Lupatiņas vai droni – nav starpības! Kā Putina armija izvēlas uzbrukumu mērķus? 0

Kā Krievijas armija izvēlas savu uzbrukumu mērķus? Igors Rajevs, Saeimas deputāts, NBS rezerves pulkvedis un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” ar analīzes piemēru skaidroja atbildi uz šo jautājumu.

Reklāma
Reklāma
Rīkojies nekavējoties: 10 brīdinājuma signāli, kas liecina par augstu kortizola līmeni organismā
VIDEO. “Tev tas jādara!” Melānija Trampa izglābusi vīru no patiesi neveiklas situācijas pāvesta bērēs 36
Marsa kolonizācija apdraudēta: zinātnieki atklājuši ko tādu, kas dzīvi uz Sarkanās planētas padara praktiski neiespējamu
Lasīt citas ziņas

Nesenajā triecienā Sumu centram, kas norisinājās Pūpolsvētdienā, tika izmantotas divas ballistiskās raķetes, kā rezultātā gāja bojā 34 civiliedzīvotāji. Šis gadījums liek uzdot būtisku jautājumu – kā Krievijas armija izvēlas savus trieciena objektus?

Eksperts norāda, ka mērķu izvēle notiek bez skaidras pārbaudes un ar paviršu attieksmi. Igors Rajevs uzsver, ka Krievijas armijā nereti trūkst profesionālas un sistemātiskas pieejas mērķu izvērtēšanā. Bieži tiek pieņemti lēmumi, balstoties uz nepārbaudītu vai vienpusēju informāciju. Minot piemēru par 11.aprīļa uzbrukumu Dņeprā rūpnīcai – kāds bija ierosinājis, ka tā ir dronu rūpnīca militārām vajadzībām, bet nebija veikta papildu izlūkošana vai apstiprinājums no neatkarīgiem avotiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lēmumu par ballistiskās raķetes “Iskander” izmantošanu pieņēma, nepārliecinoties par mērķa leģitimitāti. Patiesībā tika trāpīts ēkai, kurā kāds uzņēmums ražoja lupatiņas, gumijas cimdus un citas sadzīves preces. Pēc Rajeva domām, šāda paviršība liecina par vispārēju disciplīnas trūkumu Krievijas bruņotajos spēkos un par nepietiekamu prasību ievērošanu no komandieru puses.

Vēl viens būtisks aspekts, ko Rajevs izceļ, ir Krievijas armijas attieksme pret tā sauktajiem “blakus zaudējumiem” jeb civiliedzīvotāju bojāeju un infrastruktūras iznīcināšanu. NATO spēkos tiek darīts viss iespējamais, lai šādus zaudējumus minimizētu – piemēram, izmantojot dronus vai precīzi vadītas mazjaudas raķetes konkrēta komandiera iznīcināšanai. Krievijas armija, pretēji tam, izmanto masīvas raķetes ar plašu iznīcināšanas rādiusu, arī tad, ja potenciālais mērķis ir viens cilvēks.

Rajevs atzīst, ka diemžēl šāda prakse, visticamāk, turpināsies arī nākotnē. Krievijas militārajā sistēmā netiek ieviesti uzlabojumi, kas veicinātu mērķu izvērtēšanas precizitāti, un nav redzami centieni mazināt civiliedzīvotāju ciešanas. Šādi triecieni būs atkārtoti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.