LVRTC kabeļa bojājums Baltijas jūrā – vai “Vezhen” apkalpe nopratināta? Valsts policija konkrētu atbildi nesniedz 0
Valsts policija nekomentē, vai Latvijas puse ir nopratinājusi “Vezhen” apkalpi par iespējamu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.
“Es šobrīd nevaru to apstiprināt, jo izmeklētājs darbojas starptautiskās sadarbības ietvaros, kas paredz attiecīgus tiesiskās paļāvības ceļus, tas nenotiek tik vienkārši, kā tas notiktu mūsu teritorijā, tam ir vajadzīgs laiks,” uz jautājumu, vai Latvijas likumsargi ir nopratinājuši kuģa “Vezhen” apkalpi, atbildēja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, solot, ka Valsts policija turpinās sabiedrību informēt par aktuālo.
Ruks piebilda, ka pašlaik arī ir jāsaprot, kādi ir nodarītie zaudējumi un kādas izmaksas būs kabeļa labošanai.
“Zviedrijas dienests ir paudis savas atziņas, esam informāciju saņēmuši arī caur starptautiskiem kanāliem, nevis tikai no medijiem,” teica Ruks, piebilstot, ka Latvijas puse turpina izmeklēšanu.
Runājot par to, pēc kādiem likuma pantiem sākts kriminālprocess, Ruks paskaidroja, ka pantus var mainīt, mainoties situācijai, iegūtajai informācijai.
Jau ziņots, ka neatkarīgi no prokuratūras secinājumiem par LVRTC kabeļa bojājuma iemesliem LVRTC īpašumam ir nodarīti zaudējumi, tāpēc uzņēmums sāks zaudējumu piedziņas procesu par kuģa “Vezhen” pārrauto kabeli, informēja uzņēmumā.
Šobrīd LVRTC gatavo piedziņas procesa uzsākšanai nepieciešamo dokumentāciju. Līdz ko tā būs sagatavota, tiks uzsākts zaudējumu piedziņas process.
Vienlaikus zaudējumu apjoms pilnā apmērā šobrīd nav vēl nosakāms, tos ietekmēs kabeļa remontam nepieciešamo materiālu iegāde, remontkuģa un apkalpes izmaksas, kā arī citi LVRTC izdevumi kabeļa bojājuma novēršanai.
Savukārt saistībā ar to, ka Zviedrijas prokurori pirmdien noraidīja sabotāžas iespējamību LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabeļa bojājumā un paziņoja, ka viņi atbrīvo Bulgārijas kuģi, kas tika aizturēts pēc incidenta, LVRTC informēja, ka pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas gan Zviedrijas kompetentā iestāde, gan Latvijas Valsts policija turpina izmeklēšanu.
Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju šobrīd izmeklēšanā nav gūtas tādas ziņas, kas būtu par pamatu, lai izbeigtu vai pārkvalificētu kriminālprocesu. Līdz šim izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka kabelis ir bojāts ārējās ietekmes rezultātā. Kriminālprocess aizvien tiek izmeklēts pēc trīs pantiem, tostarp par kaitniecību.
Jau ziņots, ka Zviedrijas prokuratūra pirmdien, 3.februārī noraidīja sabotāžas iespējamību LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo Bulgārijas kuģi, kas tika aizturēts pēc incidenta.
“Izmeklēšanā saistībā ar kabeļa pārrāvumu starp Zviedriju un Latviju Baltijas jūrā ir noskaidrots, ka tas nav rupjas sabotāžas gadījums. Tāpēc ir pieņemts lēmums atcelt arestu kuģim, kas tiek turēts aizdomās par kabeļa pārrāvumu,” teikts Zviedrijas prokuratūras paziņojumā.
Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija – laikapstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. Viņš piebilda, ka tajā pašā laikā konstatēts, ka bojājumu izraisīja aizturētais kuģis.
Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa norāda, ka policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem, tostarp par kaitniecību. Patlaban izmeklēšanā nav gūtas tādas ziņas, kas būtu par pamatu, lai izbeigtu vai pārkvalificētu kriminālprocesu.
Vienlaikus Valsts policijā norādīja, ka līdz šim policijas izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka kabelis ir bojāts ārējās ietekmes rezultātā.
Jau vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.
Latvijas Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc trim Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par kaitniecību.
Saistībā ar šo incidentu Zviedrijas varasiestādes bija aizturējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi “Vezhen”. Bulgārijas kuģniecība “Navigation Maritime Bulgares”, kam pieder šis kuģis, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī spriedze Baltijas jūrā ir pieaugusi.
2022.gada septembrī viena no divām “Nord Stream 2” cauruļvada līnijām tika bojāta mīklainos sprādzienos, tāpat kā abas “Nord Stream 1” līnijas. Neviens tā arī nav uzņēmies atbildību par bojājumu nodarīšanu.
2023.gada oktobrī tika slēgts zemūdens gāzes cauruļvads starp Somiju un Igauniju, jo to sabojāja Ķīnas kravas kuģa enkurs.
Savukārt pagājušā gada 17. un 18.novembrī tika bojāti divi sakaru kabeļi Zviedrijas ūdeņos, bet 25.decembrī Somijas ekonomiskajā zonā tika pārrauts elektrības kabelis “EstLink 2” un četri telekomunikāciju kabeļi.
Janvārī NATO paziņoja par Baltijas jūras patrulēšanas misijas “Baltic Sentry” sākšanu, lai nodrošinātu kritiskās zemūdens infrastruktūras drošību.
