Lustrācijai Saeimā niecīgs atbalsts 14
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) gatavojas Saeimā iesniegt likumprojektu par bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu lustrāciju, tomēr maz ticams, ka šis piedāvājums gūs deputātu vairākuma atbalstu.
Deputātes Ingas Bites sagatavotie priekšlikumi paredz bijušiem VDK aģentiem dot iespēju atzīties līdz 2016. gada beigām, norādot, gan ko viņi darījuši, gan kādos apstākļos tikuši savervēti. Tādā gadījumā viņu vārdi tiktu publiskoti ne agrāk kā piecus gadus pēc viņu aiziešanas mūžībā. Pārējo aģentu vārdi varētu tikt atklāti, saskaņojot to ar VDK zinātniskās izpētes komisijas darba gaitu.
Atbalstu šim priekšlikumam Bite pagaidām esot saņēmusi no saviem kolēģiem LRA frakcijā, arī no Nacionālās apvienības (NA) saņemti atbalstoši signāli, kaut oficiālu lēmumu nacionāļi nav pieņēmuši. “Vispirms vajadzētu iepazīties ar konkrētu likumprojektu, bet idejas līmenī lustrācija ir atbalstāma, jo atklātība un skaidrība šajās lietās ir ļoti nepieciešama. Turklāt lustrācija ne tikai ļautu bijušajiem čekistiem atbrīvot sirdsapziņu, bet arī varētu palīdzēt VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas darbā, sniedzot papildu faktus, ļaujot salīdzināt dažādas liecības,” uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka šobrīd pats galvenais ir, lai pēc ministriju “gumijas stiepšanas” gada garumā izpētes komisija beidzot varētu sākt pilnvērtīgi strādāt.
Tomēr no pārējiem Saeimā pārstāvētajiem spēkiem saņemtie viedokļi lielākoties ir skeptiski. “Prātīgākais būtu bijis uzreiz deviņdesmitajos visu kartotēku publiskot. Šodien tas izdarāms daudz grūtāk, un arī šādā lustrācijas ceļā var nejauši nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Turklāt, zinot, kā čeka strādāja, šaubos, vai tur palikuši īstie aģentu vārdi,” sprieda ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Savukārt Lolita Čigāne (“Vienotība”) pauda bažas, vai patiešām izdosies saglabāt vaļsirdīgi atzinušos personu anonimitāti. “Šeit var sanākt situācija, ka cietīs cilvēki, kuriem sirdsapziņa runā skaļāk, bet tie, kas par vēl lielākiem pagātnes grēkiem manīgi klusēs, izkļūs sveikā,” bažījās deputāte. Līdzīgas bažas paudusi arī “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba. Ne mazāk skeptisks ir frakcijas “Saskaņa” pārstāvis Valērijs Agešins: “Mēs ar kolēģiem par to vēl diskutēsim, bet domāju, ka praktiskā nozīme šādam likumprojektam robežojas ar nulli. Daudz prātīgāk būtu publiskot visu maisu saturu, ko mūsu frakcija arī piedāvāja, bet vairākums diemžēl to noraidīja.”
Līdzīgus grozījumus I. Bite bija sagatavojusi arī 11. Saeimas laikā, bet toreiz deputātu vairākums tos noraidīja, atrunājoties, ka bijušo aģentu atzīšanās būtu bez juridiskām sekām. “Es uzskatu, ka morālas, sirdsapziņas un vēstures sakārtošanas lietas ir svarīgas, pat ja normai tiešām nebūtu juridiskas lomas,” skaidroja I. Bite. Atkārtoti iesniegt šos grozījumus deputāti pamudinājusi inteliģences vēstule ar aicinājumu Saeimai pieņemt lustrācijas likumu, lai savulaik VDK savervētie cilvēki varētu brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika, un morāli attīrīties. Vēstuli parakstījusi Lidija Lasmane-Doroņina, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs. Tajā norādīts, ka 25 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri – gandarījumu.
