“Luminor” prognozē Latvijas IKP kritumu šogad par apmēram 5% 0
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par apmēram 5%, taču situācijas attīstības scenāriji ir dažādi, trešdien “Luminor” Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomists pieļāva, ka tad, ja koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 krīzi izdosies pārvarēt salīdzinoši ātri, kritums ekonomikā varētu nebūt tik liels.
Strautiņš prognozēja, ka līdz otrā ceturkšņa beigām kontroles pasākumi tiks daļēji atcelti un jau trešajā ceturksnī ekonomika izies no recesijas, taču IKP izmaiņas būs ar mīnusa zīmi gada griezumā līdz pat ceturtajam ceturksnim. Savukārt 2021.gadā notiks strauja atkopšanās, taču ekonomikai vēl neizdosies sasniegt līmeni, kāds būtu bijis bez šīs krīzes.
Šī pandēmija ir nozīmīgs, tomēr laikā ierobežots satricinājums. Ietekme uz dažām nozarēm, piemēram, pasažieru gaisa pārvadājumiem un tūrismu, varētu turpināties ilgāk, ņemot vērā izmaiņas uzvedībā, kā arī iespējamo bilances pavājināšanos.
Ja ierobežojošie pasākumi ieilgs, kritums būs vēl lielāks
“Vēl nesen šķita, ka būs mierīgs gads, starptautiskās institūcijas prognozēja nelielu IKP izaugsmi. Pirms nedēļas “Luminor” ekonomistu apspriedē prognozēju, ka Latvijas IKP kritums šogad būs ap 1%, Igaunijas un Lietuvas kolēģi savām valstīm vēl prognozēja pieaugumu. Šonedēļ prognozes vairs nav tik rožainas, ja ierobežojošie pasākumi ieilgs, prognozes var kļūt vēl sliktākas,” teica Strautiņš.
Ekonomists norādīja, ka vairākas nozares, īpaši ar ceļošanu un atpūtu saistītās, dažu nedēļu laikā ir nonākušas jaunā realitātē, ir uzņēmumi, kuru darbs ir apstājies.
“Līdz ar Covid-19 izplatību, strauji mainās arī ekonomika. Mūsdienu ekonomika ir atkarīga no ceļošanas un cilvēku savstarpējās mijiedarbības, kas šobrīd tiek ierobežota.
Ekonomiku ietekmē tūlītējā pieprasījuma izmaiņas, it īpaši attiecībā uz ceļošanu, ēdināšanu un izklaidi, ražīguma zudumi darbinieku prombūtnes dēļ, kā arī traucējumi ražošanas-realizācijas ķēdēs.
Nenoteiktība par nākotni ietekmēs arī investīcijas, kas rada riskus attīstībai tālākā nākotnē. Tomēr jāuzsver, ka šobrīd Latvija ir daudz gatavāka, nekā iepriekšējos ekonomikas satricinājuma periodos,” stāstīja Strautiņš.
Visvairāk cietīs transports, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība
Ekonomists skaidroja, ka Covid-19 dēļ visvairāk skartās nozares būs transports, kur gaidāms kritums par vairāk nekā 15%, apstrādes rūpniecība ar aptuveni 11% kritumu un tirdzniecība ar aptuveni 9% kritumu.
Savukārt celtniecībā kritums varētu būt ap 7%, turklāt Strautiņš norādīja, ka pilnīgi noteikti pēc Covid-19 krīzes sekos vētraini ekonomikas sildīšanas pasākumi un celtniecība būs viena no tām nozarēm, kurā šie sildīšanas pasākumi izpaudīsies visjūtamāk.
“Joprojām ir bažas par tirdzniecību, jo vietām vērojama klientu plūsmas samazināšanās par 50%, nav izslēgts, ka nepārtikas preču tirdzniecība uz laiku var tikt vispār pārtraukta. Tāpat apstrādes rūpniecībā ilgu laiku bija bažas par piegādēm no Ķīnas, bet tagad tā jau ir aizejoša problēma,” sacīja Strautiņš.
Būs nozares, kuras augs
Tomēr ekonomists norādīja, ka būs nozares, kuras augs arī šādos apstākļos, piemēram, informācijas un sakaru nozare varētu augt par 7%. Arī komercpakalpojumu eksports šajā situācijā īpaši necietīs.
“Skaidrs, ka visām krīzēm ir beigas un pieļauju, ka jau šā gada trešajā ceturksnī novērosim izaugsmi. Skaidrs, ka jau 2021.gadā gaidāma ekonomikas atkopšanās, taču šīs Covid-19 krīzes atbalss kādu laiku vēl turpināsies,” stāstīja ekonomists.
Strautiņš norādīja, ka atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur ir novērojama spēcīga nekustamo īpašumu attīstības, kreditēšanas, būvniecības, darbavietu pieauguma un patēriņa mijiedarbība, Latvijā šī nozare ir salīdzinoši vāja, un patērētāju uzticība Latvijā ir viszemākā. “Šo iemeslu dēļ Latvija 2019.gadā bija vislēnāk augošā Baltijas ekonomika un, visticamāk, piedzīvos vislielāko kritumu šogad,” skaidroja Strautiņš.
Strautiņš uzsvēra, ka tagad īpaši svarīgi ir mazināt krīzes ietekmi uz ekonomiku, piemēram, valdībai vajadzētu nopietni apsvērt, vai ar iepriekš izziņoto miljarda eiro atbalstu būs pietiekami.
Tāpat Strautiņš norādīja, ka no valsts puses būtu jādomā par automātiskām nodokļu atlaidēm skartajām nozarēm, valsts līdzfinansējumu algu izmaksām, ilgāka laika perioda un lielākiem bezdarba pabalstiem.
“Iespējams jādomā par elektrības un citu valsts un pašvaldību kontrolētu pakalpojumu rēķinu atcelšanu, kredītu garantijām. Tāpat ļoti svarīgi nodrošināt valsts atbalstu “airBaltic” kā stratēģiskam uzņēmumam, kā arī svarīgi panākt, lai bez aizķeršanās virzās uz priekšu “Rail Baltica” projekts,” stāstīja Strautiņš.
Viņš norādīja, ka šobrīd svarīgākais ir domāt par ekonomikas atgūšanos, kas var prasīt arī radikālus politikas soļus. Kad šī krīze beigsies, ieguvējas būs valstis, kuru uzņēmumi būs mazāk cietuši finansiāli un spēs straujāk palielināt darbības apjomu, izmantojot no jauna radušās iespējas.
“Tāpat ir svarīgi, lai cilvēki nezaudētu pārliecību par nākotni un turpinātu tērēt naudu. Latvijas valdībai būs jādara viss nepieciešamais, lai saglabātu patērētāju noskaņojumu ar aktīviem darba tirgus pasākumiem un atbalstu uzņēmumiem,” uzsvēra Strautiņš.
