
LVM šogad atjaunos vairāk nekā 19 tūkstošus hektārus meža 0
Līdz ar pavasara iestāšanos AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsākusi mežu atjaunošanas darbus. Šogad plānots ieaudzēt un atjaunot mežu 19 270 hektāru platībā, kopumā iestādot vairāk kā 29 miljonus kvalitatīvu stādu no LVM kokaudzētavām. LVM Meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs Jānis Kažemaks stāsta, ka stādot un sējot tiks atjaunoti 14 354 hektāri meža, bet 5605 hektāros notiks meža dabiskā atjaunošana.
Šogad meža atjaunošana uzsākta ar mašinizētu meža stādīšanu un tādējādi mūsu “zaļo zeltu” plānots atjaunot 1113 hektāru lielā platībā. Vislielāko meža platību – 240 hektārus – šādi plānots atjaunot Ziemeļkurzemē, ar 223 un 220 hektāru lielām atjaunojamām platībām seko Vidusdaugavas un Austrumvidzemes reģioni.

Katrs izcirtums mežā tiek atjaunots
Lūgts paskaidrots sīkāk, kādos gadījumos tiek izmantota mašinizētā stādīšana un kādos – sēšana, Jānis Kažemaks skaidro, ka mašinizētā sēšana tiek veikta tādos meža tipos kā sils, mētrājs un augsnes ziņā nabadzīgākajos lānos. “Sējam tikai priedes sēkliņas,” saka Jānis Kažemaks. “Mašinizētā sēšana nozīmē, ka nevis gaidām, kad no blakus esošajām priedēm izbirs sēkliņa, bet jau uzreiz iesējam selekcionētu meža reproduktīvo materiālu, kas būs ar labākām kvalitātes īpašībām – koki augs ātrāk, būs noturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī sniegs lielāku koksnes pieaugumu un koksnes ražu,” pauž LVM Meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs. Tādējādi par pāris gadiem iespējams arī samazināt meža atjaunošanās periodu, vienlaicīgi iegūstot uzlabotu, selekcionētu ģenētisko materiālu. 2025. gadā mašinizēti sējot mežs tiks atjaunots visos LVM reģionos, kopumā 464 hektāros. Sēšanai tiks izmantotas LVM izveidotajās sēklu plantācijās iegūtas sēklas. Piemēram, viena hektāra atjaunošanai nepieciešami 350 grami priežu sēklu.
Savukārt mašinizēti stādīt var jebkuru koku sugu, ja vien tas ir ietvarstāds. Šis darbs pamatā tiek veikts ar ekskavatoriem, kuriem kausa vietā uzstādīta tā saucamā “stādīšanas galva”. Jānis Kažemaks skaidro, ka stādīšanas iekārta vienlaicīgi sagatavo augsni, izveido pacilu un iestāda stādiņu. Mašinizēti stādot valsts meži šogad tiks atjaunoti ar priedi (57 %) un egli (43 %). Ļoti mazā apjomā plānots izmēģināt arī bērza ietvarstādu mašinizētu stādīšanu. Savukārt kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu stāda ar lāpstu vai stādāmo šķēpu. Kā uzsver Jānis Kažemaks, katrs izcirtums mežā tiek atjaunots.
Visus šos darbus kā ārpakalpojumu nodrošina iepirkuma veidā izvēlēti Latvijas uzņēmēji, individuālie komersanti un pašnodarbinātie, kuri darbu veic visā Latvijas teritorijā.

Kas dara raizes mežu apsaimniekotājiem?
Jaunajiem stādiņiem nākas pamatīgi ciest kā no ilgstoša sausuma, tā pavasara salnām. Arī pamatīgas, ilgstošas lietavas jaunajiem stādiņiem par labu nenāk. Taču vislielāko postu spēj nodarīt salnas pavasara otrajā pusē, kad jau ir izplaukuši jaunie dzinumi un veras vaļā pumpuri. Straujos aukstuma uzplūdos tie nereti aiziet bojā. Tomēr lielākais jaunā meža bieds ir zālaugu konkurence.
Latvijā gan klimats, gan augsnes auglība ir labvēlīgi jauno kociņu attīstībai, taču par tiem ir jārūpējas. Pretējā gadījumā ievērojami ātrāk augošā apkārtējā zāle, krūmi un lapu koku atvases mazos kociņus gluži vienkārši nomāks. Ja kociņš paliks zem zāles, to nesasniegs ne saules gaisma, ne arī viņam nepieciešamais gaiss un tas aizies bojā.
Lai zāle jauno kociņu “neapēstu”, tiek veikta agrotehniskā kopšana. Parasti tā notiek vasaras vidū, taču, ja pavasaris ir auglīgs un mitrs, zāle aug ātri un var gadīties, ka agrotehniskā kopšana nepieciešama jau maija beigās un jūnijā. Zāles un atvašu pļaušana turpinās arī vasaras otrā pusē un rudenī. Svarīgi ir šo darbu nenokavēt. “Ja kopšanas darbs tiek veikts pārāk vēlu, kad zāle jau stipri sazēlusi, ir diezgan grūti šos kociņus ieraudzīt un tādā gadījumā var sanākt arī diezgan daudzus no tiem nopļaut,” stāsta Jānis Kažemaks.

Meža dzīvnieku apetītes iegrožošana
Laikapstākļi un zālaugu mestā ēna nav vienīgais izaicinājums – jādomā arī par to, lai jaunos kociņus pasargātu no dzīvnieku un kukaiņu apetītes. No kukaiņu uzbrukumiem stādiņi tiek aizsargāti jau kokaudzētavā. Šim nolūkam tiek izmantots vai nu speciāls līdzeklis no kvarca smilšu un līmes maisījumu – “Coniflex”, ar kuru tiek apstrādāti jauno kociņu stumbri, vai arī vasks. Kukainim, kurš vēlas ar jauno kociņu pamieloties, mutē sprūst smilšu graudiņi un viņš nevar satraumēt kociņa mizu. Šī metode pamatā ļauj mazināt priežu lielā smecernieka nodarītā kaitējuma riskus.
Savukārt meža dzīvniekiem garšo visi koku stādi. “Gan priedes, gan egles un bērzi, atsevišķos gadījumos arī melnalkšņi tiek bojāti,” stāsta Jānis Kažemaks.
No pārnadžu apetītes pavasara stādījumi tiek aizsargāti galvenokārt rudenī. Tomēr Latvijā ir vietas, kur briežveidīgo dzīvnieku blīvums ir tik liels, ka viņi ar jaunajiem kociņiem našķojas visu gadu. Piemēram Ziemeļkurzemes mežos koku stādi jāaizsargā dubulti – ar speciāliem līdzekļiem aizsargājot gan kociņa apakšējo daļu no sakņu kakla līdz pirmajām skujām, gan nomiglojot to augšējo daļu. “Bet pamatā lielākajā Latvijas daļā tas nav nepieciešams un aizsardzības darbus mēs veicam vasaras otrā pusē, rudenī, gatavojoties nākamajai ziemai,” stāsta Jānis Kažemaks.
