrijas spēlmaņiem. Ar septiņiem joprojām vedam sarunas un ar diviem partnerību pagājušajā nedēļā jau noslēdzām,” stāsta Matīss.
Izdomājuši alternatīvu “LiDAR”
Kā viss sākās? Idejas autors Agris Ņikitenko sacīja, ka ideja ir diezgan sena, taču to palīdzējis noformulēt Agra profesors Jānis Grundspeņķis.
“Negribētos teikt, ka stingri pieturamies sākotnējai idejai. Ir lietas, kuras esam mainījuši, bet ir lietas, kuras arvien aplūkojam tieši no sākotnējās perspektīvas,” sacīja Agris.
Savukārt 2015. gadā pie uzņēmuma atnācis kāds plaši pazīstams lauksaimnieks, kura vārdu gan uzņēmēji neatklāja, un vaicāja, vai “Robotic Solutions” nevar viņa govju fermai izstrādāt robotu, kas govīm piestumtu pārtiku. Lauksaimnieks to noskatījis kādā TV pārraidē, taču atzinis par pārāk dārgu risinājumu, lai vienkārši ņemtu un nopirktu.
Tā vietā prasījis, vai latviešu inženieri risinājumu nevar uztaisīt lētāku. Tā arī tapa uzņēmuma pirmais, vēlāk otrais un trešais robota prototips.
“2016. gada beigās ar šo konceptu gājām pie dažādiem akselerācijas fondiem, pazīstamais “TechStar” mūs uzaicināja uz beidzamo kārtu Berlīnē. Tur mūs kārtīgi nolika pie vietas, taču sapratām kļūdas, sapratām, ka mums jākļūst mērogojamiem. Tobrīd domājām ražot robotus ar visām “smadzenēm”, taču sapratām, ka “smadzenes” varam vienkārši izcelt ārā un pielikt jebkurai ierīcei.”
Ar ko “Robotic Solutions” pārspēj citus? Izrādās, ka latvieši spējuši izstrādāt ierīci, kas funkcionāli ir tikpat laba kā konkurentiem vai pat labāka, taču krietni lētāka.
Uzņēmums gan sapratis, ka nespēs saražot tīrīšanas uzņēmumiem nepieciešamo “smadzeņu” daudzumu, tāpēc iekasēs naudu par tehnoloģijas licencēšanu.
“Ražotāji ir vai nu sākuši uzstādīt šīs iekārtas, izstrādājuši pirmos prototipus, kurus šobrīd visur prezentē, vai to darīt nav sākuši, bet zina, ka vajag. Pie šiem ražotājiem mēs ejam ar piedāvājumu uzstādīt “smadzenes”, nodrošināt visu autonomiju. Pie lielākiem klientiem ejam ar konkrētām tehnoloģijas komponentēm, kuras arī atsevišķi dod lielu pievienoto vērtību. Mums ir daži sensori, kas ir patentēšanas procesā, un tie tiešām ir tirgū nepieejami, unikāli,” norāda Matīss.
Viņš uzsver, ka uzņēmums ir ļoti atvērts dažādām jaunām tehnoloģijām, kuras varētu integrēt esošajā risinājumā.
“Mums nav vajadzīga tāda ierīce kā “LiDAR”, kas robota vajadzībām ļauj kartēt telpu, ļauj ieraudzīt šķēršļus. “LiDAR” Ir lāzers, kas nemitīgi rotē un pēta telpu. Diemžēl šis lāzers ir ļoti dārgs – kādi 2000 eiro, bet vienam robotam vajadzētu vismaz divus. Lai ieekonomētu izmaksas, lāzeru aizvietojam ar optiskās plūsmas sensoriem – īpašām kamerām, kuras skatās dažādos virzienos.
To sakombinējam ar inerces sensoriem, žiroskopiem, akselerometriem, ultraskaņas sensoriem. Tas ļauj “LiDAR” aizvietot. Ja “LiDAR” cena sāks krist, kas varētu notikt, ja tos sāks izmantot autorūpniecībā, tad esam atvērti arī “LiDAR” izmantošanai. Tas pats būs ar 5G – ja redzēsim, ka 5G dos pievienoto vērtību, tad noteikti integrēsim, bet šobrīd mums nav ne tuvu tik liels apjoms ar datiem, lai pēc tā būtu vajadzība.”
Agris Ņikitenko sacīja, ka nevēlas apgalvot, ka “Robotic Solutions” ir nozares līderi, taču pasaulē neesot daudz komandu, kas var izdarīt ko līdzīgu.
“Pat tehnoloģiju lielvalstīs šādu komandu nav daudz. Vai nu komandas jau darbojas šajā jomā, bet dārgi, vai pārāk lēti un nekvalitatīvi. Tāpēc mums noteikti ir komerciālas priekšrocības.”
Izrādās, ka nemaz tik daudzi pie šādiem risinājumiem nestrādā. Kas dīvaini – tikai maza daļa tīrīšanas iekārtu ražotāju paši nodarbojas ar inovācijām.
“Ticiet vai ne, bet šādu risinājumu izstrādāt ir ļoti grūti. Ražotāji lielākoties vienkārši liek kopā elektrisku mašīnu un pat to samērā zemā līmenī – saliek motorus, kontroles ierīces un stūrēšanas mehānismus. Faktiski sasprauž kopā plastmasas detaļas. Robotikā viņiem nav nekādu iestrāžu. Tie lielie ražotāji, kam ir savi risinājumi, sadarbojas ar citiem robotikas uzņēmumiem, mūsu tiešajiem konkurentiem, piemēram, “Brain Corp” un “Robart” (sadarbojas ar “Karcher”). Galvenā nianse ir detaļās – robotikas uzņēmumi, kas var uzstādīt 10 000 eiro vērtu tehnoloģiju uz vienu iekārtu, ir ļoti daudz, bet to panākt par pievilcīgu cenu jau ir samērā sarežģīti.
Svarīgi, ka uzņēmums negrasās apstāties pie grīdas tīrīšanas iekārtu nozares – pēc tam, kad izdosies ieņemt to, nākamais mērķis būs daudz apjomīgākā noliktavu nozare, kurā varētu robotizēt iekārtas, ar kurām pārvieto un iepako preces.
Uzņēmumam bijusi laba sadarbība arī ar tīrīšanas uzņēmumiem Latvijā – “CleanR”, “CleanHouse”, kuri daudz palīdzējuši iekštelpu pozicionēšanas sistēmu attīstīšanā. “Gadu gaitā tā iegājās, ka tīrīšanas nozarē ieguvām lielas zināšanas, zinām nozares problēmas un vajadzības.”
Sēkla:
“Robotic Solutions” dibināts 2014. gadā. Finansējuma piesaistīšanas nolūkos uzņēmums kā “Squad Robotics” 2017. gadā reģistrēts arī Lielbritānijā. Idejai par šādu risinājumu jau ir vairāk nekā 10 gadu.
Dīgšana:
Uzņēmums gadu laikā piesaistījis vairāk nekā 200 000 eiro lielu finansējumu – piesaistīti dažādi granti u. c. mazāki finanšu avoti. “Imprimatur Capital” nodrošinājis pirmssēklas aizdevumu. Uzņēmums izgājis cauri diviem slaveniem akseleratoriem – “Startup Wise Guys” un “Startup Bootcamp IoT London”.
Divi lieli pētniecības centri Eiropā uzņēmumam nodrošinājuši arī konsultāciju stundas. Viena konsultāciju stunda vienam cilvēkam maksā apmēram 100 eiro. Uzņēmumam piešķirtas 400 bezmaksas stundas. Uzņēmumam ir arī padomnieks stratēģijas un pārdošanas jomās ar 20 gadu pieredzi slavenajā “IBM Watson”.
Kāds investors solījis garantētu 200 000 eiro finansējumu, ja uzņēmumam izdosies piesaistīt vismaz 200 000 eiro finansējumu, kā arī nodrošināt vismaz 10 000 eiro lielus ienākumus mēnesī
Augļi:
Apgrozījums radīsies pēc pirmajiem sadarbības līgumiem.
Šobrīd uzņēmums meklē iespēju piesaistīt vienu miljonu eiro lielu finansējumu.
Nākamgad plānots 10 cilvēku lielo kolektīvu krietni paplašināt – būs nepieciešami tehniskie speciālisti, klientu vadītāji, mārketinga speciālisti u. c.
“Digital Freedom Festival” jaunuzņēmumu un investoru attiecību speciāliste Kristīne Vilnīte:
“”Robotic Solutions” strādā pie tehnoloģijas, kura patlaban manuāli vadāmās tīrīšanas iekārtas, piemēram, mašīnas lielu platību grīdu slaucīšanai un mazgāšanai, padarītu par automātiski vadāmām iekārtām. Vieni teiks – kārtējā tehnoloģija, kura atņem darbu cilvēkiem, bet citi atkal priecāsies par ietaupīto laiku un līdzekļiem, šo procesu automatizējot. Dosim iespēju mašīnām izdarīt fiziski grūto, salīdzinoši viegli aizstājamo darbu, bet atstāsim cilvēkiem iespēju izpausties radoši, inovatīvi un cilvēciski.
No sirds ceru, ka lielajās biroju, lielveikalu ēkās un citur pasaulē varēs redzēt kādu tīrīšanas iekārtu, kas darbojas ar latviešu radītas tehnoloģijas palīdzību. Vēsturiski esam pierādījuši, ka latviešiem šādas lietas ir pa spēkam, ražojot vilcienus, velosipēdus, mikrofonus u. c. lietas pasaules tirgum. “Robotic Solutions” mērķē uz apjomīgu, konkurentiem piesātinātu robotikas tirgu. Zinoši padomdevēji, ļoti rūpīga tirgus izpēte un grūti nokopējama tehnoloģija būtu tas, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība.”
