Luna – četri kilogrami prieka! 0
Mūsu ģimenē jau iepriekš bija kavaliera karaļa Čārlza spaniela šķirnes suņuks, šīs pasaules priekus baudīja desmit gadus. Domājām, vai kādreiz vēl iegādāsimies kādu līdzinieku. Nejaušībā ir arī racionāls grauds – mana dzīvesbiedre internetā pamanīja kucēna ģīmīti, nu tik mīlīgu, ka lēmumā vairs ne soli atpakaļ. Mūsu mīļdzīvnieka izvēli noteica arī suņu audzētavas īpašniece Ligija Frišvelde, jo viņa ar saviem suņukiem veic kanisterapiju. Nostiprinājās pārliecība, ka labam cilvēkam ir arī laba, veselīga suņu saime.
No Valmieras suņu audzētavas atvests īsts bučmūlītis! Turklāt karalisks: jau 16. gadsimtā Eiropas galmos un dižciltīgo cilvēku namos šīs šķirnes suņi bija ļoti iecienīti. Karalis Čārlzs II esot izdevis rīkojumu, ka šiem šķirnes suņiem ir atļauts atrasties jebkurā publiskā vietā, kā arī parlamenta ēkā. Mākslinieks Antoniss van Deiks 17. gs. bieži portretēja karali Čārlzu ar šiem sunīšiem, tāpēc viņi nosaukti par kavaliera karaļa Čārlza spanieliem.
Tā kā mana dzīvesbiedre mācās spāņu valodu un mīļdzīvnieka pasē dižciltības turpinājuma dēļ vajadzēja vārdu, kas sākas ar “e”, viņa kucēnam deva spāniski daiļo Estrellas (zvaigzne) Lunas (mēness) vārdu. Gandrīz kā Raiņa Mēness meitiņa!
Sunīti barojam ar Šveicē ražoto sauso profesionālo barību, kā norādīts – ne grama vairāk. Lunai nu jau četri mēneši un svars – četri kilogrami. Izskatās tieva kā izstaipīta, taču kustībās ir tik zibenīga, ka grūti paredzēt, kurp viņa metīsies… Interesē viss, apošņā, ar zobiem pārbauda vai katru priekšmetu, ieklausās skaņās – nepatīk spalgās, īpaši reaģē uz putnu nedaiļajiem ķērcieniem. Sevišķi aizkustinošs ir Lunas lūdzošais skatiens – nu, vēl tikai vienu kumosiņu, nu, lūdzu, lūdzu! Ievērot barošanas priekšrakstus, kad redzi kucēna acis, ir ļoti grūti. Tomēr, lai nu kā, mazo disciplinējam – Luna ātri pierada iet pie pavadiņas, prot pēc komandas sēdēt, nogulties un retāk – arī apmesties otrādi. Taču tik un tā vēl jāmācās. “Vaudorfa” apmācības metodei pielikts punkts! Braucam uz profesionālu kucēnu skolu Maskačkā, jo neaudzināts spaniels var sagādāt vairāk raižu nekā prieka.
Lolojams, taču arī īpaši kopjams, jo šie sunīši mēdz slimot ar vairākiem smagiem ģenētiskiem defektiem, piemēram, ar mitrālā sirds vārstuļa kaiti, gūžas displāziju, ceļa skriemeļu izmežģījumiem un acu darbības traucējumiem… Regulāri jāpārbauda suņa ausis – tās mēdz iekaist. Jau tagad radinām pie obligātajām skaistuma procedūrām – ķemmēšanas, mazgāšanas, nagu apgriešanas, ausu tīrīšanas. Visgrūtāk iet ar nadziņu griešanu – tā spirinās pretī, ka grūti nogriezt naga balto daļu, neaizskarot sārto, kur atrodas asinsvadi un nervi.
Lai gan visādi centāmies kucēnam ierādīt likties gulēt savā guļvietā, tomēr, pieņemoties augumā, Luna par katru varīti pamanījās ielēkt saimnieku gultā… Nu vairs no tā neatradināt, ieritinās, brīžiem izstiepjas tā, ka saimniekiem vai uz grīdas jāliekas…
Uzziņa
Piemērota šķirne, ja ģimenē ir bērni, jo šiem sunīšiem patīk spēlēties, ir rotaļīgi, enerģiski un sirsnīgi
Saticīgs kā reti kurš cits dzīvnieks, labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem
Augums skaustā 25 līdz 30 cm, svars – aptuveni 5–8 kg
Dzīves ilgums: 10–14 gadi
Gudrs, apķērīgs, dzīvespriecīgs. Piemīt ļoti labas piemērošanās spējas dažādiem apstākļiem
Rej reti
Krāšņi zīdains kažociņš četrās dažādās krāsu kombinācijās: kastaņbrūni ruda un balta, melna un dzeltenbrūna, trīskrāsu (kastaņbrūni ruda, balta un melna) un rubīna (tikai kastaņbrūni ruda)
