LŽA vadītāja: deputāti ciniski grauj demokrātiju 18
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) un Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) kopīgā paziņojumā nosoda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nevēlēšanos ierobežot pašvaldību informatīvo biļetenu izdošanu.
Abas organizācijas kategoriski iebilst pret likumprojekta Pašvaldību likuma grozījumu tālāku virzību, jo uzskata, ka deputātu atbalstītā redakcija apdraud neatkarīgās preses ilgtspēju Latvijā. “LA” jau vakar ziņoja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien ignorēja iepriekš darba grupā panākto izdevēju, žurnālistu un pašvaldību kompromisu, kas paredzēja noteikt biļetenu izdošanas regularitāti – ne biežāk kā reizi mēnesī. Tā vietā deputāti atbalstīja anonīmu autoru piedāvājumu, kas ļauj pašvaldībām izdot šādus izdevumus, cik vien bieži tās pašas vēlas.
“LPIA un LŽA jau ilgstoši piedalās darba grupā, kas sniedz ieguldījumu likumdošanas izmaiņu priekšlikumu izstrādāšanā. Abas profesionālās organizācijas bija skaidri formulējušas savu nostāju – likumā noteikt, ka informatīvais izdevums iznāk ne biežāk kā reizi mēnesī. Organizācijas ir sašutušas, ka alternatīvais priekšlikums – bez iesniedzēja autora un pamatojošās argumentācijas – iepriekš netika publiskots un tiek virzīts tālāk steigā, ignorējot nevalstisko organizāciju iepriekš skaidri formulēto viedokli,” teikts organizāciju paziņojumā. LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis piebilst: “Likumprojekta tālāka virzīšana ir klajā pretrunā ar grozījumu veikšanas mērķi un norāda uz pašvaldību visatļautību un iespējamiem draudiem demokrātisku mediju pastāvēšanai.” Savukārt LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša sarunā ar “LA” komisijas rīcību nosauca par cinisku. “Gan žurnālisti, gan izdevēji ieguldīja savu darbu, gāja uz sēdēm, saskaņoja priekšlikumus, diskutēja, vienvārdsakot – korekti izmantoja savas demokrātiskās tiesības piedalīties likumdošanas procesā, un galu galā panācām kompromisu. Taču komisijas sēdē tas viss tika ignorēts. Šāda deputātu rīcība ne vien apdraud reģionālos medijus, tā arī grauj uzticību demokrātiskajiem procesiem Latvijā kopumā,” uzsvēra LŽA vadītāja. Abas organizācijas vērsīsies Saeimā ar atklātu vēstuli, lūdzot nevirzīt tālāk Pašvaldību likuma grozījumus pašreizējā redakcijā.
Arī par mediju politiku atbildīgā ministre Dace Melbārde (NA) vakar izplatīja paziņojumu, norādot, ka pašvaldības nedrīkst iejaukties mediju tirgū. “Ir vairākas pašvaldības, kurās darbojas neatkarīgi mediji un regulāri iznāk arī pašvaldības izdots bezmaksas informatīvais izdevums, kas ir sabiedrisko attiecību instruments. Tā kā vairākās pašvaldībās šis pašvaldību sabiedrisko attiecību instruments mēģina atdarināt neatkarīgu mediju saturu, ir divas būtiskas problēmas, kuras jāregulē likumā, jo līdzšinējā darbība rāda, ka pašvaldības to nevar atrisināt pašregulācijas ceļā. Pirmkārt, pašvaldību sabiedrisko attiecību apkārtraksti būtiski kropļo mediju tirgu, tāpēc likumā nepārprotami jānosaka, ka to saturā drīkst būt tikai informācija, kas tieši saistīta ar pašvaldību funkcijām. Otrkārt, likumā jāparedz informatīvo izdevumu iznākšanas biežums, novēršot to konkurēšanu ar iknedēļas mediju izdevumiem,” akcentē D. Melbārde. Tāpat ministre atgādina, ka šobrīd aktīvā tiesvedībā ir lieta, kurā SIA “Bauskas Dzīve” tiesājas ar Iecavas pašvaldību. Šobrīd lieta atrodas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču par labu izdevējam jau lēmusi Administratīvā rajona tiesa. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, kultūras ministre mudina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus ņemt vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumentus, skatot Pašvaldību likuma grozījumus otrajā lasījumā, un stingri noteikt, cik bieži drīkst iznākt pašvaldību informatīvie izdevumi.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis aizstāvas, ka šāds ierobežojums būtu nedemokrātisks un pretrunā ar Eiropas Pašvaldību hartā noteiktajiem principiem. “Pašvaldību informatīvie izdevumi nav nekāds ļaunums. Tas ir mehānisms, kā pašvaldības pilda savu uzdevumu – informē iedzīvotājus par savu darbu. Dažviet tas ir vienīgais informācijas avots, ko iedzīvotāji var atļauties. Pierobežā šāda informēšana ir arī drošības jautājums. Iespējams, ir atsevišķi gadījumi, kad notikusi iejaukšanās mediju tirgū, bet tad jārunā konkrēti par tiem, nevis jāierobežo visa sistēma kopumā.” Kaminskis arī neredz nekā slikta, ja pašvaldības savos izdevumos publicē reklāmas un sludinājumus: “Arī tas ir mūsu uzdevums – palīdzēt reģiona uzņēmējiem. Turklāt esam apkopojuši attīstīto Skandināvijas valstu pieredzi. Piemēram, Dānijā, Somijā, Norvēģijā pašvaldību izdevumi ir pilni ar reklāmām un neviens par to nebaidās un nekautrējas.” LPS vadītājs arī atsaucās uz SKDS pētījumu, kurš uzrādīja, ka iedzīvotāji pašvaldību laikrakstus vērtē pozitīvi un neiebilst, ka viņu nodokļos maksātā nauda tiek tērēta to izdošanai.
