LVM aiziešana no dekoratīvo stādu tirgus – nesaimnieciska valsts naudas izsaimniekošana vai loģisks attīstības solis?
30
Ikviens dārznieks jau gadiem ilgi zina, ka Latvijā audzētus stādus par salīdzinoši labām cenām iespējams iegādāties AS “Latvijas valsts meži” (LVM) struktūrvienības “LVM Sēklas un stādi” dekoratīvo stādu tirdzniecības vietās. Tā ir jau pārbaudīta kvalitāte par saprātīgu cenu.
Salīdzinoši nesen – 2021. gadā darbību uzsāka arī interneta veikals www.ibode.lvm.lv, kas nodrošina iespēju stādus iegādāties arī internetā – visā Latvijas teritorijā. Tāpat uzņēmums ar plašiem stendiem piedalījās dažādos stādu tirgos, popularizējot savu produkciju. Viss mainījās šī gada pavasarī, kad pēkšņi izskanēja ziņa, ka LVM ir nolemts pamazām atteikties no dekoratīvo stādu audzēšanas.
Tobrīd LA.LV sazinājās ar uzņēmuma pārstāvi Tomasu Kotoviču, kurš skaidroja šāda lēmuma iemeslus: “Mums tas nav ne izdevīgi, ne arī ir vajadzīgs konkurēt ar privātajiem uzņēmumiem, jo tirgus ir pietiekami piesātināts. Būtībā LVM dekoratīvo stādu audzēšanu saņēma kā “mantojumu” jau uzņēmuma izveides laikā. Protams, ka domājot par nākotni, mēs vērtēsim, kā rīkoties. Ja kādam vajadzēs lielu stādu apjomu, mēs varēsim par to runāt, jo mūsu spēks ir tieši lielražošanā un uzkrātajā pieredzē, līdz ar to šobrīd nesaku, ka dekoratīvo stādu ražošana tiek pārtraukta uz visiem laikiem. Pareizāk – mēs to pārtraucam, jo nevaram šajā jomā nodrošināt pietiekamu pelnītspēju.”
Klaji nesaimnieciski?
Pēc raksta publicēšanas par šo tēmu, saņēmām ziņas no vairākiem satrauktiem lasītājiem, kuri ir sašutuši par šādu lēmumu. Kādam arī radušās aizdomas, ka šī ir nesaimnieciska rīcība, kas atstās negatīvas sekas uz kopējo ekonomiku.
Kārlis, kurš savam mazdārziņam bieži izvēlējies tieši LVM stādus, ir dusmīgs: “Es nojaušu, cik izmaksā stādaudzētavas izveide. Es nojaušu, cik cilvēku strādāja LVM dekoratīvo stādu audzētavās un tirdzniecības plačos. Es nojaušu, ka valsts šīs jomas attīstīšanā ieguldīja ne mazums naudas. Tāpēc šobrīd šāds lēmums šķiet klaji nesaimniecisks un nepareizs. Neticu, ka liels valsts uzņēmums nespēj konkurēt ar mazajiem audzētājiem. Lūdzu, noskaidrojiet vairāk informācijas par šo gadījumu!”
Savukārt Inguna ir neapmierināta pavisam praktisku iemeslu dēļ: “Lielākoties izvēlējos tieši LVM stādus, jo tie ir lētāki, kas man ir svarīgi. Acīmredzot, uzņēmums, kurš saražo lielākus apjomus, patērētājiem varēja nodrošināt labāku cenu nekā mazās audzētavas. Arī kvalitāte bija laba. Tagad nezinu, kur turpmāk pirkšu stādus, kā arī šāds uzņēmuma lēmums man ir pilnībā nesaprotams.”
Tas nav nekāds pārsteigums
Bet kā tas viss izskatās nozarei kopumā? Vai LVM iziešana no dekoratīvo stādu tirgus samazinās konkurenci? Vai tiešām lielais uzņēmums nevarēja atrast savu vietu tirgū kopumā? Par šiem un līdzīgiem jautājumiem sazinājāmies ar Andreju Vītoliņu – Stādu audzētāju biedrības vadītāju. Andrejam par šo nozari ir plašas zināšanas, kā arī milzīga pieredze.
Viņš secina, ka jau vairākus gadus notikusi neproduktīva savstarpējā konkurence. LVM galvenā funkcija ir audzēt mežu stādāmo materiālu, kas uzņēmumam arī labi izdodoties, savukārt dekoratīvo stādu audzēšana liekot sadrumstalot spēkus, jo ir liela atšķirība – audzēt 1-5 sugas vai 300-400.
Jau vairākus gadus stādaudzētāji iekšējās diskusijās kā vienu no attīstību traucējošiem faktoriem minēja tieši LVM radīto iekšējo konkurencei, kas savā ziņā ir neadekvāta.
Tāpat kā sabiedrībā notika diskusijas par to, ka nav ētiski pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kropļojot mediju tirgu, tā līdzīgi bija arī ar stādaudzētājiem,” norāda Stādu audzētāju biedrības vadītājs.
Viņš šo vērtē kā ļoti tālredzīgu soli, lai koncentrētu LVM attīstību tajā virzienā, kur uzņēmums ir konkurētspējīgs un izcīnījis savu tirgu. Ieguvēji būšot visas puses – gan stādaudzētāji kopumā, gan LVM kā uzņēmums.
Tomēr ir arī trešā puse, un tie ir patērētāji, kuriem ir svarīgi citi principi, piemēram, cena. Arī šajā ziņā Andrejs mierina: “Pircējs redz tirgu, cenu, kvalitāti. Šobrīd sanāk, ka vietējais iedzīvotājs, kuram tuvumā ir LVM stādu placis vai audzētava, uztver šo ziņu kā šausmas, ka kaut kas tiek grauts un likvidēts. Bet paskatieties no uzņēmuma skatu punkta! Cik ilgi ražosi zem pašizmaksas? Cik ilgi konkurēsi ar vietējo audzētāju, ja vari attīstīties savā tiešajā virzienā? Vēlos mierināt mūsu pircējus, ka Latvijā ir spēcīgas audzētavas. Jā, LVM produkcija ir ļoti kvalitatīva un interesanta, bet tas nebūt nav plašākais tirgū pieejamais sortiments. Arī citi piedāvā ne sliktāku cenas un kvalitātes attiecību. Pēdējos gados stādu tirgus kopumā ir attīstījies.”
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas rodas pircējam, ir par LVM lēmuma ietekmi uz stādu cenām Latvijā nākotnē. Stādu audzētāju biedrības vadītājs uzskata, ka cenas tas neietekmēs. Viņš gan nenoliedz, ka LVM reizēm nespēja iztirgot savu produkciju, tāpēc atsevišķām produktu grupām turēja ļoti cenas, kas bija tuvu pašizmaksai, taču pēdējos gados ļoti strauji pieauga resursu cenas, kas ietekmējušas visus audzētājus, tāpēc cenas šobrīd var vērtēt kā nostabilizējušās.
“Jā, svārstības ir, īpaši akciju periodos, piemēram, rudenī, kad tirgotāji vēlas izpārdot stādus. Es biju bažīgs pēdējos 2-3 gadus par cenu izmaiņām, taču šobrīd nav pazīmju, ka cenas varētu strauji augt. Nav arī pazīmju, ka tām būtu jākrīt,” norāda eksperts.
Vai vērtēti citi varianti?
Tomēr aktuāls joprojām paliek jautājums par šāda lēmuma saimnieciskumu – vai tika izvērtēti dažādi varianti? Vai šis bija vispiemērotākais konkrētajā situācijā? To jautājām Andrim Grafam – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentam, kurš pārzina labas pārvaldības principus.
Andris uz situāciju skatās no diviem dažādiem aspektiem. Pirmkārt, viņš norāda uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu: “Tas nosaka, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar komercdarbību tirgos, kur šos pakalpojumus efektīvi un veiksmīgi spēj nodrošināt privātais sektors. Ņemot vērā regulējumā noteikto, ja, pārvērtējot konkrēto LVM komercdarbību nav konstatējama tirgus nepilnība, būtu tikai loģiski, ja šāda komercdarbība tiktu pārtraukta, lai nekropļotu konkurenci vietējā tirgū.”
Vienlaikus gan Andris piemin arī saimnieciskuma jautājumu – vai nebija citi veidi, kā izbeigt šo komercdarbību? Vai tika meklētas arī citas alternatīvas no lietderības un finanšu apsvērumu puses?
“Vai izvērtēta iespēja tieši audzēt kapacitāti stādu pārdošanai eksporta tirgos? Tāpat, piemēram, 2024.gada aprīļa sākumā SIA “Rīgas meži” parakstīja līgumu par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu par 6 miljoniem eiro, tādējādi novēršot konkurences kropļošanu saistībā ar nepamatotu pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbībā. Vai šāds atsavināšanas risinājums ir vērtēts?
Ja visi potenciālie scenāriji būtu pieejami publiski, attiecīgi būtu iespējams izdarīt secinājumus par pieņemtā lēmuma pamatotību, tajā skaitā ar iepriekš veiktajiem ieguldījumiem,” pārdomās dalās Andris.
Ekonomiski nav pamata bažīties
LVM ir nozīmīgs uzņēmums visai mūsu valsts ekonomikai, tāpēc šķiet svarīgi palūkoties arī no kopējās ekonomikas puses. Vai un kā šādas pārmaiņas uzņēmumā ietekmē ekonomiku? To jautājām Pēterim Strautiņam – “Luminor” ekonomistam.
Ekonomists norāda, ka LVM ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem uzņēmumiem, kas pārvalda valstij piederošos mežus, kas ir apmēram puse kopējās mežu platības, bet ekonomiskās vērtības ziņā tā ir vairāk nekā puse. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 626 miljonus eiro, bet peļņa – 261 miljonu eiro. Tas ir uzņēmums, kura plānošanas horizonts ir mērāms nevis gados, bet gadsimtos, ņemot vērā, kāds ir mežu aprites cikls. Šī uzņēmuma lēmumiem ir izšķiroša ietekme uz kokapstrādes, Latvijas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares darbību.
Uzņēmums arī lielos apjomos audzē meža stādus, kas ir neatņemama daļa no mežsaimniecības procesa Latvijā un šajā jomā mūsu valstī ir gadu simtos mērāma selekcijas vēsture. Tas apgādā ar šiem stādiem gan pats sevi, gan privātos meža īpašniekus, gan citu valstu mežsaimniekus.
Komentējot atteikšanos no dekoratīvo stādu audzēšanas, Pēteris saka: “Dekoratīvo stādu audzēšana ir nodarbošanās, kas acīmredzot nebija izšķiroša uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Šajā biznesā darbojas daudzi privāti uzņēmumi, ir konkurence. Dekoratīvo stādu audzēšana un izplatīšana ir nozare, kurā ir samērā zemas ienākšanas barjeras – nav vajadzīgs liels zemes apjoms, ne arī nozīmīgi ieguldījumi iekārtās. Tāpēc nav pamata bažīties, ka pēc LVM aiziešanas no šīs jomas pieprasījums pēc dekoratīvajiem stādiem netiks apmierināts. LVM pārtraucot šo darbību, citiem tirgū vietas paliks vairāk, nebūtu arī jāuztraucas par bezdarba pieaugumu.”
Kā vērtājat LVM lēmumu pārtraukt dekoratīvo stādu audzēšanu?
