LVRTC: Normāli būtu, ja e-parakstu lietotu 5-10 reizes vairāk 0
Tendence e-paraksta izmantošanā ir pozitīva, un šogad oktobrī un novembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laiku, tā lietošanas apjoms ir divkāršojies, taču normāli būtu, ja pieaugums būtu 5-10 reizes, šodien preses konferencē norādīja e-paraksta uzturētāja un izplatītāja VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Viņš vērtēja, ka Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem e-paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai, kas paredz normatīvo aktu grozījumus un kas šodien tika izskatīts valdībā, ietver virkni ierosinājumu valsts iestāžu savstarpējās saziņas jomā, taču nepieciešama arī komersantu iesaistīšanās.
Viņaprāt, ja sadarbotos gan valsts, gan privātais sektors, varētu būtiski palielināt e-paraksta lietojamību. Bokta norādīja, ka valsts viena pati nevar to darīt, valsts var vien izveidot sistēmu, piemēram, ieviešot elektroniskās identifikācijas kartes (eID).
LVRTC pārstāvis teica, ka patlaban kopumā ir 60 000 potenciālo e-paraksta lietotāju, kuriem ir iespējas to darīt, taču to aktīvi dara 5000-7000 lietotāju. Daudz potenciālo lietotāju nodrošinājusi eID izsniegšana – kopumā šogad izsniegti 100 000 šādu karšu, bet tikai nedaudz vairāk nekā 40 000 ir aktivizējuši e-parakstu.
Lai palielinātu e-paraksta izmantošanu, arī LVRTC ir plānojis virkni aktivitāšu, piemēram, padarīt tehniski vienkāršāku iespēju e-parakstu izmantot kā gatavu rīku.
Bokta uzskata, ka arī, piemēram, bankām būtu jāpiedāvā reāli pakalpojumi, kur var izmantot e-parakstu. Viņš zināja teikt, ka bankas pie tā strādā un ir cerība, ka nākamgad tiks ieviestas jaunas iespējams, piemēram, lai banka var parakstīt maksājuma uzdevumu un to varētu iesniegt tālāk. Arī lielie operatori savās sistēmas liekot iekšā elektronisko parakstu, kas nozīmē iespēju noslēgt līgumu elektroniski.
LVRTC vadītājs teica, ka kopumā kopš 2006.gada e-parakstam ir iztērēti astoņi miljoni latu, bet ieņēmumi pārsnieguši miljonu latu.
Kā ziņots, saskaņā ar centra prognozēm e-paraksts sāks sevi atpelnīt, visticamāk, 2015.gadā. E-paraksta projektam 2013.gadā ieplānoti zaudējumi aptuveni 300 000 latu apjomā.
