Kuri deputātu uzņēmumi pelna, kuriem maksātnespēja? 3
“Lursoft” veicis pētījumu, vērtējot 12.Saeimā ievēlētos deputātus un ministrus, apskatot, kuri spējuši šo amatu apvienot ar iesaisti uzņēmējdarbībā, informēja “Lursoft” pārstāve Indra Urtāne.
“Lursoft” dati liecina, ka šādu politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem.
Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem.
Trīs opozīcijas deputāti – Vladimirs Nikonovs, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs – ir ne tikai kolēģi Saeimā, bet arī biznesa partneri. Nosauktajiem politiķiem kopīgi ar vēl trīs fiziskām personām pieder 2006.gadā reģistrētais SIA “Saknes plus”, kura pamatdarbības veids ir žurnālu un periodisko izdevumu izdošana.
Analizējot iesniegtos gada pārskatus, gan redzams, ka šo gadu laikā uzņēmums tā arī nav uzsācis vērā ņemamu saimniecisko darbību.
Saeimas deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 17,96 miljonus eiro, nopelnījuši 308,86 tūkstošus eiro, ar darba vietām nodrošinājuši 336 darbiniekus, bet nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 3,05 miljonus eiro.
Tiesa, ne visi uzņēmumi izceļas ar augstiem rezultātiem. Piemēram, diviem uzņēmumiem (Rihardam Kozlovskim daļēji piederošais SIA “BBF Consulting” un Valdim Kalnozolam piederošais SIA “Kalnozols un partneri”) patlaban reģistrēts maksātnespējas process, bet 9 – aktīvi nodrošinājumi.
No Valdim Kalnozolam piederošajiem 6 uzņēmumiem tikai SIA “Dizaina līnija” patlaban nav reģistrēts neviens apgrūtinājums, jo pārējiem uzņēmumiem ir apturēta saimnieciskā darbība, pasludināta darbības izbeigšana, reģistrēta maksātnespēja vai arī nodrošinājumi.
Visvairāk apgroza tirdzniecības uzņēmumi
Jeļenai Lazarevai piederošais SIA “Iļģuciems”, pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 8,74%, pērn apsteidzis iepriekšējā gada “deputātu un ministru uzņēmēju” līderi, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāta Askolda Kļaviņa uzņēmumu SIA “Gandrs”.
Aktīvās atpūtas preču tirgotājs “Gandrs” kopš 2010.gada sekmīgi palielinājis apgrozījumu, 2016.gadā tam sasniedzot 4,02 miljonus eiro, savukārt pagājušais gads uzņēmumam nesis apgrozījuma kritumu. Lursoft pieejamais “Gandra” gada pārskats rāda, ka aizvadītajā gadā tirgotājs apgrozījis 3,84 miljonus eiro jeb par 4,49% mazāk nekā 2016.gadā.
Saskaņas frakcijai piederošās Jeļenas Lazarevas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums SIA “Iļģuciems” 2017.gadā apgrozījis 4,03 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 68,77 tūkstošus eiro.
VID pieejamā amatpersonu deklarācija rāda, ka pērn politiķe dividendēs no SIA “Iļģuciems” saņēmusi 56,06 tūkstošus un vēl 7,06 tūkstošus eiro algā par uzņēmuma finanšu direktores amata pildīšanu. Jānorāda, ka Jeļena Lazareva apstiprināta par Saeimas deputāti 2017.gada 13.jūlijā pēc Andreja Elksniņa ievēlēšanas Daugavpils domē.
“Iļģuciems” dibināts 1991.gadā un deputātei Jeļenai Lazarevai pieder 51,43% uzņēmuma daļu. Atlikušās daļas pieder politiķes mātei, tēvam un vīram.
“Lursoft” pieejamā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 31 darbinieku un VID administrētajos nodokļos samaksājis 871,41 tūkstošus eiro, tostarp 111,36 tūkstošus eiro lielas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 75,09 tūkstošus eiro – iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pēc “Lursoft” datiem, pozīcijā esošo partiju Saeimas deputātu un ministru uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 10,78 miljonus eiro jeb par 1,88% mazāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr opozīcijas deputātiem piederošo uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, piedzīvojis pieaugumu par 4,18%, palielinoties no 6,9 miljoniem eiro līdz 7,19 miljoniem eiro.
Tiesa, pagājušajā gadā gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem piederošie uzņēmumi strādājuši ar ievērojami zemāku apgrozījumu nekā 2015.gadā – opozīcijas deputātu uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 6,03%, bet pozīcijas – par 6,72%.
Gada laikā apgrozījums palielinājies 12 pozīcijas partijas pārstāvošo Saeimas deputātu un ministru piederošiem uzņēmumiem un 5 uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir 12.Saeimas opozīcijā.
Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS frakcijas deputātiem piederošie uzņēmumi
No deputātiem piederošajiem uzņēmumiem pērn vispelnošākais bijis SIA “Līvānu mājas un logi”, kur Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Klaužam pieder 38% kapitāldaļu. Uzņēmuma līdzīpašnieki ir Aleksandrs Surgunts (38%) un Olga Mihejeva (24%).
SIA “Līvānu mājas un logi” apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn palielinājies par 25,09%, sasniedzot 926,90 tūkstošus eiro, savukārt peļņa augusi par 76,41%, pēc nodokļu nomaksas veidojot 93,6 tūkstošus eiro, kas deputātam nesis 30,4 tūkstošus eiro lielas dividendes.
Kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, kokapstrādes uzņēmuma “Līvānu mājas un logi” apgrozījuma pieaugumu pagājušajā gadā radījusi pārdoto preču apjoma palielināšanās, kā arī produktu izgatavošana ar augstāku sarežģītības pakāpi.
Pelnošāko uzņēmumu līderpozīcijās ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai piederoši uzņēmumi.
Kā parāda “Lursoft” pētījuma dati, vēl bez Jāņa Klauža “Līvānu mājas un logi”, starp pelnošākajiem uzņēmumiem 2017.gadā izvirzījusies arī Augustam Brigmanim piederošā Brigmaņa zemnieku saimniecība “Priedule” un SIA “Piebalgas alus”, kura 38% kapitāldaļas pieder zemkopības ministram Jānim Dūklavam.
Augustam Brigmanim piederošā zemnieku saimniecība “Priedule” 2017.gadā apgrozījusi 478,7 tūkstošus eiro, no kuriem 75,3% nodrošinājusi graudaugu realizācija, bet 24,7% – rapša sēklas realizācija.
Saimniecība saņēmusi arī 117,39 tūkstošus eiro lielas subsīdijas augkopībā, kā arī subsīdijas tehnikas iegādei no nākamo periodu ieņēmumiem 24,33 tūkstošu eiro apmērā. Saimniecība finanšu gadu noslēgusi ar 82,95 tūkstošu eiro peļņu.
“Piebalgas alus” ir pelnošākais no zemkopības ministram Jānim Dūklavam piederošajiem uzņēmumiem.
Uzņēmums, kurā ministram Dūklavam pieder 38% kapitāldaļu, bet vēl 13% – Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecībai “Kalna-Brici”, kura īpašniece ir Dūklava sieva, 2017.gadā palielinājis apgrozījumu līdz 3,62 miljoniem eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 72,68 tūkstošus eiro.
Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 3 056 576 litrus alus, kas ir par 32 597 litriem mazāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz uzņēmuma līdzīpašnieka augsto amatu un ietekmi likumu pieņemšanā, “Piebalgas alus” iesniegtajā gada pārskatā pie būtiskākajiem uzņēmējdarbības riskiem minētas biežās izmaiņas nodokļu un saimniecisko darbību reglamentējošajā likumdošanā.
Interesanti, ka pozīcijā esošo deputātu un ministru uzņēmumi, neskatoties uz kopējā apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar 2016.gadu, pērn strādājuši ar peļņas pieaugumu par 19,21% (uzņēmumu kopējā peļņa 2017.gadā pēc nodokļu nomakas bijusi 342,03 tūkstoši eiro).
Tikmēr Saeimas opozīcijas deputātiem piederošie uzņēmumi aizvadīto gadu noslēguši ar 33,17 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem. Tiesa, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn tie samazinājušies teju piecas reizes. Vēl gadu iepriekš, proti, 2015.gadā, opozīcijas deputātu uzņēmumi guvuši 275,99 tūkstošu eiro peļņu, kamēr pozīcijā esošajiem politiķiem piederošie uzņēmumi attiecīgo gadu noslēguši ar 187,49 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Nodarbināto skaits – teju nemainīgs
Kā jau minēts iepriekš, aizvadītajā gadā deputātiem piederošie uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājuši 336 darbiniekus. Pēdējos gados šis rādītājs saglabājies praktiski nemainīgs – aprēķini rāda, ka 2016.gadā uzņēmumi nodarbinājuši 330 darbiniekus, bet 2015.gadā – 338.
“Lursoft” izpētījis, ka no visiem deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem visvairāk darbinieku pēdējos divos gados nodarbinājis Askoldam Kļaviņam piederošais tirdzniecības uzņēmums “Gandrs”. Pērn tajā strādājuši 88 darbinieki, kas ir par 10 vairāk nekā 2016.gadā.
Tikmēr uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodoklis gada laikā palielinājies par 45,2%, pērn sasniedzot 70,87 tūkstošus eiro, savukārt veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms pieaudzis līdz 126,96 tūkstošiem eiro (+25,17%, salīdzinot ar 2016.gadu).
Uzņēmuma kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā aizvadītajā gadā sasnieguši 214,58 tūkstoši eiro.
No 48 uzņēmumiem, kuros daļas pieder Saeimas deputātiem vai ministriem, pagājušajā gadā bijuši tikai 7 komersanti, kuru darbinieku skaits sasniedzis vismaz 10 strādājošos. Vēl vienpadsmit uzņēmumos vidējais strādājošo skaits pērn svārstījies robežās no 2 līdz 9 darbiniekiem.
Samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis par 5,2%
Deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos pagājušajā gadā samaksājuši 3,05 miljonus eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lielākais nodokļu maksātājs starp deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem arī pagājušajā gadā bijis Jānim Dūklavam piederošais “Piebalgas alus”. 2017.gadā uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,35 miljonus eiro, kas ir par 3,58% vairāk nekā 2016.gadā.
Dzērienu ražotāja samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms gada laikā palielinājies par 6,84%, sasniedzot 99,07 tūkstošus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopapjoms pieaudzis līdz 201,26 tūkstošus eiro (+2,49%).
Rēķinot pērn samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku, pirmajā vietā izvirzījies Jeļenai Lazarevai piederošais “Iļģuciems”, kas VID administrētajos nodokļos 2017.gadā samaksājis 871,41 tūkstošus eiro jeb 28,11 tūkstošus eiro uz vienu darbinieku.
Tirdzniecības uzņēmums pagājušajā gadā tāpat kā gadu iepriekš nodarbinājis 31 darbinieku, un tā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa palielinājusies par 11,13%, pieaugot līdz 75,09 tūkstošiem eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sasniegušas 111,36 tūkstošus eiro (+7,31%).
“Lursoft” pētījumā arī noskaidrots, ka no visiem deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem, kuri pērn veikuši nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā, 53,33% gadījumos taksācijas gadā samaksātās VID administrēto nodokļu kopsummas palielinājušās.
Viens no uzņēmumiem, kura samaksāto nodokļu apjoms gada laikā palielinājies visstraujāk, ir deputāta Artusa Kaimiņa SIA “Suņu būda”.
Uzņēmums pagājušajā gadā apgrozījis 71,41 tūkstošus eiro, nopelnījis 10,83 tūkstošus un VID administrētajos nodokļos samaksājis 27,93 tūkstošus eiro.
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados uzņēmuma darbinieku skaits bijis nemainīgs, proti, 1 darbinieks, pagājušajā gadā būtiski pieaugušas uzņēmuma izmaksas par darba atalgojumu, uzsvērts “Lursoft” pētījumā.
Iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2016.gadā “Suņu būda” darba atalgojuma izmaksām novirzījis 4,44 tūkstošus eiro, bet pērn tie bijuši 23,74 tūkstoši eiro.
Līdz ar to uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs no 0,91 tūkstoša eiro 2016.gadā pieaudzis līdz 5000 eiro pērn, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – no 1,51 tūkstoša eiro līdz 7,54 tūkstošiem eiro.
Pagājušajā gadā bijuši 8 uzņēmumi, kuri nodarbinājuši vienu darbinieku. To vidū ir gan jau pieminētā “Suņu būda”, gan Jūlijai Stepaņenko piederošais SIA “Wave media”, Ivana Klementjeva SIA firma “Brāļi Klementjevi”, gan Andrim Morozovam piederošais SIA “Agent Arsenal.eu” u.c. uzņēmumi.
Pētījums sagatavots, balstoties uz vispārpieejamu informāciju, kas iegūta no Uzņēmumu reģistra, kā arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Saeimas mājas lapās publicētās informācijas.
