LVM vides spēle “Latvijas meža dēkainis” aicina aizraujošā piedzīvojumā 2
“Latvijas Meža dēkainis” ir aizraujoša, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) piedāvāta vides spēle ikvienam, kuram tuvs piedzīvojumu gars un atpūta dabā. Spēle noris 35 dažādos punktos kādā no LVM apsaimniekotajām atpūtas vietām visā Latvijā, kuras dēkaiņus gaida vēl līdz 1.oktobrim.
Piedalīties spēlē ir vienkārši – dalībniekiem tik vien nepieciešams, kā uzlādēts viedtālrunis ar neierobežotu interneta pieslēgumu un GPS funkciju atrašanās vietas noteikšanai. Spēles ģeogrāfija ir patiešām plaša un aptver LVM dabas objektus un labiekārtotās atpūtas vietas visā Latvijā. To saraksts ir atrodams LVM interneta vietnē mammadaba.lv sadaļā “dēkainis” . Noteikumi ir vienkārši – attiecīgajā atpūtas vietā dabā jāmeklē pie koka piestiprināta zila norāde, jānoskenē uz tās esošais kvadrātkods, jāreģistrējas un jāatbild uz jautājumu – tā tiks pieteikta dalība spēlei. Līdz 1.oktobrim apmeklējot vismaz trīs no 35 atlasītajām atpūtas vietām, būs iespēja piedalīties balvu izlozē.
Tomēr būtiskākais ir prieks par lielisko ceļojumu dabā un pievienošanos Meža dēkaiņu saimei. Jo vairāk spēlē iesaistīto LVM atpūtas vietu apmeklēsim, jo labāk iepazīsim Latvijas dabas objektus, uzzināsim daudz jauna un lieliski atpūtīsimies. Noteikti ir vērts apmeklēt visas LVM atpūtas vietas, kuras iesaistījušās spēlē un kuru pilns saraksts rodams mammadaba.lv.
LA.LV apkopoja informāciju par piecpadsmit objektiem, kurus, mūsuprāt, šovasar vēl noteikti vajag paspēt aplūkot. Un atcerieties katrā no šīm vietām meklēt zilo norādi, lai varētu piedalīties spēlē!
Kurzemē gaida romantika, velna izbērtā akmeņu krava un nostāstiem apvītais Āžu kalns
Kurzemē noteikti vajadzētu iegriezties LVM atpūtas vietā “Āžu kalns” Tukuma novadā. Tiem, kas vēlas ir iespēja uzkāpt Āžu kalnā un doties pa meža takām nelielā pārgājienā. Savu nosaukumu kalns guvis formas dēļ – ja labi ieskatoties, varot redzēt, ka tā reljefs veidojot āža ķermeni profilā. Ar Āžu kalnu saistīti arī vilkaču nostāsti, kurus var rast teologa Ralfa Kokina grāmatā “Kurzemes vilkaču nostāsti”. Šajā vietā savulaik aizsācies arī taku skrējiens “Stirnubuks”, kam par godu atpūtas vietā uzstādīts arī stirnu buka totēms. Ja radusies vēlme atpūsties, apmeklētāju ērtībām ir lapene, galdi, soli un ugunskura vieta.
Tik lieli un unikāli akmens krāvumi kā Kaltenes kalvas nekur citur Latvijā nav sastopami. Šie krāvumi atrodas Talsu novada Rojas pagastā aptuveni 1,5 kilometru attālumā no Kaltenes jūrmalas. Dabas pētnieki uzskata, ka tie veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram, bet teika vēsta, – Kaltenes kalvas radušās, kad saullēkta iztraucētam velnam izbirusi Talsu desmitā pilskalna radīšanai paredzētā akmeņu krava…
Remtes muižas parks Kurzemē, Saldus novada Remtes pagasta Remtē, ar tā Iršu dārzu, alejām, ainaviskiem koku stādījumiem, 1890. gadā celto Medību torni un Remtes ezeru būs īsts atradums romantisku pastaigu cienītājiem. Takas sākumā aug iespaidīgais “Mīlestības ozols”, kura apkārtmērs ir 5,3 m, bet parka upītē atrodas mākslīgi veidotā tā sauktā “Mīlestības saliņa”. Arī šeit ir nojume un ugunskura vieta, kur meža dēkaiņi var atvilkt elpu pirms tālākiem pārgājieniem.
Zemgalē paveras iespaidīgi skati
Ceļojot pa Zemgali neaizmirstiet uzkāpt 27 metrus augstajā Ložmetējkalna skatu tornī, no kura redzamas vēstures liecības par I Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Latvijā vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais liegums – Ložmetējkalns – atrodas vien 35 kilometru attālumā no Rīgas, Jelgavas novada Valgundes pagastā.
No Krievkalnu virsotnes Dobeles novada Zebrenes pagastā paveras iespaidīgs panorāmas skats pāri Zemgales mežiem. To augstākā vieta sasniedz 149 metrus virs jūras līmeņa, bet pats mežiem apaugušais Krievkalnu garais valnis tiek uzskatīts par unikālu reljefa formu. Uz kalna virsotni ved gājēju taka. Pašā augšā ir ierīkota LVM atpūtas vieta ar galdiem, soliem un ugunskura vietu.
Vidzemē gaida purva taka, pilskalni, ezeri un klintis
Planču purva taka Limbažu novada Staiceles pagastā tūristus iepazīstina ar purva ekosistēmu, tajā visbiežāk sastopamajiem dzīvniekiem, putniem un augiem. Planču jeb Janīšu-Dainas augstā purva ciņu un lāmu kompleksu var ērti vērot no skatu platformas. Planču purva dabas taka ir vienīgā Latvijā, kurā informācijas zīmes izvietotas Braila rakstā.
Cērtenes pilskalns Smiltenē tiek uzskatīts par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Tā kā 13.gadsimta sākumā šeit, vienā no spēcīgākajām Tālavas zemes pilīm, valdījis Miervaldis, ir versija, ka tieši Cērtavas pils iedvesmots Rūdolfs Blaumanis radīja balādi “Tālavas taurētājs”. Pēc kāpiena stāvajā kalnā var atpūties piknika vietā ar iekārtotu ugunskura vietu un izbaudīt gleznainu dabas ainavu, kas paveras no pilskalna virsotnes.
Kalnmuižas ezera apkārtnē Aizkraukles novada Skrīveru pagastā izveidota LVM atpūtas vieta ar nojumi, galdu, soliem un ugunskura vietu, kur, klausoties putnu un varžu dziesmās, var pastaigāties pa taku ap ezeru. Šeit var aplūkot arī Skrīveru svešzemju koku stādījumus. Savukārt otrpus ceļam starp šoseju un Daugavu atrodas Skrīveru dendroloģiskais parks ar unikāliem Eiropas nozīmes meža vēstures objektiem.
Dauģēnu klintis Valmieras novada Mazsalacas pagastā ar tur esošajām alām ir vienas no iespaidīgākajām un lielākajām Latvijā. Vislabāk šīs klintis apskatīt var no laivas. Alu apmeklēšana ir aizliegta, jo tas var būt bīstami dzīvībai. Turpat Salacas krastā ir arī LVM izveidota atpūtas un ugunskura vieta.
Sēlijā var ogot un sēņot, kā arī izbaudīt purva ainavu
“Gustiņkalns” atrodas 13 kilometru attālumā no Jēkabpils, netālu no Salas ciemata. Šis LVM objekts izvietots kalna galā, kur apskatāms arī uguns apsardzības tornis, bet blakus ir labiekārtota atpūtas vieta ar nojumi un ugunskura vietu pasākumu rīkošanai. “Gustiņkalnu” iecienījuši arī sēņotāji un ogotāji, jo dabas velšu šeit netrūkstot.
Aklā purva taka 3 kilometru garumā ļauj izbaudīt purva neatkārtojamo ainavu un uzzinātu daudz jauna par purva vidi un tur sastopamajām dabas vērtībām – augiem, ogām, putniem, spārēm, purva ezerā mītošo asari. Aklais jeb Jūgu purvs atrodas dabas liegumā Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
Latgale vilina ar Daugavas lokiem, pilskalnu, milzu akmeni un partizānu mītni
Dabas parkā “Daugavas loki” ietilpst astoņi 4–6 km gari, gleznaini Daugavas loki, kas tiek uzskatīti par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā. Daugavas loku ainavu vislabāk izbaudīt no 32 metrus augstā Priedaines skatu torņa. Ja diena ir skaidra, no tā paveras elpu aizraujošs skats uz Daugavu un arī uz Krāslavu.
Rušenicas pilskalnā Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta Rušenicā senatnē atradusies nocietināta seno latgaļu pils. Pilskalnam bijusi militāra nozīme un tā izmantošana attiecināma uz 8-11.gadsimtu. Tā kā pilskalnā nekad nav veikti lauksaimniecības darbi, tas bija īsts atradums arheologiem. Tagad te ir LVM labiekārtota piknika vieta, kurā var ērti atpūsties un iekurināt arī ugunskuru.
Nīcgales lielais akmens, Daugavpils novada Nīcgales pagastā, ir lielākais zināmais laukakmens Latvijā, pie tā mājvietu radušas arī vairākas retas tauriņu sugas. Nostāsti vēsta, ka 18. un 19. gs. uz akmens plakanās virsmas bijis novietots galds un sēdekļi, lai apkārtnes muižnieki pēc medībām te varētu atpūstos un iestiprināties. Mūsdienās līdzās Nīcgales Lielajam akmenim izveidotā LVM atpūtas vieta jau gadiem ilgi ir iecienīta atpūtas vieta.
Stompaku partizānu mītnē Balvu novadā, sauktā arī par “Saliņu mītni”, Otrā pasaules kara laikā bija ierīkota viena no lielākajām nacionālo partizānu apmetnēm Baltijā. Lai nokļūšana līdz vēsturiskajai apmetnei būtu vieglāka, LVM pāri mitrajām vietām uz takas, kas ved uz šo vēsturisko objektu, uzbūvējusi koka laipu, kuras malās ir soli, atjaunota arī bunkura vieta.
