Foto – LETA

LZA: vidusskolas gatavo pusmācītus, nezinošus topošos studentus 0

Vidusskolas un izglītības sistēma gatavo pusmācītus, nezinošus nākamos studentus, kuriem trūkst priekšstata par mācību procesu kā atbildīgu sevis pilnveides un treniņa periodu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

Reklāma
Reklāma
Lielāko daļu ikdienā nemaz neēdam! 7 “superprodukti”, kas uzlabos figūru un paildzinās dzīvi
Iespēja sākt jaunu dzīvi: 7 valstis, kuras maksā milzu naudu, lai tikai kāds pārceltos dzīvot uz tām. Starp tām Itālija, Spānija…
Kokteilis
“Man tas bijis lauzts piecas reizes!” Lelde Ceriņa pirmo reizi atbild uz spekulācijām par viņas vizuālajām pārvērtībām
Lasīt citas ziņas

“Vidusskolas un izglītības sistēma gatavo pusmācītus, nezinošus un vispārizglītojošajos priekšmetos tādos kā vēsture, literatūra, mūzika kultūras pamati absolūti nesagatavotus nākamos studentus, kuriem trūkst priekšstata par mācību procesu kā atbildīgu sevis pilnveides un treniņa periodu,” pavēstīja Spārītis.

Viņš atzina, ka viņš kā mācībspēks katru 1.septembri baidās par to, kādus studentus saņems.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to augstskolām jātērē laiks un enerģija, lai iemācītu pamatpatiesības. “Tas nozīmē, ka mūsu valsts izglītības pamatsistēma ir ļoti vājā līmenī. Attiecīgi tas ietekmē arī nākamo līmeni. Vājš bakalaura līmeņa students nekad nekļūs stiprs maģistrantūrā,” paskaidroja Spārītis.

Viņš kritizēja arī Latvijas pelēcīgo attīstību, ar kuru nevar garantēt, ka, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu darbs būs vajadzīgs kultūras pedagoģijā, muzejos, galerijās, zinātnē vai uzņēmējdarbībā. “Faktiski pašlaik zinātne Latvijā netiek novērtēta un attīstīta kā valsts izaugsmes potenciāls,” norādīja Spārītis.

Kritika izglītības sistēmai izskan ik pa laikam. Vairāki eksperti atzinuši, ka izglītība vairāk būtu jātuvina prasībām, kuras pieprasa mūsdienu darba tirgus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.