LVC: par ES naudu būvēto un rekonstruēto ceļu uzturēšana rada lielas problēmas 0
Par Eiropas Savienības (ES) naudu jaunbūvēto un rekonstruēto ceļu uzturēšana atbilstoši labā kvalitātē valsts autoceļu pārvaldītājam “Latvijas valsts ceļi” (LVC) jau rada un arī nākotnē radīs lielas problēmas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja valsts autoceļu pārvaldītāja valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
Viņš norādīja, ka ar esošo finansējumu LVC nevar atļauties veikt jaunbūvēto un nesen rekonstruēto ceļu periodiskās uzturēšanas darbus. “Patlaban runa ir par tiem objektiem, kuri ir īstenoti 2000.gada sākumā, kam visiem pašlaik ir nepieciešama periodiskā virsmas nomaiņa, kā arī ceļa apauguma noņemšana. Vietām tas ir darīts, citviet nav,” pastāstīja Pāže.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienībā (ES) valda uzskats – ja reiz Eiropas nauda ir ieguldīta kādā projektā, tad katrai konkrētajai dalībvalstij šis objekts pēc tam ir jāuztur atbilstoši labā kvalitātē, un tieši tas LVC jau rada un arī nākotnē radīs lielas problēmas.
“Patlaban mēs nepietiekamā finansējuma dēļ vienkārši nespējam uzturēt pienācīgā kvalitātē visus rekonstruētos un jaunbūvētos objektus. Mēs esam saskaitījuši, ka septiņus līdz desmit gadus vecu par ES naudu būvētu objektu atbilstošas uzturēšanas nodrošināšanai autoceļu budžetā vajadzētu būt paredzētai pusotru reizi lielākai naudai. Pašlaik uz šiem ceļiem notiek ikdienas uzturēšanas darbi, bet nenotiek to periodiskā uzturēšana, proti, diluma kārtas atjaunošanas darbi. Pēc Latvijas ceļu kvalitātes kritērijiem, piemēram, uz Saulkrastu apvedceļa vispār nekas nebūtu jādara, jo atšķirībā no šā ceļa pārējie ir vienkārši sabrukuši. Sabiedrībai būs ārkārtīgi grūti paskaidrot, kāpēc uz salīdzinoši nesen būvēta ceļa ir nepieciešami šādi darbi. Kā lai Latvijas autobraucējiem, tostarp valdībai, paskaidro, ka, esot 2000 kilometru sabrukušo Latvijas ceļa segumu, nauda atkal jāiegulda labākajos valsts ceļos? Bet to paredz ES prasības,” klāstīja Pāže.
Uz jautājumu, vai, ņemot vērā, ka Latvijā nepienācīgi uztur par ES līdzekļiem rekonstruētos un būvētos ceļus, vienā brīdī ES nesāks prasīt atpakaļ iepriekš ieguldīto naudu, Pāže atbildēja, ka pagaidām par konkrētām sankcijām nav runāts un līdz šim šādas prasības ir izskanējušas tikai vēlējuma formā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka līdz šim sankciju lietošana ES ir bijusi visai dīvaina. “Vietumis sankcijas tiek plaši lietotas, citviet tās tiek lietotas mazākā apmērā,” teica Pāže.
Viņš arī atzina, ka Eiropas Komisijas lēmums apturēt ES fondu līdzekļu izmaksu Latvijai ir ļoti nepatīkama lieta. Taču vienlaikus Pāže arī minēja, ka visi nepieciešamie maksājumi notiek, izmantojot Valsts kases līdzekļus, un vēlāk tos plānots saņemt atpakaļ no ES fondiem. “Patlaban visi ieplānotie darbi ir apmaksāti. Mūsuprāt, šis gadījums vislielākās problēmas sagādās Finanšu ministrijai,” viņš pavēstīja.
Pāže arī informēja, ka skaidra pamatojuma, kāpēc Latvijai ir apturēti maksājumi no ES fondiem, vēl aizvien nav. “Katrā ziņā ES ir veikusi LVC vairākus auditus arī par sešus līdz septiņus gadus veciem objektiem. Tur ES pārstāvji bija visu sīki un smalki analizējuši. Jāteic, ka šie auditi bija visai stingri, bet auditu rezultāti bija pārsteidzoši labi – visi analizētie objekti bija ļoti labā stāvoklī, pat neveicot to ikdienas uzturēšanu atbilstoši noteiktajiem standartiem,” pastāstīja Pāže.
