M-veselība – pirmais palīgs pacientam 0
Eiropas Komisija tradicionālos veselības aprūpes pakalpojumus pilnveido ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.
Vispirms – jāapspriež
Lai izprastu, kā vislabāk eiropiešiem uzlabot veselību, ņemot talkā mobilās ierīces, piemēram, mobilos telefonus, planšetdatorus, pacientu monitorēšanas ierīces un citas bezvadu ierīces, Eiropas Komisija (EK) sākusi m-veselības (mobilās veselības) apspriešanās procesu, aicinot tajā piedalīties patērētāju un pacientu organizācijas, veselības aprūpes speciālistus un organizācijas, publiskās iestādes, lietotņu izstrādātājus, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus, mobilo ierīču ražotājus, kā arī privātpersonas.
Saņemtās atbildes palīdzēs EK pieņemt atbilstošus lēmumus attiecībā uz m-veselību, ar kuriem tā paredzējusi nākt klajā jau nākamgad. “M-veselība dos iespēju uzlabot pacientu aprūpi un ērtības, palīdzēs iedzīvotājiem pašiem vairāk rūpēties par savu veselību un ilgāk to saglabāt, palīdzēs darbā veselības aprūpes speciālistiem,” uzskata Eiropas veselības komisārs Tonio Bordžs.
Tikmēr EK priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, norāda – m-veselība ļaus mazināt dārgas hospitalizācijas apjomu, iedzīvotājiem radot daudz lielāku izpratni par profilakses nozīmīgumu, kā arī veicinās inovatīvu pakalpojumu attīstību.
Aktīvā dzīvesveida uzraugi
Jau tagad daudzās platformās, piemēram, “iTunes”, “Google Play”, “Windows Marketplace” un “BlackBerry World” pieejamas gandrīz 100 000 m-veselības lietotnes (aplikācijas). Divdesmit populārākās bezmaksas sporta, fitnesa un veselības lietotnes pasaulē lejuplādētas jau 231 miljonu reižu.
Līdz 2017. gadam 3,4 miljardiem pasaules iedzīvotāju piederēs viedtālrunis un puse no tiem izmantos m-veselības lietotnes. Tiek prognozēts, ka 2017. gadā m-veselība visā Eiropas Savienībā ietaupīs 99 miljardus eiro no veselības aprūpes izdevumiem.
Rīdzinieks Ilmārs Kelmers, kura sirdslieta ir sports – maratoni un triatloni, sporta aplikācijas izmanto, lai sekotu līdzi savai treniņu slodzei. “Mana diena sākas jau pulksten septiņos ar treniņu peldbaseinā, bet kopumā nedēļā trenējos divdesmit stundas, jo mans mērķis ir šovasar piedalīties Norvēģijā “Norseman” triatlonā, kur, nolecot no kuģa, jāaizpeld 3,8 kilometri 13 grādu aukstā ūdenī, tad kalnos ar riteni jānobrauc 180 kilometri un pēc tam jānoskrien 42 kilometri ar finišu 1850 metru augstumā, un tas viss jāveic 17 stundās. Ja pieveikšu šo distanci, būšu otrais latvietis, kas to izdarījis,” stāsta Ilmārs.
Skrienot un braucot ar velosipēdu, viņš mobilajā tālrunī klausās mūziku un izmanto sporta aplikācijas, piemēram, “Endomondo”, lai sekotu līdzi skriešanas un braukšanas ātrumam, attālumam un citiem datiem. Ilmāra “Endomondo” sporta aplikācijā drīz jau būs fiksēti desmit tūkstoši noskrietu kilometru. Sirds darbības monitorēšanai tiek izmantota sirds darbības josta, bet Ilmārs pieļauj, ka to varētu aizstāt modernais viedpulkstenis, kas uzrauga sirds darbību un ko var sinhronizēt, piemēram, ar “S Health” aplikāciju, kur apskatāmi un analizējami visa skrējiena, brauciena, soļošanas dati.
Veselība viedtālrunī
ES arī finansē m-veselības pētniecību. Piemēram, projekta “Nephron Plus” īstenošanai piešķirti pieci miljoni eiro. Tas paredz atvieglot dzīvi nieru mazspējas pacientiem, attīstot valkājamu dialīzes ierīci, kas visu diennakti spēs nodrošināt vienmērīgu toksīnu ieguvi, līdzīgi kā to dabiski veic nieres, un kuras datiem pacients varēs sekot līdzi savā viedtālrunī, bet ārsts attālināti uzraudzīt ārstēšanu. Šāda ierīce ļaus pacientam atkal dzīvot pilnvērtīgāk, kā arī mazinās nieru slimnieku aprūpes izmaksas, jo tiks ietaupīti līdzekļi par recepšu zālēm, medicīnisko personālu, kas veic stacionāro dialīzi un tās uzstādīšanu.
Pateicoties projektam “Reaction”, piemēram, Čorlivudas veselības centrs Apvienotajā Karalistē izmanto platformu, lai veiktu informācijas apmaiņu ar pacientiem, kuri uzrauga glikozes līmeni asinīs, to svaru un citiem parametriem mājās. Ārsti un medicīnas māsas tad var dot padomus par diētu, aktivitāti un medikamentiem.
ES finansētā projektā “MobiGuide” tiek izstrādāta vieda mobilā sistēma, kas ļaus palīdzēt pacientiem ar hroniskām un arī akūtām slimībām. Pacients nēsās sensoru, no kura iegūtie dati par asinsspiedienu, pulsu tiks pārraidīti uz viedtālruni un no turienes uz jaudīgu datoru, kur tos analizēs un izstrādās dzīvesveida izmaiņas ieteikumus, bet visus ieteikumus par terapiju nosūtīs pacienta aprūpes sniedzējiem.
Ceturtā nozīmīgākā ES atbalstītā m-veselības projekta “Interstress” pozitīvās tehnoloģijas aplikācijas palīdz tikt galā ar stresu, piemēram, praktizējot efektīvas relaksācijas metodes ar sava viedtālruņa vai planšetdatora un īpašas aproces, kas nolasa veselības rādītājus, palīdzību. Piemēram, sensori atbilstoši sirdsdarbības un elpošanas rādītājiem ļauj palielināt vai samazināt virtuālā ugunskura vai virtuālā ūdenskrituma lielumu. Šī aplikācija arī var jums nosūtīt brīdinājumu, kad esat pārāk sanervozējies, utt. Pozitīvās tehnoloģijas aplikācija atzīta par labāko m-veselības aplikāciju, un tā jau ir pieejama par brīvu “iTunes” veikalā.
