Lūsis – degvielas kontrabandists? Noteikti ne vienīgais 9
Verneram Lūsim piederošā firma SIA “TF Europa”, visticamāk, izvairījusies no akcīzes un PVN maksāšanas, reeksportējot degvielu uz Poliju.
Koncerna “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmuma “LDz loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis pagājušajā nedēļā aizturēts Lietuvā pēc Polijas varas iestāžu lūguma, vēstīja aģentūra LETA. Viņš esot aizturēts kādā kontrabandas lietā un bijis izsludināts starptautiskā meklēšanā.
Otrdien Lūsis steigšus paziņoja savu lēmumu atstāt “LDz loģistikas” valdes priekšsēdētāja amatu, kā viņš pats skaidroja – koncerna reputācijas dēļ. Tiesa, izpildvarā viņš palicis kā rīkotājdirektors, bet, tā kā viņš Lietuvā aizturēšanas brīdī atradās atvaļinājumā, tad viņu atvaļinājuma laikā nedrīkst atbrīvot no amata, skaidro mātesuzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”.
Lietuvas prokuratūrā aģentūrai BNS apstiprināja, ka pagājušā nedēļā pēc Polijas izdota Eiropas aresta ordera tika aizturēts Latvijas pilsonis. Vēlāk viņš atbrīvots, piemērojot drošības līdzekļus, kas garantē viņa uzturēšanos Lietuvā, informēja Lietuvas prokuratūras pārstāve Elena Martoniene. Arī Latvijas prokuratūra LTV apstiprinājusi, ka tikuši saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi – dokumentu pieprasījumi – saistībā ar Lūsi 2016. gadā no Polijas, bet 2017. gadā no Lietuvas. Abi palīdzības lūgumi ir izpildīti.
Ar kādu biznesu Polijā varēja nodarboties Lūsis? Lūsis aģentūrai LETA paskaidrojis, ka izmeklēšana saistīta ar darbību privātbiznesā, pirms viņš sācis strādāt “Latvijas dzelzceļa” (“LDz”) koncernā: “Šai situācijai ne tikai nav saistības ar darbu “LDz” koncernā, bet tas nav saistīts arī ar paralēlu uzņēmējdarbību. Konkrētā situācija ir saistīta ar darbību uzņēmumā, kurā jau vairākus gadus nestrādāju,” skaidroja Lūsis.
Diez vai tā ir sakritība, ka pēc tam, kad prokuratūrā saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi, pagājušā gada 6. aprīlī par likvidāciju izšķīries SIA “TF Europa”, kuru 2013. gada 22. oktobrī dibināja un kurā par valdes locekli līdz pat 2015. gada nogalei strādāja Verners Lūsis. Šis uzņēmums saskaņā ar “firmas.lv” datiem pēc tam pārgāja Baltkrievijas pilsones Alenas Voznajas īpašumā, līdz tas likvidēts.
“PVN nomaksas uzkarināšana firmām, kuras pēc tam likvidē, ir klasika,” vērtē bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs (JKP). Viņš Vernera Lūša aizturēšanu saista ar Latvijas shēmotāju un kontrabandistu pēdējos gados izdarītajiem zaudējumiem Polijas budžetā aptuveni divu miljardu eiro apmērā. Tas esot saistīts ar akcīzes preču naftas produktu eksportu, un Polija acīmredzot ir izvēlēta kā valsts, kuras darījumu uzskaites sistēma ilgstoši nav bijusi savietota ar citu ES valstu sistēmām vienotā tīklā. “Šo trūkumu izmantoja ne tikai pieminētā persona, bet arī daudzi citi uzņēmumi, kuros relatīvi viegli to [nodokļu nemaksāšanu] izdarīt, un tad degvielu pārdot Polijā, Vācijā un citur,” skaidro Jurašs.
“LA” aptaujātie degvielas tirgotāji atceras, ka pirms gadiem pieciem sešiem Latvijā bijusi liela ažiotāža, kad no Baltkrievijas, no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, no Klaipēdas ostas dīzeļdegvielu ar automašīnām veda uz Poliju. Neatmuitota degviela par 30 centiem litrā uzglabāta muitas noliktavās, no turienes pēc papīriem eksportēta tālāk, taču faktiski pārdota uz vietas, tādējādi nesamaksājot valstij akcīzi un PVN. Vairākām firmām tas bijis ienesīgs bizness. Nesamaksāto akcīzi varot rēķināt apmēram apgrozījuma apjomā.
Ko uzrāda SIA “TF Europa” saimnieciskās darbības oficiālie rādītāji? Vēl 2014. gadā uzņēmumam bija 20,6 miljonu eiro apgrozījums, bet gadu vēlāk – vairs tikai 0,72 miljoni un peļņa seši tūkstoši. Tas liecina, ka iestaigātajās takās bizness vairs nevedas. Un ne tikai šim uzņēmumam vien. “LA” pieļauj, ka arī citi Latvijas degvielas vairumtirgotāji, kuri tolaik bieži brauca uz Poliju vai izveidoja tur meitasuzņēmumus, varētu nonākt Polijas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. SIA “Rietumu nafta”, SIA “Baltijas nafta”, pēc “firmas.lv” datiem, uzrāda līdzīgu apgrozījuma pieaugumu un kritumu kā “TF Europa”. Tāda pati uzlecoša un lejupslīdoša līkne ir arī citu vairumtirgotāju 2012. gadā jaundibinātajām firmām. Tie gan pagaidām ir tikai minējumi, kam apstiprinājums gaidāms no izmeklēšanas instancēm.
Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina dīzeļdegvielas eksporta dubultošanos laikā no 2011. līdz 2015. gadam – no 255,7 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 644,1 miljonam eiro 2013. gadā. Pēc tam kad Polijā esot uzlabota uzskaites sistēma un mainīti akcizēto preču uzglabāšanas noteikumi, eksports 2016. gadā nokrities 2010. gada līmenī.
