Lustīgu līgošanu! 0
Līgo svētki un Jāņi ir mūsu, latviešu, tradicionālie svētki. Tad var izdziedāt visas zināmās Līgo dziesmas, aizdegt ugunskuru, baudīt pašdarinātu (tur nav nekā grūta!) Jāņu sieru un piedzert miestiņu. Visskaistāk svinēt, protams, ir laukos.
Tad tiek sakoptas visas puķu dobes un dārzs, sapostas mājas, nopīti vainagi un darināts svētku cienasts. Jautāju, ko Līgo svētkos darīs mūsu cienījamie un mīļie aktieri.
* Velta Skurstene, bijusī Jaunatnes teātra aktrise: “Katru gadu vasaras saulgriežu svētkus visi radiņi atzīmē pie mums Skultē. Ir ugunskurs, siers, alutiņš. Jāņos gandrīz nekad nesagaidām saullēktu, jo pa dienu bijis daudz darbu, pašiem jau ir daudz gadu un gatavošanās šiem svētkiem prasa spēku.”
* Juris Strenga, Dailes teātra aktieris: “Ja negaidīti neaizdošos kaut kur citur, līgošu pie jūras Klapkalnciemā. Parasti kurinām ugunskuru un darām visu to pašu, ko citi līgotāji. Atceros, kā pagājušā gada Līgo svētkos ugunskuri bija redzami no Engures līdz Ragaciemam, viss līcis – vesela ugunskuru ķēde.”
* Olga Dreģe, Dailes teātra aktrise: “Līgo un Jāņi ir latviešu tautas vislielākie svētki. Arī visliktenīgākie un vismaģiskākie svētki, kad jāsagaida saules gaisma. Kopš bērnības atceros saietus pie kaimiņiem un mūsmājās ar tradicionālām izdarībām. Šogad Līgo svētkos būšu Rēzeknē lielkoncertā “Nāc un dziedi, dejo, gavilē!”. Priecājos, ka svētki būs arī Rīgā, Daugavmalā, kur pilsētnieki, kuri netiek uz laukiem, varēs ļauties šai latviskajai tradīcijai. Galvenais – būt kopā un dziedāt!”
* Astrīda Kairiša, Nacionālā teātra aktrise: “Man Jāņi paiet “Skroderdienās Silmačos”. Ilgus gadus biju Antonija, esmu vēl bijusi Tomulīša un Bebene. Šogad esmu “Silmaču” saimē, dejošu un dziedāšu korī. Tādi man allaž Līgo svētki un Jāņi. Esmu rīdziniece, un Jāņi laukos man ir pasveši.”
* Leons Krivāns, Dailes teātra aktieris: “Pēdējā laikā ierasts svētkos visai ģimenei sanākt mūsu dārzā Purvciemā, kur kurinām dārza kamīnu. Pie mums ir sajūta kā laukos. Tomēr vismīļākie man ir Ziemassvētki un tikai pēc tam Jāņi, kuru svinēšana katram latvietim ir asinīs.”
* Zigurds Neimanis, Nacionālā teātra aktieris: “Jau gadiem neatceros tādu reizi, kad šos svētkus būtu pavadījis ģimenes vai tuvu draugu lokā, jo esmu aktieris un vasaras saulgriežos vienmēr vajadzējis strādāt. Visbiežāk – dažādos brīvdabas pasākumos, ko rīko teju vai katrā pagastā un ko nereti kuplina arī profesionāļi. Arī šis gads nebūs izņēmums – šoreiz būšu Latgalē. Bet es negaužos, esmu pie tā pieradis jau kopš jaunības, kad toreizējais Drāmas teātris “Skroderdienas Silmačos” saviem skatītājiem piedāvāja arī 23. jūnija vakarā. Atceros, izrādes tad sākās pulksten 19.30 un beidzās īsi pirms pusnakts. Kāda vairs svinēšana, jo nākamajā dienā reti kuram latvietim bija brīvdiena, bet vai tāpēc tauta mazāk priecājās? Lai visiem jauki Līgo svētki bez odiem un lietus!”
* Dzintra Klētniece, aktrise, starptautiskā monoizrāžu festivāla “Zvaigzne” direktore: “Šogad Līgo vakarā kopā ar mazmeitām Annu (trīs gadi) un Liliju (pusgadiņš) būsim Ikšķilē, kur estrādē sekosim līdzi izrādei “Īsa pamācība mīlēšanā”. Pēc izrādes visas trīs iekļausimies turpat notiekošajā zaļumballē. Ja deju placī mūs neviens brūtgāns nelūgs uz deju, nebēdāsimies, jo esam iestudējušas rotaļu, kurā lieliski varēsim iztikt bez pielūdzējiem. Veidosim horeogrāfiju “Kas dārzā, kas dārzā? Lillīt’ rožu dārziņā…”. Tas nozīmē, ka Lilija ar Jāņu vainadziņu galvā būs savos ratiņos, bet mēs ar Anniņu, līksmi dziedādamas, lēkāsim ap ratiņiem. Nākamajā dienā būs ģimenes un draugu tikšanās mūsu mājas dārzā, kur notiks visu līgotāju atskaite par piedzīvoto Jāņu naktī, papardes meklējumu veiksmēm un neveiksmēm, dziedāšanas mākslas pienesumu sabiedrībai, finanšu nogruvumiem līgotāju makos utt.”
* Anta Krūmiņa, bijusī Jaunatnes teātra aktrise: “Arī šogad līgošu teatralizētajā uzvedumā “Lai sanākam kopā mēs līgot”, ko šoreiz izrādīsim ogrēniešiem. Uzvedumā skanēs gan Atvara Sirmā, gan tautas mūzika, Līgo dziesmas, ticējumi un tādi stipri vārdi, kuri ikvienam šobrīd vajadzīgi. Šajā vakarā būs patīkama līgošana savējo pulkā, un mums praktiski pievienojas visi skatītāji. Tā ir bijis arī citās vietās, kur esam viesojušies ar šo uzvedumu, – cilvēku sanāk patiešām daudz un vietējās pašvaldības visus cienā ar sieru un alu, tiek aizdegts lielais ugunskurs. Pēc tam brauciens mājup allaž ir skaists – tu redzi, kā deg un dziest ugunskuri. Manējie mājās Babītē mani gaidīs nevis pie Jāņu ugunskura, bet pie Jāņu uguns groza. Visi jau būs izlīgojušies un mierīgi. Valdīs patīkams klusums, lēks saule, un visiem jau nāks snaudiens.”
