Publicitātes foto

LVM aicina piedalīties konkursā augsnes gatavošanai 0

Slapjās minerālaugsnēs, kūdreņos un āreņos iestādītie jaunie kociņi aug labāk un, lai to saknes tiktu pasargātas no pārlieku lielā mitruma, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šādās vietās gatavo pacilas. Uzņēmēji ar vai bez pieredzes augsnes gatavošanā ar ekskavatoru un meža meliorācijas sistēmu ikdienas uzturēšanā līdz 23. jūlijam vēl var iesniegt piedāvājumu LVM izsludinātajam  atklātajam konkursam, informē LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.

Reklāma
Reklāma
Sinoptiķi vēro notiekošo virs Sibīrijas… Tas rada bažas par kritiskiem laikapstākļiem gaidāmajā ziemā 80
TV24
“Ir cilvēki, kuri nemaz nezina, ka ir jāmaksā šis nodoklis,” nodokļu konsultants atklāj baisu ekonomikas “bedri” Latvijā 60
Kokteilis
7 zodiaka zīmes, kuras vēl šogad īstenos savus lolotākos sapņus 2
Lasīt citas ziņas

Veicot meža atjaunošanu, LVM jaunos kociņus vairumā gadījumu stāda iepriekš sagatavotā augsnē. Juris Katrevičs stāsta, ka augsne tiek gatavota vairākos veidos – joslās ar disku arklu,  ar rotējošo pacilotāju, kā arī ar ekskavatoru, kurš aprīkots ar specializētu pacilu gatavošanas kausu vai parasto rakšanas kausu.

Taujāts, kādēļ pacilu veidošana meža atjaunošanas darbos ir tik nozīmīga, Juris Katrevičs skaidro, ka slapjās minerālaugsnēs, kūdreņos un āreņos  sezonāli ir pārlieku liels virsūdens daudzums. Tādēļ arī nepieciešama pacilu jeb nelielu paaugstinājumu veidošana. Turklāt šādā stādvietā iestādītiem kokiem ir labāki gaismas apstākļi un mazāka apkārtējās veģetācijas konkurence. Lielākas investīcijas augsnes gatavošanā atmaksāsies ātri vien, jo pirmo jaunaudzes kopšanu būs iespējams atlikt par gadu vai vairākiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

LVM mežkopības darbu eksperts norāda, ka gatavojot augsni ar ekskavatoru, velēna ar kausu tiek apvērsta otrādi, kā rezultātā stādvieta kļūst augstāka, bet apakšējā, blīvā māla kārta tiek pārplēsta un tajā veidojas tādi kā caurumiņi sietā, caur kuriem ūdens ātrāk iesūcās augsnē. “Ja redzam, ka vietā, kur plānota meža atjaunošana, aug , piemēram, doņi, ir skaidrs, ka tur ir ilgstoši stāvošs ūdens un jāgatavo pacilas,” mežinieku darba smalkumus atklāj Juris Katrevičs. Viņš stāsta, ka kādā vietā augsne ir pārlieku sausa, citā – pārāk mitra, tādēļ pirms stādīšanas nepieciešama rūpīga plānošana. Tas attiecas ne vien uz augsnes sagatavošanas veida izvēli, bet arī uz stādmateriāla izvēli. “Piemēram, vietās, kur ir priedei labvēlīgas augsnes, nevar stādīt bērzu. Koku sugas izvēle konkrētajam meža nogabalam ir būtiska, jo tas ietekmē turpmāku meža vitalitāti vai veselību. Savukārt kvalitatīva augsnes sagatavošana ir priekšnosacījums tam, lai stādi pirmajos gados pēc stādīšanas sekmīgāk ieaugtos un labi justos arī vēlāk, kad kokam veidosies augstuma un caurmēra pieaugumi.”

LVM aicina līdz 23. jūlija plkst. 10.00 ieinteresētos piegādātājus iesniegt EIS piedāvājumu konkursam “Augsnes gatavošana, veidojot pacilas ar kausu, un meža meliorācijas sistēmu ikdienas uzturēšana 2024.–2027. gadā, slēdzot vispārīgo vienošanos”. Konkursa rezultātā tiks slēgta vispārīgā vienošanās ar līgumu līdz 2027. gada 31. decembrim.

Kā skaidro Juris Katrevičs, vispārīgā vienošanās paredz: pirmkārt, pretendentam  jāiesniedz savs piedāvājums par to, ka viņš būtu gatavs šādu pakalpojumu sniegt; otrkārt, vēlāk, kad LVM radīsies nepieciešamība pēc attiecīgā pakalpojuma, LVM uzrunās vispārīgās vienošanas dalībniekus, kuri bija pieteikušies konkursā un noslēguši līgumu. “Piesakoties vispārīgās vienošanās konkursā, nekādu saistību nav. Tā ir darbu rezervīte uzņēmējam par to ka, iespējams, brīvākā brīdī būs darbs un LVM, ka nepieciešamības gadījumā būs pakalpojuma sniedzēji, kuri spēs paveikt nepieciešamos darbus. Vispārīgās vienošanās uzaicinājumā, ja pretendents saprot, ka viņam ir brīvs resurss, tehnika un iespēja šo darbu paveikt, viņš piesakās, piedāvājot konkrētu pakalpojuma cenu. Ja uzrunātais pretendents redz, ka dotajā  brīdī viņš attiecīgo darbu paveikt nevarēs, viņš uz to vienkārši nepiesakās. Mums visai bieži ir gadījumi, kad pretendents nepiesakās uz vispārīgās vienošanas konkursu un tad, kad tiek uzrunāti pieteikušies uzņēmēji, ir neapmierinātība, kādēļ attiecīgo darbu nav piedāvāts veikt arī viņiem. Vēlos vēlreiz atkārtot – LVM attiecīgo darbu veikšanai ir tiesīgs uzrunāt vien tos ārpakalpojuma sniedzējus, kuri pieteikušies vispārīgās vienošanās konkursā. Piegādātājus, kuri nav pieteikušies vispārīgās vienošanas konkursā un noslēguši līgumu, gadījumos, kad LVM rodas nepieciešamība pēc pakalpojuma, mēs uzrunāt viņus vairs nespēsim, būs jāgaida vai nu atkārtots vispārīgās vienošanas konkurss vai arī konkrētā darba veida iepirkums, skaidro Juris Katrevičs.  Sīkāka informācija LVM interneta vietnē .

Publicitātes foto
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.