Lustes un andele Vērmanītī 0
Vakar Vērmaņdārzā atklāja Dziesmu un deju svētku gadatirgu, kurā piedalās vairāk nekā 50 tautas lietišķās mākslas studiju meistaru un aptuveni tikpat individuālo amatnieku no visas Latvijas, kuri pircēju un interesentu acīm demonstrē savus darinājumus un prasmes.
Vērmaņdārzā netrūkst ne keramikas, ne metālizstrādājumu, ne ādlietu, rotu, ēdamu un dzeramu lietu, koka un tekstila izstrādājumu, pinumu, pirts lietu un daudzu citu interesantu darinājumu.
Pasākuma organizatore Dace Jurka teic, ka šis tirgus ir īpašs, jo norišu klāstā ir ļoti daudz amata prasmju demonstrējumu un meistardarbnīcu, kurās savu roku interesantu lietu darināšanā var iemēģināt jebkurš interesents.
Apmeklētāju sevišķu interesi un līdzdalību Vērmaņdārzā piesaistīja viens no senākajiem amatiem – cizelēšana jeb plāna metāla veidošana uz piķa. Tautas lietišķās mākslas studijas “Cilnis” vadītājs Longins Švirēvičs demonstrēja gan savas izgatavotās saktas un tautas tērpu vainagus, gan to, kā tiek gatavotas spangas jeb pusapaļi metāla veidojumi, ar ko pēcāk rotāt vainagus. Daudzi bērni steidza pamēģināt spangas izkalt paši.
Gan vietējo, gan tūristu skatienus piesaistīja arī Daugavpils novada tautas lietišķās mākslas studijas “Pūpoli” darinātie pinumi. Ina Vaikule demonstrēja, kā tiek apstrādātas klūgas, viņas kolēģi – kā pīt grozus.
Ikdienā Ina strādā Naujienas novadpētniecības muzejā par izstāžu organizatori un teic, ka ļoti sen nav bijusi dziesmu un deju svētkos, tāpēc viņu pārņēmis patīkams satraukums un apziņa, ka notiek kaut kas liels un skaists. Pārsteigusi arī daudzo cilvēku interese par klūgu apstrādes procesu un vēlme pamēģināt to arī pašiem.
Aizputniece Laila Luzere gadatirgū tirgojas ar pašas darinātajiem lakatiem, rotām un rotaļlietām. Viņa strādā par pedagogu, taču skaistās lietas top vaļasbrīžos: “Viss sākās ar maziem niekiem, līdz mani tik ļoti aizrāva, turklāt sapratu, ka manī ir milzu pacietība.” Lailas darinātie darbi atšķiras cits no cita, jo ideju esot tik daudz, ka nespējot tās īstenot. Rokdarbniece pati darbojas arī kā savu darbu modele – brīdī, kad sastopamies, viņa no pleciem nosien pašdarināto lakatu, ko jau iekārojis kāds pircējs. “Cilvēkiem patīk nopirkt to, kas man ir mugurā,” smaidot teic Laila. Viņai ļoti patīk pozitīvās emocijas, ko ļaudis dāvā, kaut vai papriecājoties un interesējoties par viņas darbiem. “Rīdzinieki šo visu novērtē,” teic Laila.
Īsts bērnu magnēts Vērmaņdārza amatniecības gadatirgū ir mazās stelles, pie kurām var piesēsties un izmēģināt aušanas pamatus. To apstiprina arī Mazās ģildes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kamene” meistare Elīna Rozenberga. “Noskaņojums ir ļoti labs, jo gaisā un cilvēkos virmo svētki,” viņa saka. Elīnai šis ir liels piedzīvojums, jo viņa svētkos piedalās pirmo reizi, tāpēc cer ieraudzīt un piedzīvot daudz jauna.
Tirgū piedalās arī viesamatnieki no Lietuvas, kas andelē leišu ādlietas, linu, rotas, maizi un stikla izstrādājumus. Līdztekus tirgotājiem par lustīgu atmosfēru rūpējās folkloras kopas, kas skandēja dziesmas un griezās dejās. Vērmaņdārzā dienas garumā ar savu veikumu dalījās arī labākie amatierteātri no visas Latvijas. Godinot Rūdolfu Blaumani, kam šis ir 150. dzimšanas dienas atceres gads, teātru piedāvātais repertuārs bija zem izcilā rakstnieka un dramaturga veikuma zīmes, iestudējot lugas “Trīnes grēki”, “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Jāni, nevelc garumā” u. c.
Amatierteātru izrādes no šodienas līdz piektdienai no plkst. 12 varēs vērot Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē. Vērmaņdārzā arī turpmākās gadatirgus dienas uz trim skatuvēm notiks mazākumtautību kolektīvu, folkloras kopu, tautas mūzikas ansambļu, kapelu un citu dalībnieku un viesu priekšnesumi. Andele un demonstrējumi Vērmanītī turpināsies katru dienu no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā līdz pat svētku pēdējās dienas, 7. jūlija, pieciem vakarā.
