«LVM» šogad varētu nopirkt tūkstoti hektāru meža 0
Zemkopības ministrija uzdevusi akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (“LVM”) aktivizēt saimniecisko mežu iepirkšanu no tiem, kuri grib savus īpašumus pārdot, atvēlot tam vienu miljonu latu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka aizvien vairāk Latvijas mežu zemes nonāk ārzemnieku rokās.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsver: “Man, tāpat kā lielai Latvijas sabiedrības daļai, ir bažas, ka Latvijā samērā lielos apjomos zemi un mežus pērk dažādi ārvalstu iedzīvotāji un investori. Uzdodot akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” palielināt meža un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanu, mēs panāksim, ka daļas privātpersonu, kas mežu vēlas pārdot, meža zemes nonāks valsts pārziņā un tiks apsaimniekotas atbilstoši valsts interesēm.”
Līdz šim “LVM” no privātpersonām nopirkusi 2832 ha meža zemju. “LVM” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks uzsver, ka valsts mežu apsaimniekotājus interesē palielināt saimniecisko mežu platības: “Pēdējos gados ir būtiski pieaugusi tā valsts mežu platības daļa, kuras galvenais apsaimniekošanas mērķis ir vides vērtību saglabāšana un rekreācijas iespēju nodrošināšana ikvienam iedzīvotājam. Tādēļ “Latvijas valsts mežu” iepirkto meža zemju izmantošanas primārais mērķis būs intensīva meža audzēšana, veidojot kvalitatīvas mežaudzes ar augstu ikgadējo pieaugumu.”
Vai valsts spēs konkurēt nekustamo īpašumu tirgū ar privātuzņēmējiem? “LVM” Komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs ir pārliecināts, ka spēs:
“Latvijā ir daudz nacionāli noskaņotu meža īpašnieku, kas vēlas savus īpašumus pārdot, taču negrib tos pārdot ārzemniekiem. Šajā ziņā mūsu uzņēmums ir laba alternatīva. Protams, ja īpašnieks vēlas, lai nauda tiek samaksāta uzreiz, līdzko īpašums tiek apskatīts, tas nebūs iespējams, taču tiem, kuri varēs pagaidīt, kamēr tiek sakārtoti visi vajadzīgie dokumenti, mēs, iespējams, varēsim piedāvāt pat labāku cenu nekā ārzemju investori.”
Vai privātie uzņēmēji valsts iesaistīšanos nekustamo īpašuma tirgū neuzskata par konkurences graušanu? Gundars Skudriņš, valdes loceklis kompānijā “Foran Real Estate”, kurai pieder ap 54 000 ha zemju, apgalvo, ka ne, ja vien šis process būs caurskatāms un metodoloģija, pēc kādas meža zeme tiks novērtēta, visiem saprotama.
“Par miljonu latu valsts mežu apsaimniekotājiem labi ja izdosies nopirkt kādu tūkstoti hektāru meža. Galvenais – lai valsts līdzekļi tiktu apsaimniekoti saprātīgi,” lēš Skudriņš.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks šo Zemkopības ministrijas lēmumu vērtē pozitīvi, taču izsaka nožēlu, ka līdz šim valsts nostāja bijusi pretēja: “Līdz šim valsts mežu apsaimniekotājiem ik reizes, pērkot meža īpašumu, vajadzēja Ministru kabineta atļauju, kuras saņemšana ilga pusgadu. Protams, tas šo darbu ļoti apgrūtināja, jo ne jau visi pārdevēji bija ar mieru tik ilgi gaidīt.”
“Meža zemju tirgū ik gadus notiek ap 10 000 darījumu, tāpēc nez vai šis viens miljons latu no valsts puses tirgu jūtami ietekmēs. Drīzāk mums jādomā par to, lai vietējie meža īpašnieki nevēlētos savus īpašumus pārdot – jāveido un jāstiprina kooperācija, jānodrošina vietējiem iedzīvotājiem izdevīgi kredīti. Nedrīkstam arī pārcensties, uzliekot īpašumiem jaunus apgrūtinājumus,” ierosina Muižnieks.
Par to, cik no aptuveni pusotra miljona hektāru privāto meža zemju šobrīd jau pieder ārzemju investoriem, Latvijā precīzu ziņu nav. Tiek uzskatīts, ka tie ir kādi 14 – 15 procenti, taču šis apjoms varētu būt arī lielāks. Šobrīd meža zeme, uz kuras augošais mežs nocirsts kailcirtē, maksā no 400 latiem.
