Lūšu skaits Latvijā trīskāršojies 9
Lūšu izplatība Latvijā mūsdienās ir vislielākā pēdējo simts gadu laikā. Šo plēsēju savairošanos ietekmējusi Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un ar to saistītā lūšu medību ierobežošana, kā arī stirnu savairošanās. Latvijā lūši biežāk sastopami valsts ziemeļu daļā, īpaši Igaunijas un Krievijas pierobežā, bet retāk gar Lietuvas un Baltkrievijas robežu.
Vairāk nekā 1,5 tūkstoši
Noslēgumam tuvojas lūšu aizsardzības plāna atjaunošana, informē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Tas paredz saglabāt sugas dabiskās plēsoņas funkcijas un nodrošināt nepārtrauktu Baltijas populācijas areālu. Lai to varētu izdarīt, Latvijā jāsaglabā ne mazāk kā 600 – 650 lūšu.
“Sugas aizsardzības plānam nav likuma spēka, bet gan rekomendējošs raksturs. Plāns satur ne tikai informāciju par sugas stāvokli, bet arī ieteikumus normatīvo aktu izmaiņām, ierosinājumus dialoga veidošanai starp dažādām sabiedrības interešu grupām – medniekiem, lauksaimniekiem, dabas draugiem. Piemēram, atjaunotajā lūšu aizsardzības plānā ir ieteikts pirms katra ikgadējā lūšu medīšanas apjoma noteikšanas, ko līdz šim izlēma Valsts mežu dienests vienpersonīgi, pieaicināt arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas, lai kopīgi lemtu gan par medījamo dzīvnieku limitu lielumu, gan medību sezonas garumu,” atzīst J. Ozoliņš.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem šā gada aprīlī Latvijā lūšu populācijā bija 1674 īpatņu. Latvijā lūšus atļauts medīt, kamēr daudzviet Eiropā, arī Lietuvā, tas ir aizsargājams dzīvnieks. Aizvadītajā sezonā Latvijā nomedīti 125 lūši, tas ir par 10 vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā medību sezonā līdz 20. decembrim nomedīti 39 lūši. Medību sezonā atļauts nomedīt 150 lūšus.
Latvijā vēsturiski lūši vienmēr ir bijuši medījamie dzīvnieki un to populācija nekad nav bijusi apdraudēta. “Mednieki lūšus Latvijas mežos satiek tik bieži, ka aizliegt šīs medības būtu nesaprātīgi un provocējoši no medību uzraudzības viedokļa,” piebilst pētnieks.
Lūšu skaits Latvijā pēdējos gados ir vismaz trīskāršojies un tagad tas ir stabilizējies. “Šogad ļoti rūpīgi vērtēsim medību apjomos, jo iepriekšējos gados mednieki nav izpildījuši limitu. Jāzina, vai tajā vainojams tas, ka lūšu kļuvis mazāk, vai bezsniega ziemas, kad medniekiem lūšus nav izdevies atrast.”
Pēdu nospiedumu izsekošana ziemas laikā ir galvenā lūšu uzskaites un viena no medīšanas metodēm Latvijā. Pēdas nospiedumā ir izšķirami četri pirksti, un atšķirībā no līdzīgu izmēru suņu vai vilku pēdām lūšu pēdas ir apaļākas un bez nagu nospiedumiem. Pēdas diametrs 8 – 13 cm. Pa mežu lūši ilgstoši neiet taisni, bet met lokus, bieži apstājas. Lai pārvietotos, tie labprāt izvēlas arī klusus meža ceļus, stigas, grāvju trases, sausas upīšu gultnes vai aizsalušus grāvjus.
Savvaļas kaķim garšo stirnas
Viens no lūšu savairošanās iemesliem ir Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas līdzi nesa arī lūšu medību ierobežojumus. Lūšu skaita pieaugumu veicina arī labā barības bāze, jo stirnu mūsu mežos netrūkst. Iespējams, šur tur tās ir pat vairāk, nekā vajadzētu. Lūši galvenokārt pārtiek no stirnām, taču ēd arī mežacūku sivēnus un zaķus. Pēdējā laikā arvien nozīmīgāku vietu lūšu ēdienkartē ieņem bebri. Lielākais dzīvnieks, ar ko lūši tiek galā, ir staltbriežu teļi, bet to arī mums netrūkst.
Lūsim nepieciešamas drošas slēptuves atpūtai un vairošanās midzeņu ierīkošanai. Tiesa, midzeņu vietas izvēlē lūši ir visai pieļāvīgi. Midzenis var tikt ierīkots arī aizaugušā izcirtumā, nav obligāti jābūt neskartam mežam. Ja lūšu populācija ir stabila, mežizstrāde tiem nekaitē. Vienīgi lūsim varētu nepatikt, ja cilvēks pārāk rūpīgi no meža izvāc sagāzumus, vējgāzes, kritušos kokus.
Parasti maijā lūšiem dzimst mazuļi. Metienā parasti ir divi trīs kaķēni, bet ļoti reti arī četri pieci kaķēni. Vidējais metiena lielums Latvijā ir 2,33 kaķēni. Mazuļi piedzimst bezpalīdzīgi, akli, sver ap 300 g. Pēc trim četrām nedēļām tie sāk atstāt midzeni. Trīs mēnešus veci kaķēni jau barojas ar gaļu. Neskatoties uz lieliem ķermeņa izmēriem, lūsis ēd maz. Pētījumi liecina, ka lūsis patērē 1 – 1,5 kg barības diennaktī.
Lūšu veselības stāvoklis ir labs. Viņiem ir diezgan daudz parazītu, bet tas esot normāli savvaļas dzīvniekiem. Pētnieki pavisam lūšiem konstatējuši septiņus dažādus parazītus, visbiežak lenteņus un nematodes. Dažiem lūšiem ir novērots arī kašķis, acīmredzot pielipis no suņu dzimtas plēsējiem – lapsām, jenotsuņiem vai vilkiem, uzturoties vienās vietās.
