Raimonds Podžuks meža dzīvnieku ragus izmanto interjera priekšmetu darināšanai 0
“Šie priekšmeti var interjeru vai nu uzlabot, vai sabojāt,” saka Raimonds Podžuks, meistars no Daugavpils, kurš meža dzīvnieku ragus prot pārvērst gaismekļos, mēbelēs un citās ļaužu mājokļiem noderīgās lietās. Nupat viņš veido krēslu no aļņa ragiem – to piemiņai no medību laikiem pasūtinājis kāds pensionēts mežsargs. Ragulietas galvenokārt iegādājas mednieki savām medību mājām, nereti arī darba kabinetiem. Interjeristi gan raksta, ka trofejas kļuvušas par šā laika modes jaunumu.
“Par jūsu naudu – jebkuru kaprīzi tikai tad, ja zināšu, ka būs smuki,” Raimonda Podžuka noteikums ir nelokāms – veidot arī pašam tīkamas lietas. Meistars ielāgojis, ka zelta likums – mazāk ir labāk – attiecas arī uz meža dzīvnieku ragiem interjerā, un zina, kā atvēsināt pasūtītāju prātus, kad tie sadomājuši savu namu pārvērst par ragu noliktavu. “Klienti parasti grib visu – lustru, sienas lampu, krēslus ap galdu. Saku – labāk gatavošu vienu vai pāris priekšmetus, lai izceļas,” par savu pasūtītāju izglītošanu stāsta Raimonds. Ar ragu apstrādi sācis nodarboties astoņdesmito gadu beigās Rīgā mednieku un makšķernieku biedrības uzņēmumā “Fauna”, taču ar tā laika ražojumiem viņš nelepojas. Gatavojuši pārāk primitīvi, tiesa, nopelnīt varējis labi, jo katru mēnesi aizceļojusi “fūre” uz bijušo Dienvidslāviju ar ragu lustrām, šūtām mantām u. c.
Kad atgriezies dzimtajā Daugavpilī un ragu apstrādi sācis uz savu roku, sapratis, ka būs grūtības ar materiāla sagādi. Cerētie briežu dārzi atkrita – tur briežiem ragus nozāģē. “Rags bez pamatnes nav rags,” uzsver Raimonds un nokritizē darinājumus, kur izmantotas apgrieztas ragaiņu rotas. Ielicis sludinājumus laikrakstos, internetā – par viņa piegādātājām kļuvušas ogotājas un sēņotājas, savu reizi arī mednieki. Par skaistu eksemplāru meistars gatavs maksāt 10 līdz 25 latus.
Nesen pabeidzis lielāku pasūtījumu – desmit drēbju pakaramos ar stirnāžu ragiem, kur līdzās kokam izmantotas arī kaltas metāla detaļas. “Tā nav nevienam!” uzsver Raimonds, jo izskatījis daudzus katalogus un kaut ko līdzīgu nav atradis. Ragus dažādu interjera priekšmetu izgatavošanā ļoti plaši izmanto Vācijā un Čehijā, valstīs, kur medības joprojām ir plaši izplatīta nodarbe. “Latvijas priekšrocība – mūsu staltbriežiem ragi ir lielāki un skaistāki,” nosaka meistars.
Pamatīgas un glītas lietas netop ātri, īpaši, ja jārada kas nebijis. Ap lietussargu turētāju Raimonds nocīnījies četrus mēnešus: “Biju iedomājies, ka tam jābūt simetriskam, bet pašam nepatika. Vienu dienu padomāju – kāpēc simetrija? Paņēmu četrus dažādus ragus, un pusstundā tas bija gatavs.” Vīna pudeļu turētāja konstrukcija izdevusies universāla – apvēršot otrādi, to var izmantot kā lampu. Cēlās trīsstāvu lustras, kurām nepieciešami 27 brieža ragi, viņš veido kā skulptūru – vispirms notiek formas modelēšana un tikai pēc tam seko amatnieka darbs. Raimonds uzsver, ka visi viņa darinājumi veidoti tā, lai kalpotu ilgi.
Savās mājās meistars gan nevarot padižoties ar ragukrēsliem vai lampām, vienīgi konfekšu trauks un termometrs ar buciņa ragu dekoru liecina par saimnieka brīvā laika aizraušanos. Arī paša medību trofejas vēl nav liktas lietā, lai gan mammas mājā pie sienas karājoties trīs smuki stirnāža ragi un pat zelta medaļas vērti mežakuiļa ilkņi.
Raimonds Podžuks veido oriģinālus drēbju pakaramos ar stirnāža ragu dekoru. Meistars uzsver, ka apģērbs jākarina uz metāla āķiem, ragiem ļauts uzmest tikai cepuri.
