LVM šopavasar atjaunojusi teju 14 tūkstošus hektāru lielu mežu platību 1
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) meža stādīšanas darbos šopavasar kopumā atjaunojusi 13 803 hektāru lielu meža platību. LVM Meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs Jānis Kažemaks stāsta, ka ir veikta gan mašinizēta sēšana un stādīšana, gan arī jauno stādiņu stādīšana ar rokām.
LVM šī pavasara atjaunošanas vajadzībām bija nepieciešami 27,7 miljoni meža stādu: 14,5 miljoni priedes, 7,7 miljoni egles un 3,7 miljoni lapu koku stādu. Atjaunoto platību papildināšanai izaudzēti 1,8 miljoni stādu. Meža atjaunošanas darbi šajā pavasarī tika uzsākti 13. martā ar mašinizētu meža sēšanu un kopumā šādi apsēts 571 hektārs meža, ko 45 dienās paveica divas sēšanas iekārtas, izsējot 183 kilogramus sēklu. Jānis Kažemaks norāda, ka mašinizētā sēšana tiek izmantota visnabadzīgākajās un mazauglīgākajās platībās, kur neaug zālaugi, kuri tikko izdīgušos kociņus varētu nomākt. “Sējam tikai priedi un salīdzinoši mazā apjomā. To pārsvarā darām tur, kur būtu notikusi meža dabiskā atjaunošanās – šādās vietās iesējot sēkliņas, meža atjaunošanās periodu varam par pāris gadiem saīsināt un vienlaicīgi iegūt uzlabotu, selekcionētu ģenētisko materiālu.”
Lielākais meža atjaunošanas apjoms paveikts ar rokas darba instrumentiem. Šādi atjaunoti un ieaudzēti meži 11,9 tūkstošos hektāru, kas ir 96 % no kopējā pavasarī plānotā meža atjaunošanas un ieaudzēšanas apjoma. Visvairāk – 17,8 miljonu ietvarstādu – šogad iestādīti ar stādāmo stobru. Mašinizēti stādot mežs atjaunots 1216 hektāros, kas ir 9,5 % no kopējā atjaunošanas apjoma. Savukārt kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu stāda ar lāpstu vai stādāmo šķēpu – šādi šogad plānots iestādīt un papildināt audzes ar 9,9 miljoniem meža kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu.
Jānis Kažemaks norāda, ka neviens izcirtums mežā nepaliek neatjaunots, to nosaka Latvijas valsts likumdošana.
Arvien labākas koku īpašības un jauna stādīšanas mašīna
Šopavasar “Latvijas valsts mežos” izmēģināta arī jauna, Zviedrijā ražota meža stādīšanas mašīna “PlantMax” un, kā pauž Jānis Kažemaks, Latvija ir otrā valsts Eiropā aiz Zviedrijas, kur šī stādāmā mašīna tiek izmēģināta. “Šobrīd tā ir visražīgākā un inovatīvākā stādīšanas mašīna pasaulē. Izmēģinājuma nolūkos ar to apstādījām 30 hektārus meža Engures iecirknī, un pirmie secinājumi ir ļoti labi,” atzīst LVM Meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs. Vietās, kur bija maz celmu, līdzens reljefs un gari nogabali, darba ražīgums sasniedza 2700 iestādītu priedes ietvarstādu vienā stundā, kas ir apmēram viens hektārs. Salīdzinājumam – ar rokas darba instrumentiem cilvēks pirms tam sagatavotā augsnē dienas laikā apstāda apmēram 0,3 līdz 0,5 hektārus lielu platību.
Kā iegrožot pārnadžu un kukaiņu apetīti
Ilgstošs sausums un pavasara salnas ir viens no mežu apsaimniekotāju lielākajiem izaicinājumiem, jo abi šie “kaitnieki” jaunajiem meža stādījumiem liek pamatīgi ciest. Taču šopavasar laika apstākļi priecēja un meža atjaunošanas darbiem bija labvēlīgāki nekā pērn. Tomēr laikapstākļi nav vienīgais izaicinājums – jādomā arī par to, lai jaunos kociņus pasargātu no dzīvnieku un kukaiņu apetītes, kā arī jāraugās, lai tos nenomāc zālaugu mestā ēna.
Jānis Kažemaks stāsta, ka pārsvarā tiek stādīti stādi, kuri jau kokaudzētavā aizsargāti no kukaiņu uzbrukumiem. Šim nolūkam izmanto vai nu speciālu līdzekli no kvarca smilšu un līmes maisījumu – “Coniflex”, ar kuru tiek apstrādāti jauno kociņu stumbri, vai arī vasku. Kukainim, kurš vēlas ar jauno kociņu pamieloties, mutē sprūst smilšu graudiņi un tas nevar satraumēt kociņa mizu. Šī metode ļauj mazināt priežu lielā smecernieka nodarītā kaitējuma riskus.
Savukārt pret meža dzīvnieku nodarītajiem bojājumiem pavasara stādījumi tiek aizsargāti galvenokārt rudenī. Jānis Kažemaks stāsta, ka Latvijā ir vietas, kur briežveidīgo dzīvnieku blīvums ir tik liels, ka viņi ar jaunajiem kociņiem našķojas visa gada garumā, ne tikai ziemā. “Tādēļ Ziemeļkurzemē mēs praktizējam dubulti aizsargātus koku stādus, kuri no sakņu kakla līdz pirmajām skujām ir apstrādāti ar “Coniflex”, bet kociņa augšējā daļa ir nomiglota ar “Triko” – uz aitu tauku bāzes radīto aizsardzības līdzekli. Ātraudzīgākajiem kokiem ar šo preparātu tiek apstrādāts arī stumbrs.”
LVM jaunaudžu aizsardzībai lielākoties izmanto gan augu aizsardzības līdzekļus jeb repelentus ar dzīvniekiem nepatīkamu aromātu vai garšu, ko dzīvnieks sajūt, apēdot apstrādāto stādu, gan dažādus mehāniskus aizsarglīdzekļus, kas kalpo kā šķērslis, lai dzīvnieks netiktu pie aizsargātās kociņa daļas.
